Rungainis par 'ātrajiem kredītiem'- īslaicīga parādība; nozare pārliecināta par ilgtermiņa izaugsmi  (195)

"Principā, tas ko dara nebanku aizdevēji, ir tas pats, ko bankas dara ar parastu kredītkartes kredītlīniju, tikai ar draudzīgākiem, cilvēcīgiem nosacījumiem. Ir milzīga starpība tajā, ka bankām ir konservatīvi kritēriji, lai cilvēks šo aizdevumu saņemtu, bet nebanku aizdevējiem tie ir minimāli vai neeksistē. Manuprāt, ir korekti salīdzināt nebanku kredītportfeli nevis ar komercbanku kopējo kredītportfeli, bet tieši ar patēriņa kredīta sadaļu. Ar īsziņu saņemtajiem kredītiem cilvēki nepērk ledusskapjus, tas ir tīrs patēriņa kredīts ikdienas izdzīvošanai," sacīja Rungainis.

Pēc viņa aplēsēm, šo "ātro kredītu" apjoms mēnesī ir 3-4 miljoni latu, kas ir milzīga summa. "Nebanku cilvēki to zina, tāpēc šos datus diez vai ieraudzīsim publiskās bilancēs," norāda finansists.

"Šobrīd šis nebanku bizness ir īslaicīga parādība mūsu sabiedrībā, tai tiks ierādīta sava vieta, pamatīgi un atbilstīgi to ierobežojot, izturoties pret to tāpat kā pret alkoholu vai narkotikām. Senos laikos par augļošanu draudēja nāves sods, jo tas bija milzīgs grēks, tagad mēs to attaisnojam ar brīvo tirgu, ilgi tas tā neturpināsies," uzsver Rungainis.

Jautāts, vai šis biznesa modelis līdzinās finanšu piramīdas struktūrai, Rungainis atbild, ka zināmas līdzības ir, bet šis tomēr ir citādāks bizness.

"Vēlos uzsvērt, ka šis bizness, jeb drīzāk parādība, ir ļoti salīdzināms ar alkohola un narkotiku parādību, kas ir sērga, kas būtu jāiznīdē. Jā, ir šis arguments, kas šajā kontekstā patiesībā ir ekstrēms, proti – brīvais tirgus visu sakārtos. Tas neattaisno šo specifisko biznesu. Nobriedušā sabiedrībā šāds arguments nefunkcionē, jo tā prot un cenšas veidot savu aizsardzību pret dažādām sērgām, tieši tāpēc tagad nepieciešams regulējums – reklāmas un vecuma ierobežojums, kā arī likmes būtu jānosaka stingri," sacīja Rungainis.

Viņš ir pārliecināts, ka ierobežojumi noteikti būtu nepieciešami, piemēram, gadā vienam patērētājam procentmaksājumi nevarētu būt vairāk nekā 40-50% pret kopējo kredītu no vienas firmas un ne vairāk par 100% no visiem kopējiem aizņēmumiem, ja nauda aizņemta no vairākiem uzņēmumiem. Tāpat labi būtu noteikt vismaz 24 stundu "aizliegumu" izsniegt kredītu kopš tā pieprasīšanas brīža. Šajā laikā kredītu izsniedzējiem arī būtu pienākums atkārtoti pieprasīt cilvēka piekrišanu kredīta saņemšanai. Ja klients šajā laikā atteiktos ņemt kredītu, par to nedrīkstētu piemērot arī soda sankcijas.

Taujāts, vai ir diskriminējoša nozares iniciatīva noteikt 20 gadu slieksni, no kura persona var aizņemties, Rungainis uzsver, ka šis limits ir pārāk tehnisks, tas neko nenozīmē. "Tad jau, diskriminējoši, ka par prezidentu nevar kļūt 18 gados, bet tikai 40. Patiesībā, šo ierobežojumu vajadzētu pacelt līdz 25 gadiem. Labs salīdzinājums varētu būt, ka daudzās valstīs auto līzingu var paņemt no 25 gadiem, jo firmas neuzskata, ka līdz tam laikam cilvēks ir pietiekami finansiāli nobriedis," sacīja Rungainis.

Viņš arī norāda, ka šie kredīti patlaban nerada pievienoto vērtību sabiedrībai. "Nebanku kreditētāji pirks ētera laiku medijos. Šīm firmām nav citas iespējas, jo sabiedrība ir sašūmējusies, visi par to tagad zina un runā. Līdz ar to viņi izmantos savu finansiālo resursu, lai cīnītos par izdzīvošanu. Veiksme sabiedrības labā varētu būt tas, ka šobrīd ir priekšvēlēšanu periods, līdz ar to partijas varētu izmantot cilvēku pievērsto uzmanību, un pieņemt arī politiskus lēmumus ierobežojot nebanku biznesu," sacīja Rungainis.

Savukārt Fromane uzsver, ka kreditēšanas tirgus izaugsme ir stabilizējusies un orientēta uz stabilu ilgtermiņa izaugsmi. Pērn nebanku kredītdevēji izsnieguši aizdevumus 175 000 klientu, bet nebanku kredītdevēju kredītportfelis ir 46 miljoni latu jeb 0,9% no visiem valstī izsniegtajiem kredītiem mājsaimniecībām.

"Ja skatās tikai patēriņa kredītu segmentu, tad banku kopējais kredītportelis pērn bija 560 miljoni latu, savukārt nebanku kreditētājiem tikai ir 46 miljoni latu, kas ir 7,6% no kopējā kredītportfeļa. Šie skaitļi skaidri parāda to, ka nebanku kredītsektors ir visnotaļ nenozīmīgs pret kopējo finanšu pakalpojumu tirgu privātpersonām," sacīja Fromane.

Viņa uzsver, ka nebanku kredīti ir tāds pats kā jebkurš cits finanšu pakalpojums, kas plaši tiek izmantots arī citās valstīs. Skatoties uz Latviju, šobrīd svarīgākais uzdevums, kas būtu jārisina kopā ar valsti, esot vienota kredītreģistra izveide, kas ļautu pārbaudīt kredītņēmēju maksātspēju. Tas mazinātu risku, ka kredīts tiek iedots iedzīvotājiem, kas nespēj to atdot, skaidro asociācijas vadītāja.

"Ja skatās uz statistiku, tad šobrīd 18% no kopējā izsniegtā kredītportfeļa ir grūtības atmaksāt kredītu, kas ir tikai nedaudz augstāks procents salīdzinot ar komercbankām. Asociācijas biedri ir vienojušies, ka līdz brīdim, kamēr valsts nenodrošinās iespēju likumīgai maksātspējas pārbaudei, asociācijas biedri neizsniegs kredītus 18 un 19 gadus veciem jauniešiem. Tāpat asociācijas biedri ir vienojušies, ka izveidos paši savu kredītreģistru, lai apmainītos ar datiem, kas ļaus vismaz starp asociācijā ietilpstošajiem uzņēmumiem izvērtēt cilvēku maksātspēju," norāda Fromane.

Skatoties uz kopējo tendenci, tad asociācijas biedri arī redzot, ka patērētāji sāk kļūt daudz apdomīgāki un rūpīgāk izvērtē savu spēju atdot aizņēmumu. Tomēr asociācija norāda, ka valstij būtu jāpievērš papildu uzmanība finanšu zināšanu jautājumiem, lai iedzīvotāji spētu pieņemt lēmumu par finanšu pakalpojumiem, skaidri apzinoties savas uzņemtās saistības. Labs sākums būtu ieviest obligāto ekonomikas stundu vidusskolās, uzskata Fromane.

Pirmais nebanku kreditēšanas uzņēmums Latvijā izveidots 2007.gadā, un šogad licences darbībai saņēmuši 16 uzņēmumi. Nebanku kredītu nozares kopējais apgrozījums 2011.gadā bija 20,7 miljoni latu. Pēc Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas datiem vidējā kredīta summa, ko aizņemas ir 125 lati, bet vidējais kredīta termiņš ir 28 dienas.

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati gan liecina, ka 2012.gadā visas komercbankas izsniegušas ap 55 000 patēriņa kredītu par kopējo summu 43,6 miljoni latu.

Jau vēstīts, ka Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija iepriekš nolēma jauniešiem, kuri ir 18 un 19 gadus veci, nedot tā dēvētos "ātros kredītus", cerot šādi atrisināt problēmu, kad aizņēmuma jūgā ieslīgst cilvēki, kuri nav maksātspējīgi. Savukārt Tiesībsarga birojs to nodēvēja par diskriminācija uz vecuma pamata.

Tikmēr Saeimas Juridiskā komisija vienbalsīgi pauda konceptuālu atbalstu Civillikuma grozījumiem, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tai skaitā neļaujot ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas.