Bumbieris, lācis un gliemežvāks. Kā attīstīt bērna runu un paplašināt vārdu krājumu
Foto: Shutterstock

Runa ir spēja, kas piemīt tikai cilvēkam. No tā, cik labi tā ir attīstīta, ir atkarīga spēja komunicēt, paust domas un jūtas, gūt panākumus un veidot attiecības. Viens no atslēgas punktiem šajā procesā ir vārdu krājuma paplašināšana. Par to, kāpēc ir svarīgi to darīt un kā var palīdzēt vecāki, "Delfi" stāsta izglītības zinātņu maģistre, bērnu attīstības centra Montessori studija vadītāja Alīna Ļebedeva.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Runas prasme nav iedzimta – cilvēks to apgūst agrīnā vecumā. Runas attīstība ir cieši saistīta ar intelekta attīstību, jo cilvēks domā tajā valodā, kurā viņš runā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirmsskolas vecumā runas attīstībai pievērš tik lielu uzmanību. Runas prasme iekļauj sevī: skaņu izrunu, vārdu krājumu, frāzes, gramatikas uzbūvi un saistītu runu.

Cilvēka vārdu krājums


Vārdu krājums ir apgūtu vārdu kopums. Izšķir pasīvo un aktīvo vārdu krājumu – pasīvais vienmēr ir lielāks par aktīvo. Pasīvais vārdu krājums – vārdi, kurus cilvēks pazīst, bet vai nu neizmanto, vai izmanto ļoti reti. Aktīvais vārdu krājums – vārdi, kurus cilvēks aktīvi lieto savā runā.

Bērna vārdu krājums pirmajos dzīves gados aug ļoti strauji. Bērns, normāli attīstoties:

  • gada vecumā pazīst 5–9 vārdus,
  • sasniedzot pusotru gadu – apmēram 30 vārdus,
  • divu gadu vecumā jau pazīst 100–200 vārdus,
  • trīs gadu vecumā skaitlis tuvojas 1000,
  • četru gadu vecumā – no 1500 līdz 2000 vārdiem,
  • piecu gadu vecumā vairāk par 2000 vārdiem,
  • ap sešiem septiņiem gadiem — aptuveni 3000 vārdu (šajā vecumā var būt būtiskas individuālas atšķirības).


Vārdu krājums turpina attīstīties arī vēlāk. Absolvējot skolu, jaunietis zina apmēram 50–70 tūkstošus vārdu. Cilvēkiem ar augstāko izglītību šis skaitlis ir lielāks – tas sasniedz 80–86 tūkstošus. Cilvēkam pēc 45 gadiem vārdu krājums praktiski nemainās, savukārt pēc 55 gadiem cilvēkam, kas neturpina izglītoties, tas samazinās.

Mēs redzam, ka runas attīstība dzīves laikā notiek nevienmērīgi. Marija Montesori runāja par to, ka bērna attīstībā ir sensitīvās fāzes. Tie ir tādi periodi, kad bērns apgūst kaut ko ļoti viegli, bez piepūles. Katrs no šiem periodiem beidzas, un tad bērnam nākas daudz piepūlēties, lai sasniegtu rezultātus. Viens no tādiem sensitīvajiem periodiem ir valodas periods, kas ilgst no dzimšanas līdz sešiem gadiem.

Kopš dzimšanas bērns ieklausās tuvu cilvēku runā un līdzīgi sūklim uzņem sevī teikumu uzbūves īpatnības, izteicienus, intonāciju. Tādā veidā apgūta valoda kļūs par dzimto. Nevienā no valodām, kuras iemācīsies pēc tam, cilvēks nerunās ar tādu vieglumu.

Bērna vārdu krājums, no sākuma pasīvs un tad aktīvs, strauji pieaug līdz sešu gadu vecumam. Gramatikas struktūras bērns arī apgūst neapzināti, bez piepūles. Pareizi formulēt teikumu vai jautājumu bērni māk labu laiku pirms gramatikas apguves skolā.

Tags

Montesori pedagoga padomi Montesori Montessori Bērndārznieka attīstība Mazuļa attīstības posmi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form