Padomi, kā pateikt vairāk, rakstot mazāk
Foto: Shutterstock

Mēs dzīvojam "ātrlasīšanas" laikmetā, turklāt visi esam aizņemti, mums ir maz laika un uzmanības, tādēļ vēlamies, lai citu rakstītais būtu pēc iespējas saprotams, skaidrs, precīzs un arī kodolīgs. Jo ātrāk jūsu veidoto tekstu varēs izlasīt, jo iedarbīgāks un sekmīgāks tas būs – ne tikai radošajos tekstos, dokumentos, bet arī e-sarakstē un īsziņās. Tie, kuri raksta neiedarbīgi, liekvārdīgi un nesaprotami, rada barjeru starp sevi un lasītāju. Tie, kuri raksta labi, rada iedarbīgu komunikāciju, atrod ceļu uz adresāta prātu un sirdi un sasniedz mērķus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Amerikāņu mākslinieks un karikatūrists, "Dilberta komiksu" autors Skots Adams (Scott Adams) savulaik uzrakstīja īsu (264 vārdus garu) eseju par iedarbīgiem lietišķajiem tekstiem, un iesaku to izlasīt visiem, kuriem ikdienā ir jāraksta. Adams raksta: "Lietišķo tekstu rakstīšana ir saistīta ar skaidrību un pārliecināšanu, un galvenais ir vienkāršība. Tā ir pārliecinoša. Labs arguments piecos teikumos pārliecinās vairāk cilvēku nekā izcils arguments simts teikumos. Vienkārši nozīmē atbrīvoties no liekvārdības. Nerakstiet "viņš bija ļoti laimīgs", ja var uzrakstīt "viņš bija laimīgs". Saīsiniet teikumus. Rakstiet īsus teikumus. Izvairieties no vairākām domām vienā teikumā. Lasītāji nav tik gudri, kā jūs domājat. Uzziniet, kā smadzenes organizē idejas. Lasītājs uztver darāmo kārtu ātrāk nekā ciešamo kārtu. Tieši tā. Jūs tikko uzzinājāt 80 procentu labas rakstīšanas ieteikumu. Nav par ko."

Iedarbīgi teikumi un vārdi


Vienkārši jārunā arī par sarežģītiem jautājumiem. Vienkāršība – tā ir stila meistarības pazīme, un vislielākā māksla esot rakstīt vienkārši. Jo vienkāršākas (nejaukt ar neizglītotām vai prastām) būs teikuma konstrukcijas, jo saprotamāki vārdi, jo vieglāk adresātiem būs uztvert, jo mazāk viņi garlaikosies.

Šobrīd bieži runā par "vienkāršo valodu" (angļu val. plain language), kas palīdz lasītājam saprast uzrakstīto ātri, viegli un pilnībā, pielāgojot adresātam gan stilu, gan toni, gan vārdu izvēli. Tas nozīmē izvairīšanos no liekvārdības, žargonismiem un sarežģītām teikuma konstrukcijām. Daudzās valstīs vienkāršās valodas lietošana ir obligāta valsts pārvaldes iestāžu rakstītajās vēstulēs un dokumentos. Ja raksti angliski, jums varētu būt noderīgi ieskatīties Apvienotās Karalistes vienkāršās valodas platformā "Plain English Campaign" vai ASV vienkāršās valodas likuma materiālos, kur var atrast ļoti vērtīgus materiālus.

Veido viegli uztveramus teikumus, prasmīgi tos savienojot, un arī sasaistot rindkopas tā, lai uzrakstītais būtu vienots veselums. Pēc iespējas apvieno garus teikumus ar īsiem, taču noteikti neatsakies no gariem teikumiem pavisam, jo tikai īsi teikumi liecina par bērnišķīgu un naivu rakstību. Savukārt tikai garus teikumus var būt grūti uztvert. Raksti dažādu garumu teikumus, šādi veidojot daudz labāku ritmu. Īsiem teikumiem ir lielāka ietekme, tie piešķir uzsvaru, bet garus teikumus var izmantot uzskaitījumam, paskaidrojumam un piemēriem. Tomēr nepazaudē svarīgāko teikuma vidusdaļā. Vienā teikumā vajadzētu būt vienai domai, un, tiklīdz sākam rakstīt par ko citu, jāliek punkts. Ja nepieciešams garāku teikumu sadalīt divos, daliet. Lieti noder arī semikols, kas aizvieto gan punktu, gan arī pāreju no vienas domas uz citu, kā arī norāda uz saistību starp tām.

Lai atvieglotu rakstītā uztveri, vienmēr raksti teikuma priekšmetu (darītāju) un izteicēju (darbības vārdu) pēc iespējas tuvāk vienu otram, kā arī pēc iespējas tuvāk teikuma sākumā, izvairoties no gariem ievadvārdiem, kas parasti sākas ar "atsaucoties uz" vai "saskaņā ar".

Noteikti neaizmirsti pieturzīmes, jo tās latviešu valodā ir ļoti svarīgs teikumu strukturēšanas līdzeklis. Viens komats (vai pēdiņas) var pilnībā mainīt teikuma jēgu (atceries kaut vai skolas laiku teicienu "apžēlot nedrīkst pakārt" vai mūsdienu mīmu "ejam ēst Muri!"), savukārt teikums, kur nav nevienas vajadzīgās pieturzīmes, ļoti apgrūtina lasīšanu.

Tekstu padara skaidrāku arī jau Adamsa esejā minētā darbības vārdu lietošana darāmajā kārtā, proti, nosaucot darītāju. Salīdziniet "valde pieņēma lēmumu" (darāmā kārta) ar "tika pieņemts valdes lēmums" (ciešamā kārta), kas padara valodu smagnēju un rada bezpersonisku sajūtu saziņā, turklāt ir gadījumi, kad ciešamā kārta var izraisīt pārpratumus. Piemēram, teikumā "pašvaldībām aizliegts izsniegt kredītus" nav skaidrs, kas ir darītājs – pašvaldība vai kāda kredītiestāde, kas nedrīkst aizdot līdzekļus pašvaldībām. Tomēr no ciešamās kārtas nav jāvairās par katru cenu: latviešu un arī citās valodā to lieto, ja darbības veicējs nav zināms vai nav vajadzības to minēt.

Arī vārdu izvēlei ir liela nozīme, tādēļ izvēlies vienkāršus un saprotamus vārdus, pārdomājot nozares terminu un profesionālo žargonismu izvēli (protams, tas ir atkarīgs no auditorijas). Ļoti bieži varam padarīt tekstu skaidrāku, izmantojot vispārzināmus, īsus un pareizi uzrakstītus vārdus. Sinonīmus latviešu valodā var meklēt "Tildes biroja" vārdnīcā vai Letonika.lv (to izmantoju, arī gatavojot šo rakstu), savukārt Tezaurs.lv var pārbaudīt vārdu pareizrakstību.

Ja kādu svešvārdu (jo īpaši mūsdienu modes anglicismus) var aizstāt ar latviešu cilmes vārdu vai, ja kādu garāku vārdu var aizstāt arī īsāku, dari tā! Jo vienkāršāki un saprotamāki vārdi, jo daiļrunīgāki patiesībā būsim. Vienmēr jāatceras par to, vai mūsu mērķis ir atstāt iespaidu vai tikt saprastiem. Jo īpaši iesaku izvairīties no tā dēvētajiem viltusdraugiem, piemēram, pareizi ir "debates", nevis "debate", "konsekvence" ("noteiktība, mērķtiecība", nevis "konsekvences" (no angļu val. 'sekas'), "kvalitāte", nevis "kvalitātes" (no angļu val. 'pazīmes, īpašības'). Cits viltusdraugs – "kapacitāte", kam latviešu valodā ir cita nozīme nekā angļu valodā, "aktivitātes" (labāk teikt "darbības", "pasākumi" utt.).

Pazīstamus un īsus vārdus smadzenes uztver ātrāk, savukārt sarežģīta izteiksme un vārdi attālina un nogurdina lasītāju. Mums neviens nav jāpārsteidz ar savu vārdu krājumu, tomēr - jo tas ir plašāks, jo sekmīgāk var izvēlēties vispiemērotāko, vispareizāko, iedarbīgāko, ietilpīgāko, nevis skaļāko vai "modīgāko" vārdu.

Nesaudzīgi īsiniet


Norvēģu rakstnieks Jū Nesbē (Jo Nesbø) intervijā žurnālam "Klubs" trāpīgi sacīja: "Jābūt drosmei daudz ko izdzēst, un es pavadu aptuveni tikpat daudz laika, dzēšot visādas epizodes un aprakstus, cik veltu to uzrakstīšanai."

Patiesi, jo mazāk tekstā būs lieku vārdu, jo vieglāk to būs uztvert. Tomēr šo šķietami vienkāršo ieteikumu bieži neievērojam, turklāt nereti aizmirstam pārlasīt lasīto un novērst vārdu atkārtošanos, neloģiskās frāzes, nevajadzīgus vārdus un tamlīdzīgi. Dzēšot lieko, piešķirsim tekstam dinamiku un enerģiju, un tas būs daudz iedarbīgāks un ietaupīs lasītāja laiku. Adresāts novērtēs arī rakstītāja valodas bagātību un labskanību, jo tā būs daudz pamanāmāka.

Tāpat kā gleznā nevajadzētu būt liekiem vēzieniem un mehānismam nevajadzētu saturēt liekas detaļas, arī tekstā jāvairās no nevajadzīgiem teikumiem un vārdiem. Kā izvairīties no liekvārdības? Pārdomāt katra vārda vajadzību teikumā!

Lūk, daži padomi, kā tikt vaļā no liekvārdības:

  • neklāsti pašsaprotamo, uzticoties lasītāja veselajam saprātam;
  • neatkārtojies (piemēram, mēneša un dienu nosaukumi jau ietver mēneša un dienas nozīmi, tādēļ nav jāsaka "maija mēnesis" vai "ceturtdienas diena");
  • nepārblīvē dokumentu ar tādiem tukšvārdīgiem izteicieniem kā "pastāv vispāratzīts viedoklis, ka", "vispārīgi runājot", "un tā tālāk un tā joprojām", "nenoliedzami", "konkrēti" utt.;
  • izvairies no standartfrāzēm un nevajadzīgām, garām frāzēm, piemēram, vārdu "liels skaits" vietā lietojiet "daudz", "steidzamā kārtā" – "steidzami", "pilnīgi likvidēts" – "likvidēts" utt.;
  • izvairies no tā dēvētājiem pastiprinātājiem ("ļoti", "maksimāli", "absolūti", "ārkārtīgi", " vienmēr" utt.);
  • izvairies no kancelejiskas izteiksmes ("veikt darbu" vietā rakstiet "strādāt", "sniegt atbalstu" – "atbalstīt", "palīdzēt" utt.);
  • nesaudzīgi īsini un apsver, vai vārds tiešām ir vajadzīgs.

Vairāk iedarbīga un kodolīga teksta veidošanas padomu var atrast arī Eiropas Savienības publikācijā "Rakstīsim skaidri", ko var bez maksas lejupielādēt šeit.

Dažkārt šķiet, ja kaut ko pateiksim īsi un vienkārši, tas izklausīsies ne pārāk inteliģenti, tādēļ veidojam garus un sarežģītus teikumus ar "gudriem" svešvārdiem un liekvārdīgām frāzēm, taču vairāk vārdu nebūt nenozīmē labāku rezultātu, patiesībā ar to bieži panākam pretējo.

Tags

Latviešu valoda Pareiza un moderna rakstu valoda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form