Reirs: Krājbankas krīzes izmeklēšana parlamentā nav nepieciešama  (14)

Viņš uzsvēra, ka pašlaik svarīgākie jautājumi Krājbankas krīzes risināšanai ir Lietuvas lēmums glābt vai neglābt Krājbankas mātes banku "Snoras" un palīdzība Latvijas noguldītājiem. "Ja sāksim kašķēties un meklēt vainīgos, tas neko nepalīdzēs ne vienā no šiem jautājumiem," sacīja Reirs.

Viņš norādīja, ka komisija ir uzklausījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību, un "bez emocijām vērtējot", viņi "ir izdarījuši ļoti operatīvi darbu un ir samērā profesionāli strādājuši", uzskata Reirs. "Valdībai ir jau scenārijs A un scenārijs B, kamēr Lietuvas valdība vēl nezina, ko darīt," norādīja politiķis.

Reirs norādīja, ka "krāpniecība ir visslīpētākā lieta un visgrūtāk uzķerama", un skaidroja, ka, piemērojot ierastās uzraudzības procedūras, Krājbankā notikušo būtu bijis iespējams atklāt tikai auditā gada beigās. "Tā ir krimināla lieta, un uzraudzību nevar veikt, ja ir smaga krimināla lieta," sacīja komisijas vadītājs.

Reirs atzina, ka Krājbankas krīze ir "bezprecedeta gadījums Latvijas un Lietuvas savstarpējās attiecībās" un ka pašlaik "visos līmeņos tiek meklēti kontakti", lai pārliecinātu Lietuvu, ka tai ir jāglābj "Snoras" un līdz ar to arī Krajbanka. "Lietuvai būtu pienākums palīdzēt Latvijai," uzskata Reirs, norādot, ka tas ir Baltijas solidaritātes jautājums, jo pirms trim gadiem, nolemjot ieguldīt valsts naudu "Parex" bankā, "Latvija faktiski izglāba Baltiju no ļoti lielām nepatikšanām", tostarp arī "Parex" filiāli Lietuvā, kas pēc darbības apjoma ir līdzīga Krājbankai.

Ja Lietuva nolems "Snoras" neglābt, tas varētu mainīt Latvijas un Lietuvas attiecības, jau iepriekš citu amatpersonu pausto apstiprināja Reirs. Piemēram, Latvija tad Eiropas Komisijā (EK) varētu skaņot pozīcijas ar citām valstīm, nevis Lietuvu, un "tas ir būtisks politisks solis", skaidroja Reirs.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.Savukārt bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam Valsts policija trešdienas vakarā noteikusi aizliegumu izbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem, jo tiesa atteica viņus apcietināt.

Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.