Latviešu valoda anglicismu ēnā

Latviešu valodniece un pedagoģe Dite Liepa raidījumā "Kā labāk dzīvot" norāda, ka tāds ir latviešu valodas liktenis – "būt lielo valodu ietekmē". Pagātnē dominējoša bija vācu un krievu valoda, savukārt mūsdienās tā ir angļu valoda, kas ietekmē ne tikai leksiku jeb vārdu kopumu, bet arī gramatiku. Pirmie anglicismi latviešu valodā parādījās jau 18. gadsimta beigās, un tie galvenokārt ienāca ar vācu un krievu valodas starpniecību, piemēram, 20. gadsimta 50. gados latviešu valodas vārdnīcās pirmo reizi parādījās anglicisms "bizness", 90. gados – "līzings" un citi.

Anglicismus bieži dēvē arī par internacionālismiem (daudzās valodās lietojami aizguvumi), jo arī angļu valodu ir ietekmējušas citas valodas. Redaktors Arturs Hansons min, ka aptuveni 60 procenti angļu valodas vārdu ir aizgūti no latīņu vai grieķu valodas, zinātniskos tekstos – līdz pat 90 procentiem.

Valodnieks prof. Juris Baldunčiks latviešu valodā par anglicismiem atzīst gan angļu cilmes vārdus un angļu īpašvārdus, kas kļuvuši par sugasvārdiem (piemēram, "klubs", "lords"), gan no citām valodām aizgūtus vārdus, kas angļu valodā ieguvuši jaunas nozīmes (piemēram, "čeks", "humors" un "sports"), gan arī angļu valodā no citvalodu elementiem veidotus vārdus, tostarp hibrīdvārdus (piemēram, "panorāma"), kā arī mākslīgi veidotus vārdus (piemēram, "kedas" un "neilons"), angļu valodā veidotas abreviatūras (piemēram, "lāzers" un "radars") un citus vārdus.

Arvien biežāk sarunvalodā (un ne tikai) anglicismi aizstāj jau esošus latviešu valodas vārdus, piemēram, vārda "ietilpība" vietā dzirdama "kapacitāte" (spēja, ietilpība, noslodze u. tml.), "izvēle" vietā – "opcija", savukārt "sajūtas" ir pārtapušas par "fīlingu", bet "izaicinājums" – par "čalendžu". Ikgadējā akcijā "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" vairāki anglicismi ir atzīti par nevēlamiem, piemēram, "influenceris" (viedokļu līderis) 2018. gadā un "episki" (izcili, brīnišķīgi, lieliski) 2019. gadā.

Šādu aizstāšanu uzskata par nevēlamu, tādēļ vienmēr iesaku pēc iespējas lietot latviskās atbilsmes un izmantot mūsu valodas bagāto vārdu krājumu. Tad teksts vai runa būs uztveramāka, labskanīgāka, kā arī saprotamāka, jo citi var nezināt visus tevis izmantotos svešvārdus (piemēram, "aktivitāte" vietā labāk saki "pasākums" vai "darbība"). Neatstāj vārdus angļu valodā neatveidotus, jo tad tos būs sarežģīti iekļaut teikumā, pareizi saskaņot locījumus, kā arī saprast visa teikuma jēgu.

Tas gan nenozīmē, ka anglicismi (un svešvārdi vispār) ir slikti un ka no tiem ir jāvairās. Nebūt neaicinu "horizontāls" vietā teikt "līmenisks" un "vertikāls" vietā – "statenisks" u. tml. Bez daudziem anglicismiem mēs nemaz nevarētu iztikt, jo citu atbilsmju tiem nav. Sabiedrība mainās, jaunas reālijas un jēdzieni, un valoda mainās tam līdzi, piemēram, agrāk vārdkopas "uzņēmuma vīzija" (redzējums) lietojumu uzskatīja par nevēlamu, bet tagad "vīzijas" nozīme ir paplašinājusies – viena no nozīmēm ir arī personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē.

Ja angļu vārdam nav atbilsmes latviešu valodā un tā nav atrodama nedz divvalodu, nedz nozares terminu, nedz svešvārdu vārdnīcā, iesaku konsultēties ar nozares ekspertu vai Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas attiecīgo apakškomisiju par jauna termina izveidi. Ja jau esi izveidojis iespējamo atbilsmi, vari to ieteikt Latvijas Nacionālā terminoloģijas portāla terminrades sadaļā. Ja anglicisms iekļaujas valodā fonētiski, gramatiski un no tā var veidot atvasinājumus, tas nav noteikti jālatvisko. Piemēram, vārdam "frustration" nav vienas atbilsmes latviešu valodā, kas iekļautu visas šā vārda nozīmes, tāpēc psiholoģijā un citās jomās bieži izmanto terminu "frustrācija", kas Tēzaurs.lv skaidrota kā personiska atstumtība; nespēja piepildīt savas vēlmes; dziņu bloķēšana. Termins labi iekļaujas valodā, un no tā var atvasināt citus vārdus, piemēram, "frustrēt" un "frustrēts". Protams, anglicisms ir sekmīgs risinājums tikai tad, ja to tiešām lietojam minētajā nozīmē, nevis, lai runātu par nomāktību.

Jāatceras, ka vienam angļu valodas vārdam var būt vairākas nozīmes un līdz ar to arī atbilsmes latviešu valodā, piemēram, vārds "business" var būt gan uzņēmējdarbība, gan darījums, gan lietišķs, gan pienākums atkarībā no konteksta un situācijas.

Daudziem vārdiem, kas formas ziņā abās valodās izskatās gandrīz vienādi, ne vienmēr ir līdzīgas nozīmes – tie ir tā dēvētie viltusdraugi jeb vārdi ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet atšķirīgu nozīmi. Piemēram, "app", kas ir nevis aplikācija, bet gan lietotne, "contribution", kas ir ieguldījums, palīdzība un pienesums (ja vien nav runa par piespiedu nodokli vai summu, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētāja valstij), kā arī "reception", kas ir nevis recepcija, bet gan reģistratūra, ja runa ir par vietu, kur veic reģistrāciju, piemēram, viesnīcā.

Angļu valoda ietekmē arī lielo sākumburtu lietojumu latviešu valodā. Rakstot svētku dienu, mēnešu un nedēļas dienu nosaukumu angliski, visi vārdi lielākoties sākas ar lielo burtu (piemēram, Mother's day, Sunday), savukārt latviešu valodā svētku dienu nosaukumos ar lielo burtu rakstāms tikai pirmais vārds (piemēram, Mātes diena), bet nedēļas dienu un mēnešu nosaukumi vienmēr rakstāmi ar mazo sākumburtu (piemēram, svētdiena, oktobris).

Ar lielo burtu angļu valodā raksta arī tautību un valodu nosaukumus, piemēram, Latvian, English, savukārt latviešu valodā – vienmēr ar mazo burtu, piemēram, latvietis, latviete un latviešu valoda.

Iestāžu un organizāciju nosaukumos angļu valodā visus vārdus (izņemot tā dēvētos saistvārdus) raksta ar lielo sākumburtu (piemēram, Department for Education, Labour Party, Chamber of Commerce). Latviešu valodā ar lielo sākumburtu galvenokārt raksta tikai pirmo vārdu (piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija), taču ir izņēmumi. Ja iestādes nosaukums sākas ar vietvārdu, nākamais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu (piemēram, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Ja nosaukumā ir minētas vairākas struktūrvienības, katra vienība sākas ar lielo sākumburtu (piemēram, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte). Vairāk par lielo sākumburtu lietojumu latviešu valodā var uzzināt šeit un Valodaskonsultacijas.lv.

Angļu valodā ir daudz vairāk vietniekvārdu un prievārdu, jo tā ir analītiska valoda (tāda valoda, kurā dažādas gramatiskās attieksmes izsaka ar vārdu kārtības maiņu vai citu vārdu pievienošanu, nevis vārdu locīšanu – red.), savukārt latviešu valodā visu galvenokārt izsakām ar locījumu un darbības vārdu formu palīdzību. Piemēram, teikumā "Vai tu man palīdzēsi izdarīt daļu no uzdevuma?" vārds "tu" un "no" ir lieks, jo "palīdzēsi", kas ir vienskaitļa otrās personas formā, jau norāda darītāju, bet vārdkopā "uzdevuma daļu" prievārds nav nepieciešams.

Valodnieks, tulkotājs un redaktors Aldis Lauzis uzsver: "Rakstītāji neviļus un pavisam aplami (!) atdarina angļu valodā obligāto teikuma locekļu secību (izteicējs [ko dara?] uzreiz seko teikuma priekšmetam [kas?]; papildinātājs [ko?] ir liekams tikai un vienīgi pēc izteicēja). Tāda "angliska domāšana" neļauj izteikt to, ko latviskā teksta rakstītājs īstenībā ir gribējis vēstīt, bet lasītājs nevar viegli un skaidri saprast, kāds ir konteksts un kura ir jaunā paustā informācija."

Ar angļu valodas ietekmi ir saistītas arī pieturzīmju kļūdas latviešu valodā, piemēram, konstrukciju, kas sākas ar "according to" (saskaņā ar), angļu valodā atdala ar komatu, savukārt latviešu valodā komats nav nepieciešams. Tā dēvētais "Oksfordas komats" angļu valodā nosaka, ka pirms pēdējā vienlīdzīgā teikuma locekļa, kas ir saistīts ar "un" ("vai"), jāliek komats, bet latviešu valodā komata nav (piemēram, pirms "u. c."). Lietišķā sarakstē komats nav nepieciešams arī pirms atvadu frāzes "Ar cieņu". Jāatceras, ka latviešu valodā pieturzīmes liekam saskaņā ar gramatisko principu, proti, ievērojot dažādus likumus, savukārt angļu valodā to lietojumu nosaka intonatīvais princips.

Arturs Hansons raksta, ka arī emociju paudumi ir pamanāma angļu valodas ietekmes joma. Katra paaudze meklē savus identitātes marķierus – latviešu valodā tos nav viegli atrast vai radīt, un daudziem vārdiem un izsaucieniem (piemēram, "vai manu dieniņ", "dritvaikociņ") ir senatnīga nokrāsa, tāpēc bieži vien tiek izmantoti angļu valodas vārdi.

Daudzi identitātes marķieri angļu valodā mainās nevis ar katru paaudzi, bet gan ik pēc dažiem mēnešiem, kas skaidrojams ar milzīgo informācijas apjomu un tās zibenīgo apriti. Piemēram, vārdu "cool" (forši) un saīsinājumu "LOL" (skaļi smieties) vairs neuzskata par jaunu, jo ir parādījušies daudzi citi, piemēram, "pogchamp", "poggers" (lieto, lai paustu pārsteigumu, sajūsmu), "flex" (lielīties), "oof" (ietver daudzas nozīmes, bieži vien tiek salīdzināts ar "ouch" vai "yikes", kas saskaņā ar Letonika.lv latviešu valodā tulkojams kā "vai!" un "ai!").

Angļu valodas ietekme uz latviešu valodu ir gan labvēlīga (jaunu vārdu un terminu radīšana, paplašinot vārdu krājumu), gan nelabvēlīga (esošo vārdu aizstāšana ar anglicismiem). Labākais veids, kā izvairīties no nepamatota anglicisma lietojuma, ir pārdomāt, vai vārdam jau ir atbilsme latviešu valodā, kā arī izmantot dažādus palīgmateriālus un vārdnīcas, piemēram, skaidrojošo un sinonīmu vārdnīcu Tēzaurs.lv, Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu Termini.gov.lv, Eiropas Savienības terminoloģijas datubāzi IATE, uzziņu un tulkošanas sistēmu Letonika.lv, elektronisko datubāzi Valodaskonsultacijas.lv un citus.

Lai uzzinātu vairāk par svešvārdiem, viltusdraugiem un angļu valodas ietekmi uz latviešu valodu, noklausies podraides "Pieturzīmes" sarunu ar valodnieku prof. Juri Baldunčiku un seko sociālo tīklu kampaņas #sakitolatviski padomiem.

Izmantotie avoti:

Anglicismi latviešu valodā – kurus paturēt, no kuriem atteikties

Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā

Vai angļu valoda būs jaunā latviešu valoda?

Juris Baldunčiks. Anglicismi latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1989. 6.–9. lpp.