Zane Driņķe: Lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu
Foto: Shutterstock

Uzņēmējdarbība Latvijā šodien ļoti atšķiras no uzņēmējdarbības laikā pirms divdesmit gadiem, kad es spēru savus pirmos soļus biznesā. Šobrīd ir tik daudz atbalsta iespēju – institūciju, kur uzņēmējs var vērsties ar savu biznesa ideju un, ja tai ir potenciāls, saņemt pirmo starta kapitālu. Pirms 20 gadiem vispirms bija jāsakrāj nauda, lai vispār kaut ko uzsāktu.

ES līdzekļu sadales problemātika

Šobrīd liels atbalsts daudziem ir arī Eiropas Savienības fondi. Uzreiz gribētos uzsvērt, ka neesmu liela ES līdzekļu izmantošanas atbalstītāja, taču nenoliedzu, kas tas ir bijis būtisks atbalsts daudziem uzņēmējiem. Sliecos piekrist Aigara Rostovska paustajam kādā intervijā, kad viņš nebaidījās būt nepopulārs un atzina, ka Eiropas fondu finansējums ir neveselīga nauda. Nenoliedzami, šie līdzekļi ir apjomīgi, pieejami un apgūstami, taču ir vērts aizdomāties par to sadalījumu un apguves efektivitāti.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka fondu sadale ir neefektīva, tāpēc noteikti būtu jādomā par sadales principu maiņu. Patiesībā tikai tad, kad šī "naudas plūsma" apstāsies un iestāsies zināma radošā un/vai ekonomiskā krīze, mēs sapratīsim, kas mēs īsti esam bez Eiropas naudas. Kuri uzņēmumi tad spēs izdzīvot un pierādīt sevi?

Lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu

Viens no spilgtiem piemēriem ir atbalsts izglītībai un zinātnei, proti, ja tiktu uzlabota ES finansējuma sadales un pielietošanas caurskatāmība, piemēram, Kompetences centru finansēšanā, esmu pārliecināta, ka mēs iegūtu daudz lielākus līdzekļus, ko novirzīt zinātniskajiem pētījumiem, un rezultāts būs acīmredzams. Problēma ir ne tik daudz pašā finansējumā, bet tā sadales sistēmā, kas ļauj līdzekļus izmantot arī negodprātīgi. Līdztekus tam, protams, ir arī labās prakses piemēri, taču līdz pārdomātai un caurspīdīgai līdzekļu sadalei vēl tāls ceļš ejams.

Šobrīd ir pārāk mazs atbalsts jaunajiem zinātniekiem, lai viņi spētu iet roku rokā ar uzņēmējiem. Bet tas taču ir ideāls, uz ko tiecas katra attīstīta valsts, – lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu. Šobrīd zinātne ir krietni aizmugurē, taču jaunajiem zinātniekiem ir liels un neizsmeļams potenciāls virknē jomu. Informācijas tehnoloģijas, inovatīvie produkti, biznesa psiholoģija u. c. Lielajiem eksporta milžiem ir savas laboratorijas, turklāt regulāri ārvalstīs tiek pasūtīti pētījumi dažādās jomās, un mūsu uzņēmumu līdzekļi aizplūst. Ja zinātne ietu kopsolī ar biznesu, arī izglītības nozarē teorija un prakse vairs nebūtu nošķirta, sabiedrība sāktu aizvien vairāk izprast izglītības vērtību, palielinātos studējošo skaits un Latvijas tautsaimniecība iegūtu izglītotus vadītājus, kas vairotu IKP pieaugumu.

Izdzīvo tie, kuri dara

Biznesa augstskola "Turība" kā uzņēmums ir spilgts pierādījums tam, ka izdzīvo tie, kuri dara. Arī sarežģītās nozarēs. Bez valsts atbalsta ir izcīnīta stabila vieta nozarē, ko apliecina arī iekļūšana starp 100 izcilākajiem Latvijas eksportētājiem. ES atbalsts ir lieliski piemērots jaunuzņēmumiem, taču vienlaicīgi tas padara slinku un traucē radošumam.

Bez Eiropas naudām spēs izdzīvot tie, kuri raugās ārpus Latvijas robežām un kuriem nav svešs mārketings. Tas, nenoliedzami, ir grūtāk, nekā darboties lokālā tirgū, bet grūtības norūda. Uzņēmumam, kurš vēlas darboties arī bez ES atbalsta, jāīsteno vairāki būtiski kritēriji: jābūt ilgtermiņa stratēģijai un mērķiem, nepieciešama spēcīga lokomotīve (uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs), jāīsteno risku diversifikācija, kā arī jāattīsta starptautiskā sadarbība un mārketings. Tad nebūs jāraizējas arī gadījumā, ja naudas plūsma no ES apstāsies.

Pārprastais valsts atbalsts

Latvijā uzņēmējdarbība ir ļoti izplatīta, tāpēc reizēm aizdomājos par populāro frāzi – valstij jāatbalsta uzņēmēji. Vai tiešām valstij jāatbalsta visi un ikviens? Un ko vispār nozīmē valsts atbalsts? Latvijā ir plašas iespējas, valsts var kalpot kā tilts, lai sasniegtu problēmas risinājumu un atrastu finansējumu, taču viss atkarīgs no tā, cik katrs pats ir čakls. Tāpēc jau to sauc par uzņēmējdarbību, no vārda – uzņēmīgs. Reizēm valsts atbalsts tiek saprasts ačgārni, uzskatot, ka valstij kaut kas ir jādod. Bet atbalsts var izpausties arī citādi, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau ilgstoši atbalsta eksportu, turklāt ar labiem panākumiem.

Source

Tags

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Zane Driņķe: Lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus