16 gadus veca meitene dzīvo un mācās Latvijā – pie vecmammas, viņas vecāki ilgstoši atrodas ārzemēs, bet nu pusaudze meklē palīdzību, jo nevēlas doties strādāt uz visu vasaras sezonu, kā to iecerējusi viņas mamma. Meitene meklē palīdzību pie cita pieaugušā, kurš arīdzan nezina, kā risināt jautājumu. Vai nudien vecāki var meitu piespiest braukt prom? To skaidro juriste.

"Pie manis pēc palīdzības vērsās 16 gadus veca meitene, kuru viņas māte šovasar vēlas piespiedu kārtā nogādāt Nīderlandē un tur nodarbināt sezonālā darbā, iespējams, bez darba līguma. Meitene dzīvo pie vecmammas Rīgā. Viņas tēvs un māte jau ilgstoši dzīvo un strādā ārzemēs un nav ieinteresēti šīs meitenes audzināšanā un uzturēšanā. Turklāt šai meitenei ir zināms, ka māte cieš no smagas narkotiku atkarības, bet par to nav informēti citi ģimenes locekļi. Zinot apstākļus, kādos dzīvo viņas māte Nīderlandē, meitene ir ļoti satraukta par šādu notikumu pavērsienu. Viņa ir ārkārtīgi nobijusies par savu drošību un nevēlās to darīt. Viņas vecmamma uzskata, ka tā ir laba ideja, jo negrib vasarā "ņemties" ar pusaudzi. Lielākoties šī ir arī vecmammas iniciatīva. Meitenes tēvam nerūp situācija, un viņš neiejauksies. Protams, meitene mēģina par to runāt un paust savu nevēlēšanos to darīt. Bet, šķiet, ka tas netiek ņemts vērā. Kā rīkoties šai meitenei, lai nepieļautu viņas nodarbināšanu pret pašas gribu ārvalstīs, nedrošā vidē? Un vai ir kāds veids, kā es varētu iejaukties ārkārtas gadījumā, ja viņai pašai neizdodas situāciju atrisināt? Piemēram, vai es varu vērsties bāriņtiesā, un kāds procesu man ir jāuzsāk?" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Roberts.

Atbild juriste Inga Rjabčikova: "Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas ir nostiprinātas Bērnu tiesību aizsardzība likuma 5. panta pirmajā punktā.

Likumā ir definēta emocionālā vardarbība: "Bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai)". Likuma 6. pantā ir definēts bērna tiesību aizsardzības princips, tas ir, "tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras". Ja rodas aizdomas, par emocionālo vardarbību un citiem riskiem kas skar bērna intereses, jums ir jāvēršas vietējā pašvaldības policijā, bāriņtiesā, pašvaldības sociālajā dienestā, kā arī krīzes centrā.

Krīzes centru, kas sniedz palīdzību jauniešiem, kontaktinformācija un citi noderīgi uzziņu materiāli ir pieejami šeit.

Institūciju, kuras sniedz diennakts palīdzību krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm Rīgas pilsētā, kontaktinformācija ir pieejama šeit.

Turklāt pašvaldības vasarā piedāvā jauniešiem darbu – tā ir iespēja meitenei nopelnīt sev personiskos līdzekļus.

Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu. Profesija tiek apgūta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadus un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, – ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību, atbilstoši "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" 12. pantam."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!