Bailes par savu bērnus ir dabiskas ikvienai mammai. Taču dažreiz tās ir tik lielas, ka pārvēršas par hiperaprūpi. Taču tā ne pie kā laba nenoved, turklāt negatīvi ietekmē mammas, mazuļa un pat ģimenes psiholoģisko stāvokli kopumā.
Portāls "Adme" aplūko dažas pazīmes, pēc kurām var noteikt, vai mātei ir paaugstināta trauksme. Iespējams, iepazīstoties ar šīm pazīmēm, tu jau savlaicīgi varēsi pieņemt mērus un bērna audzināšanas procesu padarīt daudz vieglāku un patīkamāku.
"Ja pirms viesu ierašanās bērns ir sasmērējis apģērbu, pēc iespējas ātrāk viņu pārģērbju"
"Ja bērnam kaut kas neizdodas, vienmēr viņam palīdzu to izdarīt"
Tev šķiet norma itin viss, ko prot citi bērni. Un nav svarīgi, ka konkrētajam bērnam nav spēju vai viņa vēlmes neatbilst vienam vai citam modelim. Citi var, tātad arī viņš varēs. Bet, ja nē, parādās pārmetumi: vai nu adresēti bērnam, vai nu sev.
Tāda uzvedība var novest pie sliktiem panākumiem. Apzināšanās, ka ne katrs var vienādi labi apgūt visus mācību priekšmetus, paralēli apmeklējot 15 pulciņus, padarīs dzīvi vienkāršāku gan bērnam, gan pašai sev. Jēdziens "norma", starp citu, arī ir visai nosacīts.
- Šajā rakstā atradīsi vecāku kļūdas, kas ir kaitīgas bērna attīstībai.
"Kad bērnam parādās brīvais laiks, uztraucos un cenšos to kaut kā aizpildīt"
Tavs sirdsmiers ir tieši atkarīgs no tā, vai bērns atrodas blakus. Tu netici, ka kāds, izņemot tevi, var parūpēties par bērnu un ka viņam var būt arī savas darīšanas, kas nav saistītas ar tavu līdzdalību. Tādiem bērniem ir daudz dažādu pulciņu, nodarbju… Nevienas brīvas minūtītes, un pie viena arī nepastāv patstāvība un personīgas dzīves intereses.
Sasniedzot pieauguša cilvēka vecumu, viņš nebūs gatavs uzņemties atbildību un nespēs tikt skaidrībā, ar ko vēlas nodarboties. Lūk, un atliks vien tulkot vecāku bailes: "Tu ko, par sētnieku gribi kļūt?"
- Kāpēc bērnam ir jāļauj garlaikoties, lasi te.
"Ja bērns kaut kur dodas ar draugiem, rūpīgi izplānoju viņu laika pavadīšanu"
Tiklīdz bērns kļūst nedaudz vecāks, neizbēgami viņam parādās draugi. Kad viņi kompānijā dodas pastaigāties, tu sagatavo plānu, kur iet un ko tur padarīt. Un neaizmirsti uzzināt telefona numurus, adreses ar visiem pasta indeksiem un braukšanas shēmu.
"Kad bērnam ir skumīgi, jūtos vainīga un atbildīga par to"
Un tajā pašā laikā velti esi aizmirsusi par personīgo dzīvi, aprūpējot bērnu 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Satraukums, hronisks stress, neizgulēšanās – tie ir tavi uzticamie pavadoņi. Ja tu sev pērc kādu nepieciešamu lietu, tu jūties tā, it kā tavu sirdi kaķi skrāpētu.
Kad bērns kļūst vecāks, tu apzināti viņu centies pasargāt no skumjām domām un izrādi pārmērīgu līdzjūtību, ja lietas norit ne tik labi. Veselīgas personības veidošanas procesā ir svarīgi saprast visu cilvēcisko emociju un jūtu plašo spektru, prast tikt galā arī ar negatīvajām.
"Ja bērns gribēs ar klasi iziet virvju trasi, es viņam to neļaušu"
Ikviena nevainīga ideja pamodina tavu iekšējo paniku. Ļoti iespējams, ka bērnībā tu bērnam liedzi šūpoties šūpolēs, jo tās taču ir briesmu iemesls. Centieni dzīvi padarīt paredzamu, rodas no nepareizas pārliecības, it kā pasaule būtu pilna briesmu. Bet nav iespējams paredzēt visus notikumu attīstības variantus. Un, vai tad ir vērts lieku reizi uztraukties?
"Ja mans pusaudžu vecuma bērns vēlas brīvdienās pastrādāt, es pati atradīšu viņam piemērotu vakanci"
Tu, cenšoties bērnu pasargāt no nelabvēlīgiem darba devējiem, izlem atrast viņam maksimāli drošu vakanci. Vieglāk ir izvairīties no visa jaunā – tas var kļūt par iemeslu nemieram nākotnē. Bērna vēlmes netiek ņemtas vērā, un viņa spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, atrast labāko variantu un riska novērtējums paliek sākuma stadijā. Bet bez tā pieaugušo dzīvē būs ļoti grūti.
- Šajā rakstā atradīsi vecāku bieži pieļautas kļūdas, kas bērnam liedz kļūt par līderi.
"Vecākiem bērns ir jāpasargā no visām briesmām"
"Es kontrolēju, ko bērnam rekomendē noskatīties/noklausīties/izlasīt viņa draugi"
Radinieki un draugi joko, ka no tevis iznāks neslikts spiegs: tevi bieži var atrast, stāvot aiz datora ekrāna, kuru skatās tavs bērns. Un tas nebūt nav iemesls, lai ar to lepotos. Kad savstarpējās attiecības ir balstītas uz uzticēšanos, no tām ir lielāks labums. Daudz svarīgāk ir bērnam iemācīt pareizu uzvedību sociālajos tīklos, kā arī apgūt prasmi, lai izdarītu pareizo izvēli, nekā pakļaut totālai kontrolei visu, ko bērns dara internetā.
"Kad bērns atgriežas mājās pēc universitātes/skolas, jūtos atvieglota"
No pirmā acu uzmetiena, tu priecājies par atkalsatikšanos, faktiski slēpjot trauksmi. Tu sāc bērnam palīdzēt, viņa vietā darot elementāra lietas: mazgāt drēbes, piekārtot viņa istabu, izvēlēties datumu un laiku kādām apspriedēm. Tālāk iespējami divi varianti, un abi ir zaudētāji. Vai nu bērnam var parādīties ieradums pastāvīgi konsultēties ar māti par visiem jautājumiem. Vai arī, gluži pretēji, viņš provocēs konfliktus, vēloties beidzot būt patstāvīgs.
Ja tu esi atzīmējusi, ka līdzīgi rīkojies vienā vai divos no šiem pieminētajiem gadījumiem, tad to var uzskatīt par normu. Ja vairāk – ir vērts aizdomāties, jo vecāku trauksme tieši proporcionāli ietekmē bērna neaizsargātības līmeni. Pastāv liela varbūtība, ka viņu ilgu laiku (un, iespējams, pat visu dzīvi) pavadīs bailes no nākotnes un citas psiholoģiskas problēmas. Bet tas, savukārt, ierobežo cilvēku un neļauj brīvi kustēties uz priekšu.
Nevajag censties bērnus pasargāt no itin visa pasaulē, daudz produktīvāk ir sniegt atbalstu saprāta robežās un dot iespēju patstāvīgas izvēles izdarīšanai. Tādā veidā bērni apzinās, ka pasaule nav briesmu pilna, un viņos radīsies pārliecība par saviem spēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
