Nepatīkamie krampji: kāpēc tie rodas un kad par tiem sākt satraukties
Foto: Shutterstock

Krampji nav sveši nevienam. Kaut reizi mūžā sāpošo muskuļa saraušanos ir izjutis jebkurš. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Agija Kramiņa atklāj, kāpēc krampji rodas, kad par tiem vajadzētu sākt uztraukties un kādas profilaktiskas darbības var palīdzēt pasargāt no tiem savu atvasi.

Krampji muskuļos vienmēr sākas pēkšņi. Par krampjiem liecina asas sāpes, muskulim vai muskuļu grupai pēkšņi saraujoties. Tie var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm.

Kramiņa stāsta, ka visbiežāk krampji lokalizējas apakšstilba muskulī, bet nereti tie var rasties pēdās, augšstilbos, rokās un pat vēderā. Nereti krampju izraisītās sāpes ir tik spēcīgas, ka tās mūs izrauj no miega. Tāpat pediatre skaidro, ka skartajā vietā vairākas stundas pēc krampjiem var saglabāties sāpes vai jutīgums.

Kaut muskuļu krampji bērnam var sākties jebkurā vecumā, lielākā riska grupa ir jaunieši. "Viņi ir fiziski aktīvi, ar augstu slodzes potenciālu. Nereti, cenšoties gūt lielus panākumus, organismam netiek dots laiks pietiekami atpūsties," skaidro pediatre. "Tāpat laikā, kad jaunieši kļūst patstāvīgi un neatkarīgi, izvēloties ēdienu, viņi paši nosaka ēdienreižu skaitu un uzņemtā šķidruma daudzumu."

Iespējamie krampju iemesli


Kramiņa atklāj, ka iemesli, kāpēc cilvēks pieredz krampjus, ne vienmēr ir zināmi. Krampjus var izraisīt dažādi faktori, piemēram:

  • pārmērīga fiziskā slodze, pie kuras muskuļi nav pieraduši. Piemēram, bērniem uzsākot nodarboties ar kādu jaunu sporta veidu, atsākot sporta nodarbības skolā pēc vasaras brīvlaika, ja brīvlaikā fizisko aktivitāšu nav bijis;
  • dehidratācija, ko veido disbalanss starp uzņemtā un zaudētā šķidruma daudzumu. Šķidruma zudumu pastiprina fiziska slodze un karstums, kas izraisa pārmērīgu svīšanu. Ar svīšanu tiek zaudēts ne tikai šķidrums, bet arī minerālvielas, kas regulē organisma fizioloģiskos procesus, tai skaitā nervu impulsa pārvadi. Arī gulēšanas laikā cilvēks svīst, kā rezultātā var attīstīties nakts krampji;
  • traucēta asinsrite asinsvadu spazmu dēļ, kas izraisa nepietiekamu audu apgādi ar barības vielām. Tā pamatā var būt stress, aukstuma sajūta – peldēšanās aukstā ūdenī, pat gulēšana aukstā istabā, neapsedzot kājas. Arī spiedoši apavi var izraisīt asinsrites traucējumus;
  • nepietiekams, nesabalansēts uzturs. Vitamīna B12, tiamīna, folskābes un citu B grupas vitamīnu deficīts, kas ir svarīgi nervu sistēmas darbībai;
  • medikamenti;
  • dažādas hroniskas saslimšanas (nefroloģiskas, endokrinoloģiskas, nervu sistēmas u. c.).



Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība Jaunietis Krampji Krampji Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!
Sludinājumi

Comment Form