Bez liekas kritikas un sūdzēšanās – etiķete sarunām ar bērnudārza audzinātājām
Foto: Shutterstock

Pretenzijas pret bērnudārzu audzinātājām rodas daudziem vecākiem. Tomēr konfliktsituācijās ne visi prot solīdi sarunāties. Bet daudzi vecāki vispār izvēlas savu neapmierinātību slēpt, baidoties kaitēt savam bērnam. Taču kritika var būt konstruktīva, galvenais – nepieļaut visizplatītākās kļūdas.

Psiholoģe Irina Burovihina portālā "Parents" dalās padomos, kā būtu ieteicams sarunāties ar dārziņa audzinātājām.

Kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, viņa vecākiem nākas pierast pie tā, ka mazuļa audzināšanā iesaistīsies citi pieaugušie, kuri nav ģimenes locekļi. Pedagogi, pie nosacījuma, ka ar vecākiem notiek gudra sadarbība un cieņpilns dialogs, var kļūt par neaizstājamiem palīgiem bērna attīstībā. Bet viņi var arī pārvērsties par bērna aizvainotājiem vai absolūti bezjūtīgiem cilvēkiem attiecībā pret tavu bērnu. Kāds scenārijs attīstīsies, lielā mērā ir atkarīgs tieši no vecākiem.

Nekritizē

"Kāpēc jūs izvedāt bērnu ārā, zem džempera nepavelkot apakškreklu?", "Kāpēc jūs šodien aizrādījāt manam dēlam, ja kautiņu nesāka viņš?", "Kāpēc jūs viņu visu laiku turat?" – šie ir vecāku uzdoti jautājumi ar vāji noslēptu sašutumu, un tie ir spējīgi parādīt pedagogam, cik viņš ir nekompetents vecāku acīs. Katra šāda frāze audzinātājai translē skaidru domu par to, ka viņa strādā slikti un neprofesionāli. Bet tas aizskar, atgrūž un nepavisam nemotivē mainīties uz labo pusi, pat, ja tam ir objektīva nepieciešamība.

Protams, ka neviens speciālists nav apdrošināts pret kļūdīšanos savā darbā. Un asi norādīt uz šīm kļūdām, bez centieniem mierīgi noskaidrot iemeslus, nozīmē tikai to, ka nākotnē ar šiem cilvēkiem veidosies vēsas attiecības. Bet tieši šie cilvēki ar tavu bērnu ir kopā piecas dienas nedēļā – spēlējoties, pastaigājoties un sarunājoties. Kritizējoša un aizvainojoša pozīcija no vecāku puses ātri absorbējas uz bērnu. Un tad gaidi nepaklausību grupiņā, kaprīzes un nevēlēšanos doties uz dārziņu.

Gadījumos, kad tu šaubies par pedagoga rīcības pareizību vai pamanīji viņa darbā acīmredzamu "izgāšanos" (piemēram, bērns ar grupas biedriem ziemas laikā ārā dodas bez cimdiem), ierosini satikšanos ar audzinātāju, lai apspriestu notikušo. Lūdz pedagogam jau iepriekš ieplānot tikšanās laiku sarunai, bet tās laikā mierīgi norādi uz faktiem, kuri tevi satrauc, atturoties no aizvainojumiem un pretenzijām. Piemēram: "Vakar es pamanīju, ka Pēteris pastaigājās bez cimdiem" vai "Ieva pastāstīja, ka jūs viņu sodījāt". Sniedz audzinātājai iespēju izteikties un paust savu situācijas redzējumu.

Precīzi norādi, ka esi gatavs sadarboties un risināt jautājumu kopīgi, bet nevis runā no neapmierinātā vecāka pozīcijas. Frāzes: "Es saprotu, ka situācija, kad jums pastaigai jāapģērbj 30 bērni, nav viegla. Kā es varu palīdzēt, lai Pēteris pirms pastaigas uzvilktu cimdus?" vai "Jā, tikt skaidrībā, kuram taisnība bērnu strīdā, nav viegli. Kas man ar meitu svarīgs būtu jāapspriež, lai turpmāk jums nevajadzētu viņu sodīt?" – stiprinās sadarbības iespējas starp vecākiem un audzinātājām, palīdzot izvairīties no problēmsituācijām.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Bērnudārzi Ģimene Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form