Pašvērtības trūkuma vecums: kādēļ ir svarīgi slavēt pusaudžus
Foto: Shutterstock

Kāpēc tik svarīgi ir atbalstīt bērna pieaugšanu? Kādēļ augsta pašvērtība ir lieliska aizsardzība no huligāniem? Un kā vecāki var palīdzēt pusaudzim noticēt saviem panākumiem?

Tematu portālā "Psychologies" aplūko psiholoģijas zinātņu doktore, grāmatas pusaudžiem "Komunikācija" autore Viktorija Šimanskaja. Viņa norāda, ka pusaudžu vecumā bērni saskaras ar pašvērtības krīzi. Pasaule krasi kļūst sarežģītāka, rodas daudz jautājumu, un ne uz visiem no tiem tiek rastas atbildes. Jaunas attiecības ar vienaudžiem, hormonu vētras, centieni saprast: "Ko es vēlos no dzīves?" – telpa it kā paplašinās, bet pieredzes nepietiek, lai to visu apgūtu.

Saikne ar vecākiem dabiskā veidā atslābst, pusaudzis sāk pāriet uz pieaugušo pasauli. Bet tajā pieredzējušiem, veiksmīgiem vīriešiem un sievietēm viss izdodas daudz labāk, nekā viņam. Bērna pašvērtība krītas. Ko darīt?

Veiksmīgas 'ārstēšanas' pamats – profilakse


Tikt galā ar pubertātes krīzi būs vieglāk, ja bērni jau sākotnēji tiek audzināti pašvērtībai veselīgā vidē. Ko tas nozīmē? Vajadzības tiek atzītas, nevis ignorētas. Jūtas tiek pieņemtas, nevis nenovērtētas. Citiem vārdiem sakot, bērns redz: viņš ir svarīgs, viņā ieklausās.

Būt apzinīgam vecākam nav tas pats, kas izdabāt bērnam. Tas nozīmē līdzpārdzīvot un orientēties notiekošajā. Pieaugušo vēlme un spēja ieraudzīt, kas notiek bērna sirsniņā, ir ļoti svarīgi viņa pašvērtībai. Tas pats attiecas uz pusaudžiem: kad pieaugušie cenšas viņus saprast, pārliecība par saviem spēkiem nostiprinās.

Esmu tas, kurš var, un es nebaidos censties


Zema pašvērtējuma problēma ir ticības trūkums sev, savai spējai kaut ko sasniegt. Ja mēs ļaujam bērnam izrādīt iniciatīvu, mēs viņu pārliecinām ar domu: "Es rīkojos un rodu atbildi citos".

Lūk, kāpēc ir tik svarīgi slavēt bērnus: ar apskāvieniem sastapt viņa pirmos soļus, sajūsmināties par zīmējumiem, priecāties pat par nelieliem sasniegumiem sportā un labām atzīmēm skolā. Tādā veidā pārliecība: "Es varu, bet pamēģināt – nav nemaz tik briesmīgi" bērnā tiek "ielikta" neapzināti, kā gatava shēma, skaidro speciāliste.

Ja redzi, ka dēls vai meita ir kautrīgi un šaubās par saviem spēkiem, atgādini par viņa talantiem un triumfiem. Vai bērns baidās uzstāties publikas priekšā? Bet cik lieliski viņš skaitīja dzejoli ģimenes svētkos! Viņš labāk izvēlas palikt maliņā jaunajā skolā? Bet vasaras brīvlaikā viņš taču tik ātri atrada sev draugus. Tas paplašinās bērna pašapziņu, nostiprinās viņā pārliecību par to, ka patiesībā viņš visu prot – tikai nedaudz ir piemirsis.

Pārāk lielas gaidas


Visbriesmīgākais, kas var notikt ar pusaudzi, – neattaisnot vecāku gaidas. Daudzas mammas un tēti, protams, mīlestības vadīti, vēlas, lai viņu bērns būtu vislabākais. Un ļoti satraucas, kad viņam kaut kas neizdodas.

Bet tālāk jau situācija atkārtojas atkal un atkal: drebelīgā pašvērtība neļauj spert soli (nav sevī pārliecības: "Es varu, bet pamēģināt – nav nekas briesmīgs"), vecāki ir sarūgtināti, bet jaunietis jūt, ka neattaisno vecāku liktās cerības, un pašvērtība pazeminās vēl vairāk.

Bet šo kritumu ir iespējams apstādināt. Pamēģini bērnam neizteikt aizrādījumus kaut pāris nedēļu. Tas ir sarežģīti, pārlieku sarežģīti, bet rezultāts būs tā vērts.

Koncentrējies uz labo, neskopojies ar uzslavām. Divas nedēļas būs pietiekami, lai notiktu lūzums, un bērnā sāktu veidoties pozīcija: "Es varu". Bet viņš taču patiešām var, vai ne?

Tags

Bērna audzināšana Bērni Pubertāte Pusaudzis Sākumskola Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form