Foto: PantherMedia/Scanpix
Vai zini prātulu no Bībeles – iedod cilvēkam zivi, un viņš būs paēdis vienu dienu, iemāci viņam makšķerēt, un viņš būs paēdis vienmēr? Līdzības var meklēt arī vecāki, kuri var bērniem iemācīt patstāvību un spēju pašiem tikt galā ar savām problēmām, tā vietā, lai gaidītu, lai tās atrisina kāds cits.

Lūk, aplūkosim portāla Uduba.com apkopotās septiņas prasmes, kas piemīt vecākiem, kuru bērni paši ir spējīgi tikt galā ar savām nebūšanām!

Patstāvīgu bērnu vecāki stāv aiz viņiem, lai problēmu risinātu kopā, nevis bērna vietā.

Patstāvīgu bērnu vecāki uzdod jautājumus ne retāk, kā piedāvā uz tiem gatavas atbildes.

Uzdodot jautājumus par problēmas būtību, vecāki pieradina bērnu meklēt risinājumu, tā vietā, lai sabēdātos un gaidītu palīdzību no malas. Turpmākie jautājumi, ko vēlams izmantot, palīdzot bērnam meklēt izeju kādā ķibelē:

  • Kā tu domā, kas patlaban ir ne tā, kā tu vēlētos?
  • Ko mēs varam darīt, lai situāciju mainītu?
  • Vai mēs varam īstenot tavu ideju?
  • Kā tu domā, kāpēc šis cilvēks tā rīkojās?
  • Tā bija mīlestības izpausme? Varbūt tas tomēr bija neprāts?
  • Ko tu juti pēc lēmuma pieņemšanas? Ko tu varētu mainīt līdzīgā situācijā turpmāk?

Atbildes, kuras cilvēks patstāvīgi atrod savas sirds dziļumos, vienmēr būs gudrākas par standartizētiem šabloniem, ko nosaukuši citi cilvēki.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Patstāvīgu bērnu vecāki kritiskas piezīmes pārvērš izklaidē.

Tā vietā, lai lasītu morāli un kaut ko aizliegtu, daudz efektīvāk ir ar bērnu pārspriest tēmu par labo un ļauno, kopā lasot grāmatu vai izspēlējot kādu situāciju, izmantojot mīļākās rotaļlietas. Bieži tas izskatās tā, it kā tu bērnam piedāvātu izveidot morāli ētisku stratēģiju, nodalot konfliktsituāciju no bērna personības, izmantojot izdomāta sižeta palīdzību.

Patstāvīgu bērnu vecāki ļauj viņiem mācīties no savām kļūdām, neraugoties uz to, ka tas tā nav pieņemts.

Piemēri no kādas sievietes dzīves. "Kaut kad bērnībā man nācās daudz paciest no angļu valodas skolotājas puses. Vecāki ar līdzjūtību uzklausīja manas bēdas, bet katru reizi pierunājot mani turpināt mācīties. Beigās es ne tikai zināju angļu valodu tā, kā nespētu iemācīties citviet, bet ieguvu arī daudz svarīgākas zināšanas par savstarpējām attiecībām."

"Dažus gadus atpakaļ mums ar vīru bija kārdinājums bērnu izņemt no futbola treniņu apmeklēšanas nepatīkama trenera dēļ. Tomēr mēs izlēmām ļaut viņam turpināt trenēties, sirds dziļumos lūdzoties par šo cilvēku. Mēs sapratām, ka mūsu bērns dzīves ceļā sastaps vēl daudz sarežģītu cilvēku un viņam būs jāprot ar tiem kontaktēties. Mēs vēlējāmies, lai bērns attīsta intuīciju, pacietību un spriestspēju, kamēr mums vēl ir iespēja viņam būt līdzās šajos pārdzīvojumos."

Patstāvīgu bērnu vecāki bērnus nenorobežo no sodīšanas, kas dabīgā ceļā seko par kādām darbībām, kas ir pretrunā ar ģimenē ieviestiem noteikumiem.

Katram ir jāmācās izlabot savas kļūdas.

Patstāvīgu bērnu vecāki pacietīgi pieņem viņu neveiksmes.

Lai bērns iemācītos atrast savus nestandarta risinājumus, ir svarīgi pasargāt viņu no vērtēšanas spriedelējumiem. Vai tad var radīt kaut ko jaunu, ne reizi nekļūdoties? Bērnam ir jāsaprot, ka kļūdīties – tas ir normāli. Vecākiem ir jāspēj pārorientēt savu uzmanību no kļūdām un nepilnībām uz iespējām meklēt jaunus, daudz efektīvākus risinājumus.

Patstāvīgu bērnu vecāki pakāpeniski norobežojas no piedalīšanās problēmas risināšanā, ļaujot bērnam uzņemties arvien lielāku atbildību.

Bērni ir spējīgi ne tikai atrast piemērotu maršrutu, izvēlēties sev ēdienu vai apģērbu, bet arī var būt labi padomdevēji pieaugušo problēmu risināšanā. Kad pieaugušie kaut ko uztic bērnam, viņš mācās uzticēties arī pats sev. Bērni tā mācās atbildības sajūtu, prasmi sadarboties, un tas veicina līdera īpašību attīstīšanos bērnībā. Neraugoties uz to, pieaugušiem pašiem varbūt šo īpašību trūkst, tomēr vecāki var palīdzēt tās attīstīt savos bērnos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!