Sieviete, viņai ir laba karjera, projekti, izstādes, koncerti, ārvalstu komandējumi un tad dzīvē ienāk mazulis. Dienas rit vienmuļi, vienīgais dienas notikums ir smuku atraudziņu sagaidīšana un regulāra vēdera izeja. Tā ir realitāte, turklāt pavisam reāla sieviete, kas meklēja palīdzību pie psihiatra. Jā, ne vienmēr pēcdzemdību periods saistās tikai ar skaisto, lielo laimes sajūtu, ka bērniņš ir piedzimis un ģimene staro vienā priekā. Šim laikam mēdz būt arī tumšās dienas, citām sievietēm – pat nedēļas. Par to, kas ir pēcdzemdību skumjas, kad jāsāk meklēt speciālista palīdzība, jo klāt piezagusies jau depresija, to portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgi rīkotās Vecāku skolas trešajā lekcijā stāstīja psihiatre Inga Zārde.
Zārde, kurai pašai ir divas meitas, atklāja arī savu pieredzi. Viņa apliecināja, ka pati ļoti gatavojusies gan grūtniecībai, gan pēcdzemdību periodam, būdama mediķe, zināja šos psiholoģiskos knifus, taču vienalga kādu dienu pēc pirmās meitas dzimšanas sēdējusi mājās un raudājusi par visu un par neko. Asaras kā pupas pār vaigiem birst, bet tu pati pat nezini, kādēļ. Otrā dienā ne miņas no asarām. Šīs ir pēcdzemdību skumjas, un tas ir normāls process.
"Lai kā mēs gatavotos, ir jārēķinās, ka pēcdzemdību periods ir citādāks. Jā, varbūt to var pat nosaukt par krīzi, jo mainās fizioloģija, ķermenis, loma, dzīves izkārtojums, prioritātes. Principā mainās viss," uzsver psihiatre.
Speciāliste skaidro, ka grūtniecības laikā hormonālais līmenis ir ārkārtīgi augsts, bet pēc dzemdībām tas strauji krīt. Pamazāk sāk izstrādāties hormoni, kas atbild par saiknes veidošanos ar bērnu. Runājot par lomu maiņu – sieviete pirms dzemdībām un grūtniecības bija sieva, meita, māsa, draudzene, bet tagad parādījies jauns statuss. Tāpat pēc mazā nākšanas pasaulē jāapzinās, ka pastāv dažādi ierobežojumi – te ar ratiem nevar tikt veikalā, jāiet uz veikalu, bet, vai šajā brīdī tas ir iespējams? Nē, viss ir iepriekš jāplāno, jo tu nevari aizbraukt kaut kur, kad to iedomājies. Mainās prioritātes. "Ir ārkārtīgi daudz bērnam jādod, īpaši viņa dzīves pirmajos mēnešos, kad šķiet, ka pašai sev laika vispār pāri nepaliek," realitāti skaidro ārste.
Problēma bija galvā, nevis starp kājām. Stāsti par tiem, kas nevar atgūties pēc kovida 
