Māksla piedot, pat ja negribas – ceļš uz harmoniju un veselīgām attiecībām
Foto: Shutterstock

Piedodot tiem, kas sāpinājuši un nodarījuši pāri, ir veids, kā uzlabot savstarpējās attiecības ar līdzcilvēkiem, kā arī iemācīties pārvaldīt stresu. Māksla piedot ir ļoti komplicēta, to ir jāmācās – un izprast, kā tieši cilvēks tev ir kaitējis un kā tas ir tevi ietekmējis, ir labs pirmais solis, kuru spert.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas ir piedošana?

Lai piedotu citiem par to, ko viņi ir izdarījuši, no sākuma ir svarīgi izprast, ko tad īsti piedošana nozīmē, portālam "Everyday Health" uzsver Roberts Enraits, psihologs un profesors Vinkonsīnas Universitātē. Cilvēkiem jāsaprot, ka piedošana nav rīcība, lai pāridarītājs justos labāk, tas ir apzināts lēmums sevi atbrīvot no aizvainojuma un dažkārt pat atriebības sajūtas pret konkrēto cilvēku, neatkarīgi no tā, vai šie cilvēki to ir pelnījuši. Psihologs Enraits uzsver: "Piedošana nenozīmē attaisnot otra cilvēka rīcību. Piemēram, ja esat apzagts, varat šim cilvēkam piedot un neizvirzīt pret viņu apsūdzību, tomēr tas nenozīmē, ka viņa rīcība bija pareiza un attaisnojama."

Bieži tiek lietots vārdu savienojums "piedot un aizmirst", taču patiesībā aizmiršana nav piedošanas sastāvdaļa, norāda psihologs. Piemēram, ja cilvēks jau vairākkārt ir aizņēmies no tevis naudu, taču parāda atdošana tā arī nekad nenotiek, šo rīcību var piedot, taču tā netiks aizmirsta, un nākošajā reizē, kad aizdevums tiks lūgts, tu pavisam vienkārši to vairs nedosi. Tieši tāpat piedošana nenozīmē, ka ar pāridarītāju vienmēr jāizlīgst un jāturpina kontakts. "Izlīgšana nozīmē, ka attiecībās atkal valda savstarpēja uzticība," stāsta Enraits. "Ja attiecībās cietāt no vardarbīga partnera, jūs varat izdarīto piedot, lai vēl vairāk netraumētu savu garīgo veselību, taču izvairīties no turpmāku attiecību uzturēšanas."

Bet mani sāpināja! Kādēļ piedot?

Piedot otram nodarīto ir svarīgi kā garīgās, tā fiziskās veselības labad. Dusmas uz pāridarītāju spēj negatīvi ietekmēt mūsu veselību. "Konstanta dusmošanās var izraisīt trauksmes sajūtu, kas, savukārt, var likt justies depresīvi un nomācoši," stāsta psihiatre Geila Salca. "Tāpat cilvēki, kas nav praktizējuši spēju piedot, bieži vien ir aizņemti, kaļot atriebības plānus jeb sodu, kas tiek piemērots, atriebjoties par cilvēka nepareizo rīcību. Piedošana ļauj sajusties brīviem, neturot sevī mūžīgu aizvainojumu."

Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas cenšas pāridarītājiem piedot, ir lielāka psiholoģiskā labklājība. Piedošana veicina veselīgākas attiecības, mazina trauksmi un stresu, kā arī mazina depresijas simptomus un uzlabo pašcieņu. Piedošana uzlabo arī fizisko veselību – dusmas ir saistītas ar augstu stresa stāvokli, kas nozīmē, ka organismā ir paaugstināts kortizola līmenis. Savukārt paaugstināts kortizola līmenis var izraisīt hronisku sāpju simptomus un paaugstinātu asinsspiedienu.

Attīsti mākslu piedot

Piedošana par pāridarījumu ir grūta, it īpaši, ja nodarītais kaitējums ir nopietns, taču tas nav neiespējami. Lūk, ekspertu ieteikumi, kā labāk praktizēt piedošanu.

  1. Izproti, cik ļoti savstarpējā nesaprašanās ir ietekmējusi tavu dzīvi. Apdomā, vai nespēja piedot par nodarīto tevi ir iespaidojusi? Varbūt notikušais neļauj domāt ne par ko citu, un kļūsti izklaidīgs pat strādājot? Izanalizējot, kā konkrētais incidents tevi ir iespaidojis, iespējams, sapratīsi, ka, lai emocijas tevi nenomocītu, vieglāk ir mēģināt cilvēkam par izdarīto piedot, teic psihologs Enraits.
  2. Piedot sevis, nevis citu cilvēku labad. Bieži vien piedošana tiek uzskatīta kā darbība, kas tiek veikta citu cilvēku labā, piemēram, lai cilvēkam, kurš izdarījis kaut ko sliktu, bet izdarīto nožēlo, atvieglotu ciešanas. Tomēr piedošana ir arī veids, kā palīdzēt sev, stāsta psihiatre Salca: "Apdomā, cik labi jutīsies, kad vairs nemitīgi neturēsi sevī dusmas un aizvainojumu."
  3. Domāšanas vingrinājumi. Centies uz pāridarītāju paskatīties no cita skatupunkta – neskaties uz viņu kā ļauno personāžu, kas tevi sāpinājis, bet gan kā uz parastu līdzcilvēku. Skatoties uz cilvēku no šāda skatupunkta, mēģini ieraudzīt iemeslus, kādēļ cilvēks pret tevi tā rīkojās. Psihologs Enraits stāsta: "Bieži tie, kas dara pāri citiem, iepriekš ir piedzīvojuši netaisnīgu izturēšanos pret sevi." Izjust empātiju un līdzjūtību pret otru cilvēku, mēģinot iekāpt viņa kurpēs, bieži ir veids, kā vieglāk šim cilvēkam piedot.
  4. Dari labu tiem, kas tev nodarījuši pāri. Enraits stāsta, ka reiz katrs no mums spēs runāt labu par cilvēkiem, kas izturējušies slikti pret mums. Iespējams, paejot laikam, spēsi atbildēt uz šī cilvēka telefona zvaniem, nosūtīt viņam e-pastu ar apsveikumu svētkos, vai laipni pieminēt viņu sarunās ar ģimenes locekļiem. Psihologs uzsver, ka vienmēr uzvarētājs ir tas, kas spēj būt labs un laipns pret citiem, arī tad, ja šie cilvēki nav izturējušies tā pret tevi.
  5. Piedošana nenotiek tūlīt un uzreiz – tā prasa laiku. "Piedošana ir process," teic Geils Salcs. "Un tas nenotiek uzreiz. Esi pacietīgs un iejūtīgs pret sevi, tādēļ nepārsteidzies – piedod cilvēkam tad, kad pats esi tam gatavs."
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Attiecības Attiecības ģimenē Psiholoģija Psihoemocionālā veselība
0
Garīgā veselība
0
Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form