Ikviens vecāks vēlas, lai mazulis ātrāk sāktu "sarunāties", lai viņa valoda būtu pareiza un skaista. Līdzās "runājošam" bērnam dzīve šķiet jautrāka, dažādāka, un draugiem ir patīkami pastāstīt par pirmajiem vārdiņiem un frāzēm, kas saklausītas no mazuļa mutes. Turklāt valodas attīstība ir arī sava veida rādītājs pareizai bērna attīstībai kopumā.
Kā palīdzēt valodas attīstībā? Portāls "Ipsyholog" piedāvā iepazīties ar dažiem vienkāršiem piemēriem, un daļu no tiem gan jau tu izmanto – apzināti vai intuitīvi, tomēr varbūt, ka šajos piemēros atradīsi arī dažas jaunas idejas.
Dziedi mazulim gan bērnu, gan pieaugušo dziesmiņas ikdienā
No pašiem pirmajiem dzīves mēnešiem ir neatsverami svarīgi mazulim dziedāt dziesmiņas. Dziesmās savienojas vārdi, to jēga un ritms – un tieši tas ir nepieciešams harmoniskai valodas attīstībai. Bet vēl dziesma, ko izpilda mamma vai cits tuvs cilvēks, bieži vien tiek dziedāta, esot netālu no bērna, un viņš redz dziedātāja seju, viņa lūpas, mīmiku, emocijas. Tas viss veicina pilnvērtīgu melodijas, ritma un vārdu uztveres apgūšanu.
Ļoti svarīgi ir dziedāt pašam, nevis ieslēgt kādu mūzikas ierakstu, pat, ja šķiet, ka tev nav nedz perfekta dzirde, nedz balss. Tu vari pat nedziedāt, vienkārši izteiksmīgi skaitīt pantiņus, un darīt to nesteidzoties. Galvenais, lai ritms "ietu kopā" ar vārdiem, un mazulim tas viss patiktu. Vēl par dziedāšanas svarīgumu mazuļa attīstībā lasi šeit un šeit.
Sarunājies ar bērnu kā ar pieaugušo
Vēl ilgi pirms aktīvā valodas attīstības perioda bērnam veidojas kopīgie priekšstati par valodu, konkrētāk – par dzimto valodu. Viņš taču mūsu sarunas dzird katru dienu – kā mēs sarunājamies paši ar sevi, uzdodam jautājumus vai atbildam uz tiem, zem deguna nodziedam dziesmiņu vai runājam pa tālruni…
Ir ļoti svarīgi daudz runāt ar bērnu un viņa klātbūtnē, ieteicams biežāk runāties tieši ar bērnu (pat, ja šķiet, ka viņš vēl neko nesaprot). Tavai valodai būtu jābūt pietiekami vienkāršai un saprotamai, tomēr pareizai, "pieaugušo valodai". Nevajadzētu censties vienkāršot vārdus un aizstāt tos ar atdarināšanas vārdiem (piemēram, sunītis ir sunītis, nevis "vau-vau"), jo pēc tam nāksies bērnam mācīt "īstos" vārdus.
- Plašu skaidrojumu par kaitnieciskajiem vārdiņiem – čemme, ninnīte un citiem lasi šajā rakstā, kur par valodas attīstību stāsta logopēde Romēna Namniece.
Mazuļa klātbūtnē veido dialogus ar viņa rotaļlietām
Pat ar vismazākajiem bērniem var izspēlēt sarunu starp viņa rotaļlietām. Pievērs bērna uzmanību, pieej pie lelles un saki:
- "Sveika, lellīt! Kā tevi sauc?"
- "Mani sauc Jana"
- "Sveika, Jana! Bet es esmu mamma Anna"
- "Sveika, mamma Anna! Bet kas tā?"
- "Bet tā ir mūsu meitiņa Eva"
Attēlo zvēru un dabas parādību skaņas (lietutiņu, vēju…)
Tā bērns mācās klausīties un atpazīt dažādas skaņas – valodas un "nerunājošās". Spēlējoties pamēģini attēlot vēja skaņu. Piemēram, papūt uz papīra lapu, kas uzlikta uz plaukstas, un dari to spēcīgi, skaļi. Bet, lai lapiņa uzreiz neaizlidotu, pieturi to nedaudz pirkstos. Bērns sadzirdēs vēja skaņu un redzēs tavas lūpas, kas saliktas "tūtiņā". Šis ir arī lielisks elpošanas vingrinājums.
Spēlējiet ritmiskas un muzikālas spēles
Jau sen ir pierādīts, ka kustības, mijiedarbojoties ar kādu skaņu, palīdz sasaistīt objekta attēlu vienā veselumā. Tādēļ tad, kad bērns redz, dzird, uztver un vienlaikus kustās, viņš labāk atceras priekšmetus, to īpašības un darbības ar tiem. Vēl jo vairāk tas attiecas uz valodas attīstību: paša kustības uz bērna valodas attīstību atstāj spēcīgu, pozitīvu ietekmi. Īpaši tas attiecas uz roku un pirkstu kustību jeb tā saukto sīko motoriku. Kustības pēc īpašas kārtības pozitīvi ietekmē bērna prāta attīstību. Turklāt te ir svarīgi arī atzīmēt, ka šīm kustībām jābūt ritmiskām, vienkāršām un atbilstošām bērna vecuma spējām.
Pamēģiniet paņemt koka karotes un tās paklauvēt vienu pret otru. Bungu vietā, lai nebūtu tik stipras skaņas, paņemiet kādu kasti vai plastmasas bļodiņu. Var izmantot arī parastu grabulīti, pasist plaukstiņas vai kājas. Un nodziedot mazuļa iemīļoto dziesmiņu, sist tās ritmu ar šīm "palīgierīcēm".
Lasiet grāmatas: bērnu – kopā ar mazuli, bet pieaugušo – visa ģimene skaļi
Šāda lasīšana ir ļoti noderīga, jo, pirmkārt, bērns dzird pareizu literāro valodu un redz pieaugušo interesi par lasīšanu. Lasot kopā ar mazuli, ieteicams pārrunāt aprakstītās situācijas, bērnam jāmāca veidot sižets, to radot saskaņā ar noteiktiem valodas likumiem. Lasot vai klausoties lasīšanā, bērns uztver valodas struktūru, mācās jaunus vārdus, dzird pareizi un nesteidzīgi izteiktas frāzes, vārdus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
