Skrūzkalne: lēnākas izaugsmes vēji no Eiropas ir sasnieguši arī Latvijas krastus  (8)

Lai gan iepriekš mūsu uzņēmēji veiksmīgi noturējās pret ekonomiskās aktivitātes vājumu pasaulē, arī Latvija nav imūna pret globālās izaugsmes sabremzēšanos un IKP pieauguma tempi kļūst lēnāki. Jāsaka gan, ka ceturkšņa izaugsme joprojām ir ļoti laba un gada izaugsmes tempu palēnināšanos daļēji noteica mazāks darba dienu skaits šī gada 1.ceturksnī (īsāka februāra dēļ).

IKP pieaugumu veicināja spējš mazumtirdzniecības apjomu kāpums par 6%. Iedzīvotāju pirktspēja joprojām pieaug, jo inflācija ir zema, bet algas turpināja kāpt (arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums ir uzlabojis situāciju mājsaimniecību maciņos). Tikmēr IKP izaugsmi pavājināja apstrādes rūpniecība, kuras ražošanas apjomi kritušies par 5%.

Gada izaugsmes kritums apstrādes rūpniecībā ir pirmo reizi kopš 2009.gada. Lai gan savu artavu deva Liepājas metalurga problēmas, tomēr visupirms to ietekmēja vārgā ekonomiskā aktivitāte Eiropā.

Eksports līdz šim ir bijis Latvijas ekonomikas atveseļošanās un izaugsmes dzinulis, taču līdz ar sabremzēšanos apstrādes rūpniecībā (kas eksportē teju divas trešdaļas no produkcijas) dunka mūsu sānos no problēmu māktās Eiropas atspoguļosies arī eksportā, kura izaugsmes temps šogad būs manāmi mērenāks. Turklāt apstrādes rūpniecības noskaņojums stipri pasliktinājās aprīlī, it īpaši attiecībā uz eksportu, tikmēr patērētāju optimisms mēreni pieaug. Tādēļ īstermiņā (šos pāris ceturkšņus) mājsaimniecību patēriņš varētu augt straujāk par eksportu.

Swedbank bāzes scenārijs paredz, ka līdz ar vārgu ārējo pieprasījumu un sīvāku konkurenci eksporta tirgos šogad izaugsme kopumā būs lēnāka nekā pērn, un tā varētu sasniegt aptuveni 4.3%. Tomēr šī prognoze neiekļauj Liepājas Metalurga mazāku jaudu noslodzi, līdz ar to, ja vien ražošana netiks atjaunota pilnā apmērā, IKP pieaugums varētu būt arī zem 4%.