Lielāko pozitīvo pienesumu mēneša inflācijas ciparam nodrošināja sezonālais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Nedaudz dārgāka mēneša ietvaros palika degviela un personīgās aprūpes preces, savukārt pārtikas produkti un alkoholiskie dzērieni pavilka kopējo patēriņa cenu līmeni uz leju.
Gada inflācija martā palēninājās līdz 0,3%, salīdzinājumā ar 0,5% pieaugumu iepriekšējā mēnesī. Viens no galvenajiem iemesliem noturīgi zemai inflācijai jau kopš pērnā gada sākuma ir bijis negatīvs energoresursu cenu pienesums. Tai pat laikā, kopš 2013. gada nogales būtiski paātrinājās no resursu cenām neatkarīgo preču un pakalpojumu cenu pieaugums jeb tā saucamā pamatinflācija. Šā gada pirmo trīs mēnešu laikā pamatinflācija auga ar vidējo ātrumu ap 1,2-1,4%, un martā bija vienīgais faktors, kas palīdzēja gada inflāciju noturēt pozitīvajā teritorijā. Spriežot pēc mūsu aplēsēm un naftas cenu dinamikas globālajos finanšu tirgos, gada otrajā pusē energoresursu cenu negatīvs devums inflācijas ciparam izzudīs, kas ļauj sagaidīt inflācijas tempu pakāpenisko paātrinājumu.
Elektroenerģijas tirgus atvēršana, kuru gadu mijā minējām starp galvenajiem inflāciju kāpinošiem faktoriem, tika atlikta līdz 2015. gada sākumam. Tomēr, kopš janvāra beigām finanšu tirgos par vairāk nekā 15% eiro izteiksmē pieauga pārtikas izejvielu cenas.
Tas savukārt varētu radīt augšupvērsto spiedienu uz pārtikas cenām Latvijā un atspoguļoties arī inflācijas dinamikā. Pagaidām inflācijas prognozi 2014. gadam atstājam nemainīgu, sagaidot, ka gada nogalē inflācija pietuvosies 2,5% apgabalam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
