Delikāts jautājums – kas ir spalīši un ko darīt, ja bērnam tie jau konstatēti

Delikāts jautājums – kas ir spalīši un ko darīt, ja bērnam tie jau konstatēti
Foto: Shutterstock

Ik pa laikam kādā ģimenē aktualizējas jautājums par spalīšu klātbūtni bērna organismā. Nebūt ne visi vecāki steidz pie ārsta, sākotnēji taujājot pēc padoma par ieteicamo rīcību citiem vecākiem, iespējams, arī farmaceitam aptiekā. Arī portāla "Cālis" forumā var atrast gana daudz diskusiju par šo tēmu, tādēļ vērsāmies Bērnu slimnīcā, lūdzot vecākiem izskaidrot, kā konstatēt, ja bērnam parādījušies spalīši un ko darīt, lai no tiem atbrīvotos.

Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas procesu pediatrijas virsārste Alla Silova.

Kas ir spalīši un kā tie rodas

Spalīši ir parazītiski tārpi, kas ierosina tādu slimību kā enterobioze. Biežākie šīs saslimšanas simptomi ir nieze anālajā apvidū, īpaši nakts laikā. Nereti,apskatot perianālo rajonu, tos var saredzēt arī ar aci. Jāsaka gan, ka aptuveni trešdaļai cilvēku šī infekcija var noritēt bez klīniskiem simptomiem, norāda ārste.

Inficēšanās ceļš parasti ir no cilvēka uz cilvēku ar netīrām rokām ( ānuss – pirksts – mute). Šo parazītu oliņas mitrā vidē var dzīvot līdz pat trīs nedēļām. Siltā un sausā vidē – parasti vienu, divas dienas. Apēdot spalīšu olas, tās migrē caur visu gremošanas traktu. Spalīšu "dzīvesvieta" ir anālais apvidus, kur tie dēj olas. Laiks no oliņu apēšanas līdz jaunu olu izdēšanas ir no četrām līdz astoņām nedēļām.

Šiem parazītiem nav raksturīga invāzija caur zarnu sieniņu, respektīvi tie dzīvo anālās atveres apvidū un nevar "aizceļot" ar asins straumi uz citiem orgāniem. Tomēr ir gadījumi, kad spalīši iekļūst meitenes dzimumceļos, tādējādi radot dzimumceļu iekaisumu jeb vulvovaginītu vai pat urīnceļu infekciju. To dzīves ilgums ir no astoņām līdz 13 nedēļām mātītēm un septiņas nedēļas tēviņiem.

Kā izvairīties no spalīšiem un kā ārstēt, ja tie tomēr jau ir novērojami

Svarīgākais profilakses līdzeklis ir roku mazgāšana – pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas, pēc pastaigām. Tāpat svarīgi ir regulāra nagu apgriešana. Inficēšanos veicina arī pirkstu sūkāšana un nagu graušana, brīdina Silova.

Spalīšu ārstēšanai izmanto bezrecepšu prettārpu līdzekļus – "Mebendazolu", "Pirantelu" ( šie ir aktīvo vielu nosaukumi), kas paralizē pašu parazītu, taču cilvēka asinīs praktiski neuzsūcas. Ņemot vērā, ka daļa cilvēku var būt asimptomātiski, ģimenē, kur kāds slimo ar eneterobiozi, nepieciešama visas ģimenes medikamentoza terapija. Jau pēc pirmās medikamenta devas bērns var doties uz bērnudārzu, skolu vai citu sabiedrisku iestādi. Jāņem vērā, ka medikaments iedarbojas uz pašiem spalīšiem nevis to oliņām, tāpēc pēc divām nedēļām tie jālieto atkārtoti.

Laikā, kad mājās kādam ir enterobioze, nepieciešams īpaši rūpīgi sekot roku higiēnai, regulāri mainīt gultasveļu un apakšveļu.

Inficētajam cilvēkam tiek rekomendēts no rītiem apmeklēt siltu dušu, jo tieši no rīta anālajā apvidū ir vislielākais skaits oliņu. Vanna netiek ieteikta, jo pastāv risks inficēties no jauna. Kā jau visiem preparātiem, medikamentiem mēdz būt atsevišķas blaknes, kā, piemēram, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, taču tās sastopamas reti.

Delikāts jautājums – kas ir spalīši un ko darīt, ja bērnam tie jau konstatēti
Foto: Shutterstock

Jāņem vērā, ka šī parazītu izraisītā infekcija mēdz atkārtoties. Tādā gadījumā, tiek atkārtoti lietoti tie paši medikamenti. Profilaktiski šos medikamentus neiesaka lietot, jo tie darbojas tikai uz pieaugušu tārpu, bet ne uz oliņām. Šo infekciju pārnes tikai un vienīgi cilvēks. Dzīvnieki nav šīs infekcijas pārnēsātāji, apliecina ārste.

Ja vecāki nav pārliecināti par diagnozi vai rodas kādi papildu jautājumi, palīdzēt varēs ģimenes ārsts vai pediatrs, kurš nozīmēs atbilstošāko terapiju, nepieciešamības gadījumā arī veiks papildus izmeklējumus. Ja spalīšus nevar saskatīt ar aci, tiek izmantota tā sauktā "līmlentas metode", kad vakarā vai no rīta ar līmlentas palīdzību perianālajā rajonā tiek savāktas oliņas, un iegūtie paraugi pēc tam tiek analizēti laboratorijā.

Lūk, 10 interesanti un noderīgi fakti par roku higiēnu!

1. Mikroorganismu "iecienītākās" vietas uz cilvēka ķermeņa ir galvas matainā daļa un rokas. Uz rokām to visvairāk ir aiz nagiem, plaukstu sānu daļās un rievās. Tāpēc regulāra roku mazgāšana ir vienkāršākais, lētākais un efektīvākais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar gripu un daudzām citām slimībām.

2. Uz cilvēka rokām ir vidēji 840 000 dažādu mikroorganismu, kuru dzīves cikls var sasniegt trīs stundas, tāpēc 80 procenti infekcijas slimību izraisa tieši roku pieskāriens. Ne velti pastāv uzskats, ka skūpstīšanās ir veselīgāka un higiēniskāka nodarbe par sarokošanos.

3. Roku noskalošana zem tekoša ūdens nav roku mazgāšana! Rokas ir jāmazgā ar ziepēm, jo to sastāvā esošās virsm-aktīvās vielas atbrīvo ādu no lielas daļas uz tās esošajiem mikroorganismiem, tā samazinot saindēšanās un infekciju risku līdz pat 50 procentiem. Neraugoties uz to, rokas ar ziepēm mazgā tikai 30 procenti pasaules iedzīvotāju.

4. Ieteicamais roku mazgāšanas ilgums ir 20 sekundes (šajā ziņā grēko pat medicīnas darbinieki, kuri mazgā rokas vidēji deviņas sekundes).

5. Neticami, bet fakts – pateicoties sārmainajam sastāvam, pelni un smiltis iznīcina vairāk baktēriju nekā vienkārši ūdens, tāpēc šie līdzekļi tiek uzskatīti par efektīvākajiem roku ziepju aizstājējiem. Ja ziepes nav pieejamas, pelnus un smiltis roku higiēnā iesaka izmantot pat Pasaules Veselības organizācija.

6. Uzskats, ka roku mazgāšana karstā ūdenī palielina roku higiēnas efektivitāti, ir maldīgs. Regulāra roku pakļaušana karsta ūdens iedarbībai veicina ādas iekaisumus, jo sausina ādu. Rokas ieteicams mazgāt siltā ūdenī.

7. Sievietes pret roku higiēnu attiecas atbildīgāk nekā vīrieši – viņas gan mazgā rokas biežāk, gan dara to ilgāk un pareizāk, gan arī vairāk izmanto roku higiēnas līdzekļus. Piemēram, rokas ar ziepēm regulāri mazgā 78 procenti sieviešu, bet tikai 50 procentiem vīriešu.

8. Cilvēks ar mikrobiem un baktērijām ikdienā sastopas ik uz soļa, jo šie mikroorganismi nepārtraukti vairojas – uz porainām virsmām (nerūsējošais tērauds, plastmasa) to dzīves cikls var sasniegt pat 48 stundas. Pat parasta biroja darbinieka rokas ikdienā saskaras ar 10 miljoniem dažādu baktēriju.

9. Pastāv uzskats, ka visnetīrākās lietas pasaulē ir skaidra nauda, jo tā ir nepārtrauktā apritē (ceļo no rokas rokā, no maka makā utt.), un durvju rokturi. Neraugoties uz to, rokas pēc darbībām ar skaidru naudu mazgā tikai 27 procenti pieaugušo.

10. Attīstoties tehnoloģijām, baktēriju un mikrobu perēkļu, kuriem pakļautas cilvēka rokas, kļūst vairāk – datoru klaviatūras, mobilie telefoni, televizoru pultis u.c. Piemēram, mikrobu un baktēriju koncentrācija uz galda virsmas ir 400 reizes lielāka nekā labierīcībās, bet uz mobilā telefona virsmas – 10 reizes lielāka.

Bet noslēgumā kopā ar bērnu noskaties īsu video, kurā redzēsi, kā pareizi jāmazgā rokas!

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!