Lamatas, kādās var iekrist vienīgie bērni ģimenē
Foto: Shutterstock

Tiek uzskatīts, ka vienīgie bērni ģimenē ir īsts egoistu iemiesojums. Lai gan realitātē šiem stereotipiem nav nekāda pamatojuma, un vecāku spēkos ir pasargāt bērnu no šīs nejēdzīgās stigmas.

Sistēmiskā ģimenes psiholoģe Jekaterina Žohova portālā "Parents" norāda, ka bērnu skaits ģimenē ietekmē pavisam ko citu. Pastāv novērojumi, ka vienīgās atvases, neatkarīgi no dzimuma, retāk slēdz laulības un viņiem ir grūtāk izveidot mijiedarbību ar apkārtējiem. Un tam ir loģisks izskaidrojums. Attiecības starp brāļiem un māsām kļūst par komunikatīvo prasmju veidošanās platformu. Bērni mācās komunicēt viens ar otru, piekāpties, vienoties, konfliktēt, strīdēties un pēc tam salabt. Vēlāk visi šie miljons reižu piedzīvotie mēģinājumi tiek piemērīti uz vienaudžu grupu, bet pieaugušo dzīvē tikt izmantoti laulības dzīvē.

Turklāt ir vēl kāda interesanta nianse – ja starp brāļiem un māsām ir piecu un vairāk gadu starpība, katrs no bērniem automātiski tiek audzināts pēc vienīgā bērna metodikas.

Psiholoģe akcentē – runa nav par egoismu tīrā veidā, bet par to, ka vienīgie bērni ģimenē attīsta diezgan niecīgu uzvedības repertuāru. Viņiem nav ar ko dalīties ar rotaļlietām, nav ar ko pastrīdēties. Jā, ar mammu varētu pastrīdēties, taču nav īsti jēgas, jo viņa taču no bērna nopūš katru mazāko puteklīti un izpilda visas kaprīzes pēc pirmā pieprasījuma, un misija kļūst grūti izpildāma. Kad šāds likteņa luteklītis sāk komunicēt ar vienaudžiem vai vēlāk jau ar partneri, viņš nonāk pilnīgā neizpratnē: kā tad tā, kāds uzdrošinās man darīt pāri? Kas par bezjēdzību – man kāds nepiekrīt? Un te arī parādās tās pārāk asās aizsargreakcijas un emociju sprādzieni.

Sava specifika

Taču pastāv arī patiesība, kuru patiešām nav vērts apstrīdēt, saka psiholoģe. Vienīgais bērns ģimenē apriori saņem daudz lielāku vecāku uzmanību, rūpes un mīlestību. Vismaz tikai procentu proporcijās. Taču nevajadzētu aizmirst, ka ir arī medaļas otrā puse – no vienīgā bērna vecāki arī pieprasa daudz vairāk. Un raksturs viņam veidosies atkarībā no tā, kādu audzināšanas taktiku izvēlēsies mamma un tētis.

Kāpēc otru?

Kad bērns prasa brālīti vai māsiņu, tas ir normāli. Bet, ja mamma un tētis izlemj par labu otram bērnam, lai pirmdzimtais neizaugtu par egoistu, šāda ideja nebūs labākais veids abiem bērniem – viņiem būs grūti sajust savu pašvērtību.

  • Labi vai slikti būt vienīgajam bērnam ģimenē? Par to no cita skatpunkta lasi šajā rakstā.

Tags

Attiecības ģimenē Bērna audzināšana Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns

Comment Form