Kā darbošanās sociālajos tīklos ietekmē pusaudžu veselību
Foto: Shutterstock

Liela daļa no laika, ko pusaudži pavada telefonā vai internetā, tiek veltīts sociālajiem tīkliem. Gandrīz katram pusaudzim pēc 14 gadu vecuma ir konts vismaz vienā no sociālajiem tīkliem – "Instagram", "Facebook", "Snapchat" u.c.

Kā dzīvošana sociālajos tīklos ietekmē pusaudžu veselību? Pusaudžu resursu centrs piedāvā iepazīties ar atziņām, kas iegūtas vienā no līdz šim lielākajiem šāda veida pētījumiem – "StatusOfMind"*. Atgādinām, ka šā gada maijā tika prezentēta Latvijā pirmā sabiedrībā balstītā programma, kas sniedz kvalificētu atbalstu pusaudžiem ar datora, interneta, mobilo telefonu vai vielu atkarības risku. Programmu ir izveidojis Bērnu slimnīcas fonds kopā ar nozares speciālistiem, un programmas pilotprojektu paredzēts īstenot līdz 2018. gada beigām.

Negatīvās ietekmes

Trauksme un depresija

Eiropā ir novērots, ka pēdējās paaudzes laikā depresijas un trauksmes līmenis starp jauniešiem ir pieaudzis par 70 procentiem. Absolūtais vairums jauniešu atzīst, ka sociālie tīkli paaugstina trauksmi un bieži liek justies slikti. Pierādījumi liecina, ka jaunieši, kas sociālajos tīklos pavada vairāk nekā divas stundas dienā, daudz biežāk sūdzas par garīgās veselības traucējumiem, tostarp trauksmi, panikas lēkmēm un depresiju.

Miegs

Miega ilgums un kvalitāte ir cieši saistīti ar garīgo veselību, īpaši pusaudža vecumā. Pētījumi ir apliecinājuši, ka sociālo tīklu lietošana cieši saistīta ar miega kvalitātes pasliktināšanos. Tas skaidrojams gan ar iespējamo LED apgaismojuma ietekmi uz smadzeņu darbības procesiem, gan arī to, ka aptuveni 20 procenti jauniešu nakts laikā mostas, lai pārbaudītu savus telefonus.

Ķermeņa tēls

Pētījumi apliecina, ka sociālo tīklu lietošana pusaudžiem ievērojami maina attieksmi pret ķermeņa vizuālo izskatu. Tas palīdzējis radīt situāciju, kad aptuveni 70 procenti jauniešu nopietni apsver kosmētisko operāciju, lai uzlabotu savu izskatu sociālo tīklu fotogrāfijās.

Kā darbošanās sociālajos tīklos ietekmē pusaudžu veselību
Foto: Shutterstock

Kibermobings

Mobings un bulijings ir viens no lielākajiem riska faktoriem pusaudžu garīgās veselības, izglītības un uzvedības grūtībām. Veiktajā pētījumā septiņi no 10 pusaudžiem atzina, ka ir cietuši no mobinga vai bulijinga kādā no sociālo tīklu platformām.

Bailes palaist garām

Sociālo tīklu kultūra ir radījusi jaunu fenomenu – bailes palaist garām (Fear of Missing Out - FoMO). Šo fenomenu raksturo nespēja nolikt malā telefonu, pat nakts laikā, aiz bailēm, ka varētu palaist garām kaut ko svarīgu no tur notiekošā.

Pozitīvās ietekmes

Iespēja piekļūt citu cilvēku pieredzēm un informācijai par veselību

Iespēja sazināties ar līdzīgiem jauniešiem sniedz milzīgus resursus – īpaši pusaudžiem, kuri piedzīvo garīgās veselības vai socializēšanās grūtības. Tur var iegūt informāciju, kas citādi nebūtu pieejama vai ko citādi jautāt pusaudzim būtu kauns.

Emocionālais atbalsts un kopienu veidošanās

Aptuveni septiņi no 10 pusaudžiem atzīst, ka sociālos tīklos ir guvuši atbalstu dzīves grūtībās. Tāpat arī sociālie tīkli ļauj apvienoties dažādās kopienās – īpaši pusaudžiem, kas pieder kādai marginalizētai vai minoritārai grupai.

Pašizpausme un pašidentitāte

Sociālie tīkli ļauj jaunietim izpausties, eksperimentēt un meklēt savu īsto "es" – lietas, kas ir īpaši svarīgas šajā vecumposmā.

Kā darbošanās sociālajos tīklos ietekmē pusaudžu veselību
Foto: Shutterstock

Veidot un uzturēt attiecības

Pusaudžu vecumposmā attiecības ar apkārtējiem ir viens no galvenajiem pasargājošiem faktoriem pret garīgās veselības un citām grūtībām. Sociālie tīkli ļauj ne tikai iepazīties un uzturēt attiecības virtuāli, bet arī organizēt tikšanās reālajā dzīvē.

Secinājums: sociālo tīklu lietošana ir dabiska pusaudžu dzīves sastāvdaļa – tai ir gan savas negatīvās, gan pozitīvās ietekmes uz veselību un attīstību.

Bet, ja tev ja šķiet, ka negatīvās ietekmes sākušas pārmākt tava pusaudža dzīvi, sazinies ar Pusaudžu resursu centra speciālistiem, sūtot ziņu šeit vai rakstot uz info@pusaudzim.lv

*Royal Society for Public Health. 2017. Status of Mind. Social Media and Young People's Mental Health and Wellbeing.

Tags

Modernās tehnoloģijas Pusaudzis Sociālie tīkli Miega traucējumi Sākumskola Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns

Comment Form