Foto: Shutterstock
Agrāk vai vēlāk pusmūža krīze – nesaukta un neaicināta – apciemo ikvienu. Tas ir emocijām pārbagāts periods, kas bieži vien mudina uz apkārtējām lietām reaģēt ne visai pārdomāti un adekvāti. Var teikt, ka pusmūža krīze ēd no iekšas, kā absolūtu nepieciešamību pieprasot kaut ko mainīt – nopirkt mašīnu, uzsākt mīlas romānu vai pieņemt pārgalvīgu darba piedāvājumu. Taču nereti šim sarakstam pievienojas arī attiecību statusa maiņa, pusmūža krīzei kļūstot par divu mīlošu cilvēku šķiršanās iemeslu.

Kā liecina pētījums, visnelaimīgākie cilvēki jūtas no 40 līdz 42 gadiem. Pētnieki šo tendenci skaidro ar pārmaiņām, ar kurām konkrētajā vecumā sastopas vairums cilvēku. Dzīves lielākie plāni ir īstenoti – dibināta ģimene, sasniegts profesionālais piepildījums un ieviesta noteikta ikdienas rutīna, kā arī rodas apjausma par sevis novecošanu. Tā rezultātā var rasties apjukums un mazvērtības sajūta, kas liek impulsīvi tvert ikvienu iespēju, ko piedāvā dzīve, tā cenšoties aizmirsties, nedomājot par šādas rīcības sekām.

Pirms mesties kopīgās mantas dalīšanas un papīru parakstīšanas procesā, atkāpies piecus soļus no atpakaļ un mēģini paskatīties uz lietām ar vēsu prātu. Atbildi sev uz jautājumu, kā šis lēmums nākotnē ietekmēs tevi un tavus līdzcilvēkus – piemēram, arī kopīgos bērnus. Pirms ļauj pusmūža krīzei kļūt par galveno ierosinātāju strupceļa sasniegšanai, vērts iepazīties ar "Marriage" ekspertu sagatavotajiem skaidrojumiem, ar kādām nožēlām un vilšanos pēcāk var būt jāsastopas.

Lietu uztveršana pārāk nopietni


Pusmūža krīze ik dienu pa prātu maisa domas par sasniegumiem, citiem vārdiem sakot – ko no jaunībā un ražīgākajos darbu gados izsapņotā izdevies realizēt. Daudzus šīs pārmaiņas neapciemo ar visai pozitīvu piesitienu. Viņiem šķiet, ka nu jau ir sasniegts maksimums, tāpēc, baidoties nekad nenonākt labākā dzīves posmā, viņi ilgi būvēto kāršu namiņu nobrucina dažu sekunžu laikā.

Vissliktākais, ko darīt, ir ļaut pusmūža krīzei sevi definēt, pieļaujot domu, ka nekas vairs nebūs kā agrāk. Šādu ideju pieļaušana traumē tavu un laulātā drauga garīgo veselību. Ja šķiet, ka šķiršanās pusmūža krīzē ir vienīgais un labākais risinājums, tas ir jau pirmais sarkanais karogs, ka ļauj emocijām valdīt pār veselo saprātu.

Starp citu, daudzi uzskata, ka vienīgais veids, kā justies labāk, ir sekot savām sajūtām, pat neskatoties uz to, ka tām nav loģiska izskaidrojuma. Nevar izslēgt iespējamību, ka, pārdzīvojot pusmūža krīzi, sajūtas būs pilnībā pretējas un šķiršanās šķitīs muļķīgākais iespējamais lēmums.

Pārāk daudz lēmumu vienlaicīgi


Katram, ja ne uz lapas, tad prātā ir saraksts ar lietām, kuras līdz konkrētam vecumam gribētos sasniegt. Taču pusmūža krīzes laikā var rasties nepārvarama vēlme atgūt iekavēto, kā arī steigt savam sarakstam pa priekšu. Šādās situācijās ir teju neiespējami izvairīties no vairāku lēmumu pieņemšanas vienlaicīgi, kas var rezultēties sasteigtās un nepārdomātās izvēlēs. Protams, par sevis attīstīšanu nedrīkst aizmirst nevienā dzīves posmā, taču motivācija, kuru rada pusmūža krīze, liek noiet no racionālā ceļa.

Fokusē savu uzmanību uz maziem lēmumiem tā vietā, lai domātu, ka laulības šķiršana, kas ir liels sols, atrisinās visas problēmas.

Foto: Shutterstock

Pārmērīga analizēšana


Pusmūža krīzes periodā prātā var iesakņoties doma, ka jāmaina ir pilnībā viss – sākot no apģērba un beidzot ar apkārtējo vidi. Emocionāli grūtajā laikā ir pavisam viegli ļaut domām, ka šķiršanās viena liela kļūda vien bija, ņemt virsroku. Lielākoties tā gan neizrādās taisnība.

Šaubu brīžos svarīgi sev atgādināt, ka pagātnē pieņemtais lēmums ir, bija un būs pareizais. Liela nozīme ir analizēšanas procesam, kuru vada loģika un neaptumšots saprāts, lai tā palīdzētu saprast, ka visas izvēles bija tev un konkrētajam brīdim vispareizākās.

Tuvinieku emocijas

Nereti šķiršanās gadījumus, kuri konstatēti pusmūža krīzes laikā, ierosina viens no partneriem, lai apmierinātu savas iekšējās un šķietami pareizās izjūtas, norāda speciālisti. Skaidrots, ka tikai retos gadījumos laulība patiesi ir "salūzusi".

Kad šķirteņiem taujāts, ko viņi visvairāk nožēlo pēc savienības izjukšanas, bieži vien atbildē izskan savu tuvo un mīļo cilvēku sāpināšana. Saprotams, ikvienam pusmūža krīzes laikā var būt vēlme pēc iespējas ātrāk savu veco dzīvi izmest papīrgrozā, taču, meklējot sevi un savu pareizo ceļu, patiesi bieži vien mēdzam neapzināti nodarīt pāri tiem, kurus visvairāk mīlam.

Ja jūti nepārvaramu nepieciešamību savā dzīvē kaut ko mainīt, neķeries uzreiz pie tik radikāla lēmuma kā laulības šķiršana. Sāc ar mazākām pārmaiņām, kas skar tikai tevi.

Nesasniedzamas vēlmes


Ir cilvēki, kas vēlas pusmūža krīzes laikā savā dzīvē un plānos mainīt tikai dažas lietas. Savukārt citi ņem rokās orķestra galveno stabuli un sākt spēlēt pilnībā jaunas dzīves mūziku. Ja prātu nepamet absolūti nesasniedzamas idejas, to nerealizēšana var likt sajusties kā absolūtam neveiksminiekam. Tieši šīs idejas arī ir iemesls, kāpēc cilvēki mēdz pieļaut tik daudz kļūdu, un viena no tām ir nepamatota vēlme šķirties no laulātā drauga.

Šajā dzīves posmā, vēl vairāk nekā citos, svarīgi stādīt reāli izpildāmus un sasniedzamus mērķus. Tā liek nemitīgi būt nodarbinātam un palīdz kļūt par labāku cilvēku.

Ielūkojies šajā rakstā un uzzini, kā rīkoties un saglabāt laulību, ja vienam no partneriem nemanot piezagusies pusmūža krīze.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!