'To sautējumu es neēdīšu!': kā izvairīties no jampadarača pie vakariņu galda  (2)

Ja bērnam priekšā noliksi pupiņu zupu, ir liela iespēja, ka viņš to ēst negribēs. Turpretī pavisam cits stāsts būtu, ja viņam pirms tam tiktu dota iespēja ar pupiņām "paspēlēties", piemēram, dalīt pa šķirnēm, skaitīt, likt trauciņos, ņemt atkal laukā, taisīt zīmējumus u.c. Bērniem būs interesanti sekot līdzi pupiņas gaitai, tādējādi arī vairojot vēlmi zupu pagaršot.

Tāpat ieteikumu sarakstā minama arī iesaiste gatavošanas procesā. Ļauj bērnam ne tikai rosīties ar tevi virtuvē, bet arī doties uz veikalu un kopīgi iegādāties produktus. Mīlestību pret veselīgiem produktiem un ogām vari vairot vasaras laikā, piemēram, audzējot tomātus un gurķus piemājas dārziņā, lauku mājā vai aicinot bērnam palīdzēt vecmammai aplaistīt siltumnīcu. Bērns būs pielicis savu roku, lai kaut ko izaudzētu, tāpēc liela iespējamība, ka viņš gribēs to arī nogaršot.

Vecākiem ir grūti kontrolēt, ko bērns ēd, kad atrodas ārpus mājas, taču tavos spēkos ir dot veselīgu pamatu. Pirmkārt, jāizslēdz ātro uzkodu ēšana mājās – ja tādi uzturā netiks lietoti, viņiem tos arī nevajadzēs. Otrkārt, pārbaudi, kas rakstīts uz produktu iepakojumiem un izvairies no tiem, kuru sastāvā ir cukurs. Miežu iesals, agaves nektārs, cukurniedru melase – tie ir tikai daži no vārdiem, kādos sauc dažādus cukurus (šajā rakstā vari iepazīties ar ražotāju trikiem, lai produkti šķistu veselīgāki).

Treškārt, iebiedēšanas taktika nav labākais risinājums, kā likt bērnam ēst veselīgāk. Ir jāspēj saprast, ka bērnam var negaršot brokoļi arī tad, ja tu bez tiem teju vai dzīvot nevari. Negaršo brokoļi – garšos kāds cits dārzenis, tāpēc vecākiem jābūt radošiem un jāmeklē savam bērnam pieņemamākie dārzeņi.

"Vēlies uzgrauzt burkānu? Ja nē, tur stāv ābols. Es nevaru izdomāt – šodien uz grila likt kabačus vai papriku. Kuru tu labāk gribēsi ēst?" Šāda veida sarunas dod bērnam plašākas iespējas izvēlēties. Tas, ja viņam tagad negribas mieloties ar tevis piedāvāto veselīgo gardumu, nenozīmē, ka viņam to neēd nemaz. Piedāvājot dažādas alternatīvas un vaicājot pēc viņa viedokļa, pastāv iespējamība, ka beigu galā kaut ko no veselīgās pārtikas viņš tomēr apēdīs.

Kā "CNN" atklājis Džons Furjaniks, kurš vienatnē audzina meitu, viņu gadījumā palīdzējis šāds piemērs – meita tūdaļ uzsāks mācības 5. klasē, bet uzbūvē viņa atšķiras no pārējiem ar savu nelielo augumu un ķermeni. Pavisam nesen viņa tēti bija pārsteigusi ar viņa bieži sacīto mantru: "Proteīns audzē muskuļus." Tēvs atzīst, ka pirms tam viņa bija vien nogrozījusi acis, kad viņš stāstījis par olbaltumvielām kā muskuļu "ķieģelīšiem", taču kaut kur zemapziņā tas viņai bija iesēdies. Tagad meita pati prasa, lai tētis pagatavotu vistu, olas un ēdienus, kas satur olbaltumvielām bagātus produktus.

Iespējams, bērns saviebjas brīdī, kad piemini spinātus vai seleriju, taču ir pavisam cits stāsts, ja minētās sastāvdaļas sablendē smūtijā. Augļu blendētie kokteiļi bērniem pat ļoti varētu iet pie sirds, taču pamazām vari arī sāk eksperimentēt un pielikt produktus, par kuriem mazais ķipars sākotnēji varētu pamatīgi sašķobīt seju. Idejas dažādiem gardiem smūtijiem, kuri uzturā lietojami kā rītos, tā vakaros, atradīsi šeit un šeit.

Vēl bērnus ieinteresēt veselīgā ēšanā var "krāsainie šķīvji". Tie paredz, ka brokastu vai vakariņu trauks izskatās kā varavīksne – uz šķīvja atrodams kaut kas zaļš, dzeltens, brūns un sarkans.

Vecāki bieži vien uzstāj, ka bērniem jāapēd pilnībā viss, kas atrodas uz šķīvja. Tomēr šis paņēmiens var nebūt pats efektīvākais, lai turpmākajās ēdienreizēs viņam būtu vēlēšanās ēst veselīgo pārtiku. Bērniem var atļaut arī neapēst visu līdz galam ar nosacījumu – nākamreiz kaut ko vēderā liekamu viņi dabūs vien no rīta. Un pie tā ir jāpieturas! Nedrīkst "salūzt" un beigu galā ļaut apēst cepumus pie tējas vai torti par godu kādām svinībām. Ļoti iespējams, ka turpmāk bērns apdomās, vai nav vērts apēst veselīgo pārtiku, lai dabūtu arī kādu našķi.

Vēl citus speciālistu ieteiktus trikus, kā mainīt bērnu ēšanas paradumus, atradīsi šajā materiālā.