Pieci padomi veselīgākai un krāsainākai bērnu ēdienkartei
Foto: Shutterstock

Nereti mums, vecākiem, pienāk posms, kad visa ēšana un būšana kopā sāk iet pašplūsmā. Liekas, ka viss ko esam mācījuši bērna pirmajā dzīves gadā ir vējā un nu neveselīgie ēšanas paradumi lēnām pa vienam ir iezagušies mūsu ikdienā. Ko darīt? Ko mainīt? Vai ir vērts satraukties? Pāris padomi no manis – kam vērts pievērst uzmanību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Garšo vai negaršo un vajag vai nevajag

Jāatceras, ka bērni ir un paliek bērni un tas ir pilnīgi normāli, ja tie kļūst izvēlīgāki savos ēšanas paradumos. Taču jāatceras, ka robeža starp garšo vai negaršo un vajag vai nevajag ir ļoti šaura. Mēs varam pieņemt, ka bērnam kaut kas negaršo – taču tā nedrīkstētu būt vesela pārtikas produktu grupa, piemēram, visi dārzeņi. Tāpēc ir vērts runāt, stāstīt, rādīt un iesaistīt bērnu šī ēdiena gatavošanas vai audzēšanas posmā. Piemēram, uz palodzes izdiedzēt sēkliņas, sagriezt gurķi pusdienām, vai uzspēlēt kādu spēli, piemēram, kurš atstās savus zobiņus kolrābja šķēlītē. Pieņemot situāciju un nemēģinot to mainīt nereti produktu klāsts, kas negaršo bērnam, kļūst arvien plašāks.

Ēdiena forma un izskats

Nereti bērnus biedē viss jaunais un sarežģītais. Piemēram, ēdieni, kur pārāk daudz sajaukti produkti, vai pats ēdiens ir dīvainā krāsā, vai pasniegtā porcija ir pārāk liela. Bērniem bieži vien strādā loģika – "Nesaprotu, ko ēdu = noliegums". Tāpēc ir svarīgi caur ēdienu, kas Jūsu bērnam jau garšo pievienot jaunos produktus. Sākumā tas var tikai stāvēt blakus, vēlāk tas jau var tikt pastumts no viena šķīvja malas uz otru un vēl pēc laika – jau nogaršots. Nevajag steigties! Otra lieta, kas bērnam ir būtiska, ir ēdiena forma. Bērniem patīk dažādi plācenīši, pankūciņas, kēksiņi, kotletītes un tamlīdzīgas formas ēdieni. Labā ziņa ir tā, ka tieši šajos ēdienos varam nedaudz "paslēpt" to, kas negaršo, vai to, ko nereti ikdienā neizdodas apēst pietiekamā daudzumā.

Produktu izvēle

Mums visiem ir produkti, kas garšo vairāk un kas mazāk. Tāpat arī bērnu apetīte ir mainīga, tā var atšķirties dienu no dienas. Taču, ja mēs redzam bērnam lielākoties garšo gaļa, biezpiens, siers, bet dārzeņi un kartupeļi ne pārāk, tad to varam ņemt vērā un caur to produktu, kas garšo pievienot tos, kas garšo ne tik ļoti. Piemēram, kotletītē ieblenderēt dārzeņus, vai arī pirmos uz galda novietot dārzeņus un tikai pēc laika papildināt tos ar gaļu, biezpienu vai zivi. Tādejādi netiešā veidā daudzveidojot bērna ēdienkarti un liekot apēst vairāk to, kas varbūt nav bērna pirmā izvēle.

Uzkodas un našķēšanās – par vai pret?

Ir bērni, kuriem ļoti patīk uzkodas. Jā, tās ir veselīgas maltītes pilnvērtīga sastāvdaļa, taču nereti 1–2 uzkodas pārvēršas par uzkošanu visas dienas laikā. Tāpēc būtiski ir sekot līdzi, cik lielas ir bērna uzkodas dienas laikā un tam, kādas uzkodas tiek patērētas. Veselīgs uzturs bērnam ir tad, kad dienā tiek apēstas 2–3 nelielas uzkodas starp dienas galvenajām pamata ēdienreizēm.

Uzkodas lielumam jābūt atbilstīgam vienas bērna saujiņas izmēram. Uzkodā iesaku izvēlēties augļus, nesaldinātus piena produktus, riekstus vai pilngraudu maizīti. Atslēgas vārds šeit ir apjoms, jo arī āboli, rieksti un piens var būt par daudz un kavēt bērna normālu apetīti, vai veicināt liekā svara attīstību. Kas par daudz tas par skādi un otrādi. Tāpēc sekojam mums kā vecākiem ir būtiski sekot līdzi tam, cik bieži bērns našķējas, cik lielas ir porcijas un sekot līdzi intervāliem, kad dodam kuņģim atslodzi un neēdam neko.

Vecāki ir mazo ēdāju autoritātes

Mēs, vecāki, maziem bērniem noteikti esam kā vienas no vislielākajām autoritātēm. Tāpēc atceramies mēs esam to paraugs un, ja mēs paši to negribam ēst – tad nevaram gribēt, lai to ēd mūsu bērns. Tāpat, ja mēs teiksim bērnam, cik slikti tas ēd, tad mums jāmeklē motivāciju, kā palīdzēt bērnam ēst labāk. Tāpēc savā attieksmē esam gan stingri, gan pielaidīgi, gan atbalstoši, gan viltīgi. Būtiski ir atcerēties, ka ēdiens jau nav tikai uzturvielas, tās ir arī emocijas! Tāpēc ēdīsim ar prieku – labas un vērtīgas lietas, lai varam augt lieli, stipri un gudri.

Veselīga uztura kustība "Ēstprieks" kā palīgs vecākiem

Lai palīdzētu vecākiem risināt ar bērnu uzturu saistītos izaicinājumus, ir radīta veselīga uztura kustība "Ēstprieks". Tā palīdz vairot izpratni par veselīga uztura nozīmi bērnu uzturā, izglītojot vecākus par ne tikai garšīga, bet arī uzturvielām bagāta, vietēja un pievilcīgi pasniegta ēdiena nozīmību mūsu bērnu attīstības procesā. "Ēstprieks" pamatā ir jauna uztura filozofija, kuras ietvaros ir izstrādāta īpaša ēdienkarte, kas primāri tikusi radīta Bērnu slimnīcas mazajiem pacientiem, tā, lai 10 dienās visas ēdienreizes būtu pēc iespējas daudzveidīgākas un piemērotas 8 specializētiem diētu veidiem. Ēdienkarte ir pieejama arī bērnu vecākiem ikdienas lietošanai, lai ieviestu veselīgas, uzturvērtībām bagātas un no vietējiem produktiem pagatavotas maltītes.

Atbalsts "Ēstprieks" attīstībai:

Lai nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgākas maltītes visiem Bērnu slimnīcas pacientiem, nepieciešama sabiedrības iesaiste. Iesaistīties var ikviens – kustības atbalstītāji un uzņēmumi. Ziedot kustības "Ēstprieks" attīstībai var visos "Maxima" veikalos, pērkot atbildīgu uzņēmumu – "Dobeles dzirnavnieks", "Smiltenes piens", "Alpro", "Baltijas dārzeņi" un putnu fabrikas "Ķekava" produktus. Ziedot iespējams arī zvanot pa tālruni 90006681 un ziedojot 1,42 eiro. Uzņēmumiem par iespēju ziedot vai nodrošināt savu produkciju lūgums sazināties ar projekta koordinatori – austra.straume@bkus.lv.

Tags

Bērnu slimnīca Veselīgs uzturs Bērndārznieka veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form