Jautājums - viss sākās pirms 2 gadiem, kad manam vīrietim psoriāze parādījās arī uz dzimumorgāniem, kā rezultātā sekss sagādāja viņam sāpes. Un ar šiem notikumiem mūsu seksuālā dzīvē pārvērtās, varētu teikt, ka tās nebija vispār, ļoti retu reizi, kad es biju iniciatore. Protams, bija arī šajās reizēs atraidījumi, bet nevis tā, ka pasakā nē, bet gan vienkārši ledaini auksta attieksme. Bija arī tā, ka es viņu apmierinu, bet viņš man pat nepieskarās. Protams, katrs šis atraidījums un nepieskāršanās sagrāva mani no iekšienes, nejutos vairs pārliecināta kā sieviete. Esmu ar viņu runājusi par šo problēmu, bet parasti izvēršās, ka runāju es, bet viņš izvairās.

Esmu arī piedāvājusi, ka ir taču rokas, mēle, ka šo problēmu varētu risināt arī šādi no viņa puses attiecībā pret mani, bet šis risinājums viņu neapmierina, uz ko es saņemu atbildi - ja nav, tad nav vispār, šādas parodijas viņš negribot. Pie ārsta viņš arī negāja, pats visu laiku apgalvoja, ka tur neko nevar darit, ka viņš zina savu ķermeni utt. Ka arī neejot pie ārsta, jo pārāk lielas bailes no tā ka pateiks, ka darāms tiešām tur nav nekas un vai nu gluži jāgriež nost. Tā arī šo divu gadu laikā esmu dzīvojusi un apspiedusi savas vēlmes... jā, zinu ka teiks daudzi - iegādājies mīļāko, bet es tā nevaru, es mīlu viņu, es nevaru dzivot dubultu dzīvi. 

Arī masturbēt es nemāku, pareizāk sakot - man tas nesagādā nekādas izjūtas, ka pati sev to daru, jā, tā laikam ir mana novirze un es to atdzīstu. Bet mani vis vairāk dzen izmisumā, tas ka viņš regulāri skatās pornofilmas un dara visu pats ar sevi. Un šeit man rodas jautājums kādēļ viņš var darīt pats ar sevi, bet ar mani nē, un te nu es izspēlēju savā galvā visādus scenārijus. Un jo vairāk es domāju jo vairāk es sevi moku. Šai sfērā mums skandāli ir bijuši ne pa jokam, ka es neko nesaprotu, ka visi veči to dara, un ta jau es saku pretī , jā visi ti dara, bet dara arī to ar savām sievietēm. Un ta es jūtos ļoti pazemota, ka viņš to dara pats ar sevi, nevis ar mani kopā šo procesu. Katru reizi kad sāku par to runāt viņš man atbild, ka pa tādām lietām nerunā, ka es viņu ar šādām sarunām pazemoju utt., bet kā lai es atrisinu šo problēmu?

Tagad pēc pēdājās reizes, kad atradu uz galda salvetes, ko netīšām bija aizmirsis izmest, man galvā ir riktīga putra, ilgi domāju ko darīt ar to salveti, bet par cik tieši tobrīd viņa nebij mājās, bet viņš gaidija mani mašīnā, es paņēmu to salveti līdzi un mašīnā atdevu vīrietim un pateicu, laikam šo tu esi aizmirsis izmest. Lieki piebilst ka es eksplodēju, un strīds izvērtas ļoti ass, kura laikā es viņam pārmetu ka neiet pie ārsta un egoistiski domā tikai par sevi, ka manus risinājumus ar roku un mēles palīdzību viņš pat neizskata, tad viņš pateica, ka es neko nezinot, ka viņš visu ir noskaidrojis (kam es īsti neticu) un risinajums ir tikai operācija, bet šai operācijai ir tikai divi varianti - 20% ka veiksmīga, pārējie ka impotence.... un tas nu ir manī tagad radijis tik daudz jautājumu un neziņas. Es tomēr gribu pilnvērtīgas attiecības - arī intīmas attiecības, bet visvairāk manī rada apjukumu, ko darīt? Jo es arī tomēr nākotnē gribu bērnus, un ja viņam tiešām ir tā, kā viņš man saka, es  nezinu... atteikties pilnībā no intimitātes es negribu, no bērniem atteikties es ar netaisos. Saprotu, ka vajag izrunaties, bet kā, ja viņš nerunā.

Es visā šai situācijā jūtos pazemota, nenovērtēta, un tiek grauta mana pašapziņa, un kā lai pieņemu pareizo lēmumu - palikt kopā un un atteikties no sev svarīgām lietam kopdzīvē vai augstasinīgi aiziet...  un censties visu sākt no nulles, jā esmu daudz domājusi par šķiršanos, bet nekad nepietiek drosmes... jo ir jūtas, bet vai tas ir tā vērts? Saistīt savu dzīvi ar egoistu un noliegt sevi?

Man 25, viņam 27, kopā 6 gadus. Solveiga.

Atbild seksoloģe, seksopatoloģe, neiroloģe Dr. med. Ināra Roja (konsultācijas Rīgā, Bruņinieku ielā 5, Rīgas 1. slimnīcas poliklīnikā. Pieteikšanās pa e-pastu: inararoja@navigator.lv vai telefonu: 29822588):

Atbilde: Jūsu vēstule, Solveiga, liecina par godprātīgu sievietes attieksmi pret vīrieti, kuru Jūs esat iepazinusi gan laimīgos, gan sūros dzīves brīžos, kuru mīlat vēl joprojām. Jūsu vīram ir hroniskas veselības problēmas, nopietnas problēmas, kas izvērtušās par seksuālās veselības problēmām un pāra attiecību problēmām.  Jums  patlaban vienai pašai vairs nav pa spēkam hroniskas cietējas nasta, kuru gadiem ilgi esat nesusi. Tā Jūs ir nogurdinājusi gan emocionāli, gan fiziski. Pornogrāfiska rakstura filmu pielietošana seksuālo konfliktu atrisināšanai nav risinājums, kā Jūs pati pareizi to esat sapratusi. Mans padoms: patlaban jums - diviem pieaugušiem cilvēkiem - ir tomēr jāizlemj kopā,  kā dzīvot turpmāk. Katrā ziņā ir nepieciešama ārsta seksologa, psihoterapeita konsultācija un attiecīga terapija, kura var palīdzēt jums abiem atrisināt hronisko konfliktu.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!