Sadarbībā ar Mastercard un Finanšu nozares asociāciju
close-ad
#Viedpircēja ABC: speciālistu ieteikumi drošiem tiešsaistes pirkumiem
Foto: Shutterstock
Telefonā atskan paziņojums, ka no kādas ASV iepirkšanās vietnes noņemts viens eiro, kaut Anna nekad tur nav iepirkusies. Lai arī nauda pāris stundu laikā tiek atskaitīta atpakaļ, tas liek aizdomāties par tiešsaistes iepirkšanās drošības aspektiem. Veidojoties jaunam ieradumam biežāk iepirkties tiešsaistē, svarīgi attīstīt arī jaunas prasmes, kā iepirkties droši. Tāpēc "Mastercard" un Finanšu nozares asociācija izdevusi #viedpircēja ceļvedi drošiem pirkumiem tiešsaistē.
Līdz ar e-komercijas attīstību pieaug arīdzan tiešsaistes krāpšana, tāpēc šobrīd jo īpaši svarīgi zināt, kā sevi pasargāt digitālajā vidē. Finanšu pakalpojumi vienmēr ir bijuši un būs kibernoziedznieku mērķu saraksta augšgalā, jo pakalpojumu sniedzēju atbildībā ir plašs klientu datu kopums. Tiešsaistes krāpšana var izpausties, piemēram, kā datu zādzības, viltus piedāvājumi, preces kvalitātes neatbilstība solītajam u.c.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas jaunākās aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī (katru nedēļu – 5%, vairākas reizes mēnesī – 18%, reizi mēnesī – 16%). Visbiežāk internetā tiek iegādāta sadzīves tehnika un elektronikas preces (54%), apģērbs un apavi (35%) un skaistumkopšanas preces (24%). Popularitāti iemantojusi arī pārtikas iegāde tiešsaistē – šo iespēju izvēlas katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs.

Aptauja liecina, ka 86% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem tiešsaistē, tomēr 40% no tiem, kuri ir saskārušies ar krāpšanas mēģinājumu, nav spējuši to atpazīt un iekrituši krāpnieku lamatās.
Esi #Viedpircējs!
Aleksandrs Smelovs, "Reģionālās investīciju bankas" Maksājumu karšu daļas vadītājs
#viedpircēja ceļvedī drošiem pirkumiem tiešsaistē apkopota noderīga informācija ikvienam iedzīvotājam, kas kaut reizi iepērkas internetā. Tajā sniegts ieskats gan par biežākajiem apdraudējumiem internetā, drošām maksājumu metodēm, gan praktiski padomi, kā sevi pasargāt, lai tiešsaistes iepirkšanās sniegtu pozitīvu pieredzi.

"Pirms izdarīt pirkumu ar maksājumu karti internetā, ir svarīgi pārliecināties, ka tirgotājs ir zināms, ar labu reputāciju un, ka mājaslapa tiešām pieder uzticamam tirgotājam. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī pašai precei vai pakalpojumam. Vai tiešām tas ir tas, ko nepieciešams iegādāties? Vai cena atbilst precei vai pakalpojumam? Labas lietas ne vienmēr maksa lēti. Ja kaut kas iekārojams tiek piedāvāts neticami lēti, tad, iespējams, tā ir krāpšana," pauž Aleksandrs Smelovs, "Reģionālās investīciju bankas" Maksājumu karšu daļas vadītājs.

"Man kā maksājumu karšu jomas pārstāvim ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, norēķinoties ar maksājumu kartēm, justos droši, tādēļ aicinu iepazīties ar izstrādātajiem ceļvežiem, kuros esam apkopojoši praktiskus padomus, kā parūpēties par savu drošību. Pateicoties mūsdienu datu apstrādes un aizsardzības tehnoloģijām un, ievērojot vienkāršus noteikumus, ikviens var ātri un ērti veikt bezkontakta maksājumus, turklāt – neraizējoties par savu naudas līdzekļu drošību. Lietderīgos pirkumus, ietaupīto laiku un naudu labāk veltīt radiem, draugiem un tuviniekiem, savai vai sava uzņēmuma izaugsmei, nevis krāpniekiem," rezumē Smelovs.

Tāpat eksperti atgādina, ka karšu shēmu, piemēram, "Mastercard" izdotie noteikumi pasargā pircējus gan iepērkoties vietējos, gan ārzemju interneta veikalos, par ko ne visi pircēji zina. Karšu maksājumi sniedz klientam iespēju atprasīt naudu, piemēram, par nekvalitatīvu preci vai, ja notikusi krāpšana. Kartes lietotājs var vērsties pie sava pakalpojumu sniedzēja (bankas), uzrakstīt iesniegumu un saņemt naudu atpakaļ. Ja noticis neautorizēts maksājums, t.i., maksājuma kartes lietotājs nav devis piekrišanu tā izpildei, bankai nauda jāatmaksā vienas diennakts laikā. Savukārt, ja iepērkoties internetā, pakalpojums vai prece nav piegādāta vai ir bojāta, klientam sākumā būtu jāvēršas pie tirgotāja. Ja ar tirgotāju neizdodas vienoties par naudas atmaksu, klientam jāvēršas savā bankā. Banka katru gadījumu izvērtēs individuāli – ja pirkums veikts ar maksājumu karti, klients naudu atgūs, naudas atmaksa var ilgt līdz 90 dienām.
Drošība=kritiskā domāšana
Kaspars Briška, bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs
Eksperti nenoliedzami uzsver tiešsaistes veikalu priekšrocības – tas ir saprotami, ka aizvien vairāk pircēju vēlas izmantot šīs iespējas, kas viennozīmīgi ietaupa laiku, gan visai bieži arī naudu. Lai maksimāli izmantotu e-komercijas sniegtos ieguvumus, svarīgi, ka iedzīvotāji attīstītu #viedpircēja prasmes – atpazītu drošus interneta veikalus un izvēlētos drošas maksājumu metodes.

"Neskatoties uz izglītošanu par krāpnieku metodēm, kuru mērķis ir naudas izkrāpšana, vēl aizvien veiksmīgo krāpniecības gadījumu skaits ir liels. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019. gadā "Citadele" novērojusi divkāršu krāpnieku kampaņu skaita pieaugumu un 2020. gadā katru mēnesi tiek novērotas krāpnieku uzbrukumu kampaņas, mēģinot izkrāpt klientiem internetbankas pieejas datus. Visiem uzbrukumiem ir vienojošais faktors – cilvēki uzķeras uz shēmām un nodod datus krāpniekiem, ievadot tos viltus vietnēs, uzķeroties uz viltus telefona zvaniem vai atverot krāpnieciskās saites, kas ievāc klienta datus," atklāj Kaspars Briška, bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs.
Jānis Osis, "Baltic International Bank" Digitālo produktu attīstības vadītājs.
"Vienlaikus, no pircēju perspektīvas raugoties, attiecībā par digitālo drošību, – ja uzvedīsimies tā, kā esam raduši reālā dzīvē, arī virtuālajā viss būs labi. Reālajā dzīvē mēs zinām, ka jābūt pieklājīgiem tiekoties un runājot ar cilvēkiem, jāaizslēdz mājas durvis, ejot prom, un nevajag dot savas atslēgas citiem. Tieši tāpat vajag pārliecināties par preci un pārdevēju, pirms tiek izdarīts pirkums. Jāpadomā, pirms likt bildes, komentējot un izsakot savu viedokli. Virtuālajā vidē mājas atslēgas aizstāj paroles, kodi, ko tieši tāpat nevar dot citiem – pat tiem, kuri māk pieklājīgi paprasīt," uzsver Jānis Osis, "Baltic International Bank" Digitālo produktu attīstības vadītājs.
Lai iepirkšanās tiešsaistē būtu droša, jāprot izvairīties no viltotiem interneta veikaliem, kuru vienīgais mērķis ir apkrāpt klientu – vai nu nepiegādājot preci, vai vienkārši nozogot kartes datus, uzsver drošības eksperts. Pirms iepirkšanās tiešsaistes veikalos būtu jāizpēta to reputācija – ja atsauksmju internetā nav vispār vai pārsvarā tās ir negatīvas, tam būtu jākalpo par brīdinājuma, ka veikals nav īsti uzticams. Arī dažādas izlozes un loterijas, kas pieprasa maksājumu karšu datus, ir krāpnieku veidotas. Ja ir aizdomas par kādu vietējo veikalu vai loteriju, vēlams pārbaudīt loterijas atļaujas numuru vai apskatīt, vai veikals ir reģistrēts uzņēmumu reģistrā.

Vēl viena viltus veikalu iezīme – piedāvājums ir pārāk labs, lai būtu patiess. Kritiski jāizvērtē visa komunikācija un piedāvājumi interneta vidē, jo jebkuram krāpniekam ir salīdzinoši viegli izveidot šādas viltus vietnes.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" vadītāja vietnieks Varis Teivāns
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" vadītāja vietnieks Varis Teivāns atklāj, ka joprojām tiek novērota iedzīvotāju nekritiskā attieksme pret to, kas tiek pamanīts internetā: "Ja reklāma ir ievietota kādā zināmā vietnē, piemēram, "Facebook", tā tiek uztverta kā uzticama; tiek izdarīti pirkumi vietnēs, kurās piedāvātas pircēja kārotas lietas, kas citur vairs nav pieejamas (jāaizdomājas, kāpēc šajā vietnē ir?), vai tiek piedāvātas par tik zemu cenu (dažādu zīmolu preces), ka pircējs pirkumu beidzot var atļauties. Daudzi kļūdaini lēmumi tiek pieņemti steigā – pēcāk saņemam ziņojumus, ka pircēji cietuši krāpniecībā, ko paši, mierīgi apdomājoties, vēlāk atpazinuši. Trešā lieta, kas ir novērota, ir neuzmanīga apiešanās ar autentifikācijas rīkiem, piemēram, netiek lietotas drošas paroles un trūkst izpratnes par daudzfaktoru autentifikācijas darbību – "ja jau telefons prasa ievadīt kodu, pat tad, ja tobrīd pats neko nepērku, tad gan jau ka tā vajag"".
Iepirkšanās paradumu re-strukturizācija
Liene Gasiņa, “Swedbank” Karšu atbalsta daļas vadītāja
Kā stāsta "Swedbank" Karšu atbalsta daļas vadītāja Liene Gasiņa, pirmā prece, kas 1995. gadā tika pārdota tiešsaistē "Amazon" vietnē, bija grāmata: "Tolaik bija grūti iedomāties, ka internetā varēsim iegādāties gandrīz visu, sākot no automašīnām un sadzīves tehnikas līdz pārtikai un medicīnas precēm. Viena no tendencēm, ko jau šobrīd varam novērot un kas nākotnē turpinās attīstīsies, ir tā saucamās sociālās komercijas attīstība — pirkumu veikšana sociālo mediju platformās. Tāpat, aktualizējoties klimata jautājumiem un pieaugot izpratnei par ilgtspējas jautājumiem, popularitāti turpinās piedzīvot tā saucamā "re-komercija", tiešsaistē piedāvājot iegādāties jau lietotas preces."

Līdztekus arvien pieaugošajai e-komercijai attīstīsies arī dažādas piegādes iespējas: "Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircējs tiešsaistē uzsāk iepirkšanos, bet beigās preci tomēr nenopērk, ir saistītas ar ierobežotām piegādes iespējām, kā arī ilgu vai dārgu piegādi. Ņemot vērā šo pircēju vēlmi – saņemt preci pēc iespējas ātrāk, jau tagad tirgotāji meklē iespējas, kā paplašināt iepirkšanās pieredzi šajā virzienā. Varam novērot, ka vietējie Latvijas tirgotāji sākuši aktīvi piedāvāt ne tikai piegādi ar kurjeru vai pakomātiem, bet arī iespēju pašam saņemt preci veikalā uz vietas."

Pandēmijas laikā sabiedrība bija spiesta strauji mainīt paradumus un sākt vēl aktīvāk iepirkties tiešsaistē, un, kā paredz Gasiņa, tad šie jaunie paradumi turpinās nostiprināties: ""Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas veiktā pētījuma jaunākie dati liecina, ka jau vairāk nekā trešdaļa jeb teju 40% respondentu internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī. To pamatā nosaka pircēju vēlme iepirkties ērtāk, ātrāk un drošāk, lai ietaupīto laiku varētu veltīt nozīmīgākiem notikumiem, tādējādi iepirkšanās internetā nebūs ikgadējs notikums, bet gan kļūs par mūsu ikdienas sastāvdaļu."
Atgriežoties pie stāsta par Annu – viņa varēja ātri reaģēt uz maksājumu, kuru viņa nebija veikusi, jo seko līdzi naudas plūsmai savā kontā. Paziņojumi mobilajā lietotnē par veiktajiem darījumiem kontā sniedz papildu kontroli. Svarīgi atcerēties, ka internetbankā ir iespēja pēc vajadzības mainīt arī maksājumu limitu.
Projekta ''#viedpircēja vēstniecība"' veidotāji: saturs tapis sadarbībā ar "Mastercard" un Finanšu nozares asociāciju, redaktores – Kristīne Melne un Sabīne Košeļeva, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.