Foto: personīgā arhīva foto. Pa labi - foto Kaspars Filips Dobrovoļskis
Slavenā frāze "seksa padomju laikā nebija" drīzāk nozīmē, ka bija aizliegums par to runāt. Bet nedaudz pirms Atmodas laika "parāvās vaļā slūžas" brīvākai iespējai dalīties par seksa un seksualitātes tēmu. Tolaik sabiedrībā zināma bija Rita Lasmane, kas par šīm tēmām sāka runāt televīzijas raidījumā un pašas izdotajā erotiskajā žurnālā "Princese". Mūsdienās runātāju par seksu ir krietni vairāk.

"Delfi" piedāvā ieskatīties diskusijā par seksu toreiz un tagad. Tajā piedalās Rita Lasmane, ginekoloģe Ieva Briedīte, kas nodarbojas arī ar seksualitātes pētniecību, ir pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī konsultē arī par seksuālo veselību, un Valdis Melderis, pasākumu vadītājs un monoizrādes "Seksa guru" aktieris.

Linda Rozenbaha: Rita, jūs Atmodas laikā savā ziņā bijāt latviešu seksualitātes "modinātāja". Kas tolaik bija jāmodina?

Rita Lasmane: Nekas jau īpaši nebija jāmodina. Neskatoties uz to, ka toreizējā vara uzlika oficiālu aizliegumu (seksa tēmai), tāpat "katliņš vārījās" un informācija līdz cilvēkiem nonāca. Bija "samizdatu" (pašu izdoti – aut.) ar rakstāmmašīnu pārrakstīti teksti, ar ko visi dalījāmies un izglītojāmies. Tāpat ar kuģiem atpeldēja "Playboy" un daudz šerpāki izdevumi. Viss notika! Bet, notiekot Atmodai, to atļāva oficiāli. Viss rāvās uz augšu kā vulkāns! Tā, ka ar putām, arī tas, kam ne īpaši vajadzētu būt. Visi metās baudīt brīvību visādā veidā. Tas pat sākās gadus septiņus pirms Atmodas. Agrāk bremžu bija vairāk. Pašā Atmodas sākumā kaut kas ārkārtējs šķita cilvēka kailums, bija lielas diskusijas, vai un cik daudz var atkailināties, parādījās teātra izrādes, kur cilvēku ķermeņus, skaisti izgaismotus, varēja redzēt aizmugurējā plānā. Ļaudis vienkārši skrēja baudīt, pat ja viņiem to īsti nevajadzēja.

Tā mainījās ārējā pasaule. Tolaik jūs uzklausījāt cilvēkus par to, kas notiek viņu guļamistabās un ne tikai guļamistabās. Kā tas, kas virmoja apkārt, ietekmēja parastā cilvēka seksuālo dzīvi?

Lasmane: Būtu par skaļu teikt, ka es zināju, kas notiek cilvēku guļamistabās. Kad 1994. gadā ar vīru sākām izdot žurnālu "Princese", mūsu doma bija sniegt seksa kultūru. Kad tolaik intervijās žurnālistiem stāstīju par seksa kultūru, dažs labs mēdza apņirgt – kāda kultūra varot būt seksam? Padomju laikā vārdam "sekss" bija krimināli netīra piegarša – par to runā tikai krimināli slikti cilvēki, sliktas sievietes, prostitūtas u. tml. Gribējās nest seksuālo gaismu publikā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!