Septiņas stratēģijas cīņā par kārtības ieviešanu rotaļlietu plauktā un bērnistabā
Foto: Shutterstock

Nekārtība bērnistabā ir viena no mūžīgi aktuālajam problēmām, ko vecāki mēdz savā starpā apspriest. Katra ģimene atrod savu veidu, kā bērnu ieradināt pie kārtības – savu mantu nolikšanas tām paredzētajās vietās.

Lūk, portāls "The Village" apkopojis to vecāku ieteikumus, kuriem izdevies savus bērnus pieradināt pie kārtības! Un šos padomus komentē psihologs Aleksandrs Pokriškins.

Stratēģija nr. 1 – ierobežot rotaļlietu daudzumu


Kāda ir būtība? Nav kārtības – nav normālas iespējas rotaļāties. Bērnam ir plaukts, kurā tiiek izkārtots minimāls rotaļlietu skaits: tikai tās, ar kurām bērns patlaban spēlējas un tikai tik daudz, cik bērns pats var savākt. Pārējās mantas glabājas kaut kur citur, kastēs uz balkona vai citā, bērnam nepieejamā vietā. Periodiski vecāki nomaina daļu rotaļlietu no "noliktavas" ar tām, kuras jau ir plauktā.

Psihologa domas

Ideja par rotaļlietu daudzuma ierobežošanu man šķiet atbalstāma. Turklāt šī pieeja derēs dažādu vecumu bērniem. Jo mazāks bērns, jo sarežģītāk viņam koncentrēties un starp lielu daudzumu mantām atrast sev kaut ko interesējošu. Kad apkārt viss ir izbārstīts, bērni samulst: viņiem ir sarežģīti izdomāt kādu vienu rotaļu un sākt spēlēties. Viņi nodarbojas vien ar apkārtējo priekšmetu pārvietošanu.

Galvenais šādas pieejas pluss – bērnam ir viegli mācīties salikt visas mantas pa vietām. Istabā rotaļlietām ir konkrēta vieta – kastes vai plaukti, bērns skaidri zina, kā viss ir organizēts. Tomēr kaut kādā brīdī ir jāsāk vienoties ar bērnu. Ir jau viegli pēc saviem ieskatiem bērnam noņemt mantas, taču trīs, piecus gadus vecs bērns jau atceras, ka viņam ir roboti, mašīnas, un nevēlas tās atdot. Tās ir viņa rotaļlietas. Ir svarīgi padomāt, kā šo jautājumu ar bērnu apspriest, un vienoties par mantu apmaiņu.

Vai metode darbojas? Jā, līdz noteiktam vecumam.

Septiņas stratēģijas cīņā par kārtības ieviešanu rotaļlietu plauktā un bērnistabā
Foto: Shutterstock

Stratēģija nr. 2 – pieradināt pie kārtības no mazotnes


Kāda ir šīs metodes būtība? Vienīgais reālais veids, kā uzturēt kārtību – personīgais piemērs. Ir bezjēdzīgi bērnu radināt pie kārtības, ja mammas lietas mētājas pa visu māju. Mazi bērni tikai skatās, uzkrāj vizuālo pieredzi. Paies ne mazums laika, kamēr bērns sāks atdarināt, pieslēgties procesam un palīdzēt, bet tā diena pienāks, ja visu darīs pareizi un bez uzspiešanas.

Kārtības sajūtu bērns apgūst līdz trīs gadu vecumam. Tiklīdz viņš iemācās staigāt, bērns ir jāmāca aiz sevis visu savākt. Sākumā kopā ar mammu, pēc tam patstāvīgi salikt mantas, aiznest tās pa savām vietām. Pēc rotaļāšanās viss ir jāsavāc uzreiz, draudzīgi paskaidrojot, kāpēc. Pirms sākt jaunu rotaļu, vienmēr pa vietām jāsaliek citas rotaļlietas, ar kurām bērns tikko paspēlējies.

Psihologa domas

Piekrītu, ka tas ir svarīgi. Ja vecāki vēlas, lai bērns uzturētu kārtību savā istabā, un viņiem tas ir svarīgi, tad, protams, nevajag gaidīt, ka tas izveidosies pats. Šis ir noteikums, kuru bērns mācās, tas ir ieradums, kuru vecākiem viņam jāpalīdz apgūt. Cita lieta, ka bērns līdz trīs gadu vecumam ne vienmēr var pilnvērtīgi paveikt doto uzdevumu un aiznest rotaļlietas pa savām vietām. Tas ir jāņem vērā, jo te ir visai viegli pārkāpt robežu starp bērns iesaistīšanu kārtības nodrošināšanā un stingrību – ideju par to, ka tas ir bērna pienākums. Tā tas nav. Vecākiem ir jāņem vērā maza bērna vecums un jāsaprot, vai viņš spēj tikt galā ar šo uzdevumu. Esmu pārliecināts, – ja bērns ir jaunāks par trim gadiem un uz grīdas ir izbēris mantu kaudzi, kārtību ieviest viņam ir ļoti sarežģīti: viņš piekusīs ātrāk, nekā izmētātās mantas tiks savāktas. Tāpēc, protams, bērnam ir nepieciešama palīdzība.

Vai stratēģija strādā? Līdz trīs gadu vecumam diezin vai.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Bērnistaba Mamma Rotaļlietas Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa attīstības posmi Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form