Dabīgas dzemdības pēc ķeizargrieziena ir iespējamas. Kā atklāj Rīgas Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļas vadītāja Agnese Stūrmane: "Patiesībā ir ļoti maz tādu sieviešu, kuras nevarētu mēģināt dzemdēt pēc ķeizargrieziena." Viņa atklāj, kādi ir ieguvumi, laižot bērnu pasaulē vagināli, un ar kādiem riskiem jārēķinās, pēc ķeizargrieziena izvēloties dzemdēt pašai. Savukārt piecu bērnu māmiņa Elīna Sondare dalās savā dzemdību pieredzē, kā pēc diviem ķeizargriezieniem izvēlējusies laist pasaulē bērniņu pašas spēkiem.
To, vai sieviete ir gatava vaginālām dzemdībām pēc ķeizargrieziena, vispirms viņai apstiprinās aprūpes veicējs vai dzemdību speciālists, pie kura sieviete var nākt uz konsultāciju jebkurā grūtniecības laikā. Speciālisti izvērtēs grūtniecības norisi – vai nav kādi nopietni sarežģījumi, kāpēc dabīgas dzemdības nebūtu iespējamas, kā arī noteiks ķeizargrieziena operācijas rētas stāvokli.
Taču arī pašai sievietei ir jāpieņem lēmums, kā viņa vēlas laist pasaulē savu mazuli. Ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc māmiņa var vēlēties, lai otrās, trešās vai ceturtās dzemdības pēc ķeizargrieziena notiktu dabīgi. Viens no tiem, piemēram, ir sievietes pārliecība – man jālaiž pasaulē bērns dabīgās dzemdībās. Tāpat pastāv iespēja, ka iepriekš māmiņai ir bijusi negatīva pieredze ar ķeizargriezienu.
Nevar noliegt arī to, ka no dabīgām dzemdībām ieguvēja ir gan pati sieviete, gan viņas mazulis. Stūrmane min, ka dzemdību sākuma periods – ūdens noplūšana un kontrakcijas – pēcāk palīdz bērniņam adaptēties – sākt elpot, uzturēt nepieciešamo temperatūru, kā arī veikt citas bioķīmiskas reakcijas. Tāpat, veicot ķeizargriezienu, pastāv lielāks komplikāciju risks, piemēram, asiņošana, dzemdes atslābšana, trombu un infekciju risks. "Dabīgi dzemdējot, sieviete šos riskus samazina desmitkārt," skaidro Stūrmane. Arī atkopšanās periods pēc dabīgām dzemdībām norit vieglāk. Sieviete uzreiz pēc bērna laišanas pasaulē var celties, kustēties un pati sniegt mazulim nepieciešamo aprūpi.
"Patiesībā ir ļoti maz tādu sieviešu, kuras nevarētu mēģināt dzemdēt pēc ķeizargrieziena," atklāj Stūrmane. Taču ir apstākļi, kuru dēļ sievietei var tikt liegta iespēja dzemdēt pašas spēkiem. Piemēram, ja placenta ir novietojusies priekšā dzemdes kaklam, ja bērniņš ir iekārtojies šķērsām, kā arī tad, ja sonogrāfijā tiek atklāts, ka ķeizargrieziena rēta ir ļoti plāna. Ja izmeklējumu laikā netiek atklāts neviens no šiem faktoriem, sievietei tiek dota zaļā gaisma laist bērnu pasaulē vagināli.
Neskatoties uz to, ka ārsti ir atzinuši – sieviete ir pilnībā gatava dzemdēt pati, Stūrmane uzsver, ka dzemdības ir neparedzamas, tāpēc arī tad, ja māmiņa nolemj pēc ķeizargrieziena dzemdēt vagināli, viņai jārēķinās, ka varētu rasties dažādi sarežģījumi. "Riski medicīnā pastāv vienmēr, un ar to būtu jārēķinās," viņa piebilst. "Taču ir svarīgi uzticēties tam profesionālim, kurš vada dzemdības." Neskatoties uz to, Stūrmane atklāj, ka saistībā ar ķeizargrieziena rētas esamību dzemde var nestrādāt tik aktīvi, kā tā strādātu bez rētas, jo dzemdes muskulis ir bijis traumēts. Kaut tas ir jau saaudzis, pastāv iespēja, ka muskulis nestrādās pilnvērtīgi, līdz ar to var rasties dzemdību darbības disfunkcija, kas var sarežģīt dzemdību gaitu. "Tā rezultātā dzemdību process nenotiek tik raiti un gludi, kā tas būtu bez rētas," viņa skaidro.
Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļas vadītāja atklāj, ka sievietes, kas nolēmušas pēc ķeizargrieziena laist bērnu pasaulē vagināli, visvairāk baidās no rētas plīsuma. Taču tā esot ekstremāli reta patoloģija. Taču rēta var radīt placentas novietošanās izmaiņas – tā var būt novietojusies rētas rajonā, kā rezultātā sievietei var būt apgrūtināts pēcdzemdību periods, kad notiek placentas atdalīšanās.
Par dabīgām dzemdībām pēc ķeizargrieziena nereti satraucas arī sievietes, kuras ieņēmušas bērnu neilgi pēc pirmā mazuļa nākšanas pasaulē. Ārsti iesaka pēc ķeizargrieziena nogaidīt divus gadus. Šajā laikā ķermenis paspēj atjaunoties, atgūst spēkus un ir gatavs nākamajai grūtniecībai.
Mūžīgās jaunības meli un patiesības 
