Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem katru gadu Latvijā vidēji šķiras 5000–6000 pāru un laulību slēdz ap 13 000, neoficiālie dati par šķiršanos ir vēl augstāki. Mēs katrs attiecības ar vai bez gredzena pirkstā sākam ar vistīrāko sirdsapziņu un gaišākajiem nodomiem. Loģisks attiecību turpinājums ir bērns. Bieži vien viss pamatīgi mainās līdz ar pirmā bērna ienākšanu ģimenē, reizēm otrs bērniņš vecākus vēl vairāk izsit no sliedēm. Kāpēc? Kam ir jāgatavojas, un kas būtu jādara, lai viss izdotos?

Lūk, portāls "Cālis" piedāvā divu speciālistu ieteikumus vecākiem – par bērniem, ģimeni un viņu savstarpējām attiecībām! Mūsu sarunas biedri ir psihiatre, bērnu psihiatre un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Dr. Inta Barengo un attiecību konsultants Artūrs Šulcs.

Dr. Inta Barengo ir divu meitu mamma, kas padziļināti pētījusi jauno māmiņu grūtniecības un pēcdzemdību depresiju, privātpraksē strādā par psihiatri ar bērniem un pieaugušajiem, praktizē smilšu terapiju un paralēli ir RSU lektore. Viņa skaidros iemeslus un problēmas, kas, iespējams, rada krīzi ģimenē, un kā to novērst.

Nespēja pielāgoties pārmaiņām – realitāte, kas neatbilst iedomātajai vīzijai

Barengo norāda, ka būtībā cilvēku lielākā problēma ir iedomātā vīzija, kuru sagrauj realitāte, kas neatbilst izdomātajai ģimenes idillei, ko sieviete vai vīrietis ir iztēlojies. Jaunie vecāki bieži vien nespēj pielāgoties pārmaiņām. Un fakts, ka katrs no partneriem no "ģimenes bildes" sagaida kaut ko pavisam citu, rada pamatīgu zemestrīci ģimenes platformā. Ļoti labi to raksturo frāze angļu valodā "expectations and reality". Jaunie vecāki sagaida kaut ko vienu, skaidro psihiatre, un nav gatavi, ka var būt citādi. Īpaši pirmā bērna gadījumā, ja pāris par to nav runājis. Gan sieviete, gan vīrietis, iespējams, ir ar absolūti atšķirīgu priekšstatu par ģimenes dzīvi. Šie priekšstati bieži vien nāk no ģimenes, draugiem, žurnāliem, tie ir pārklāti ar stereotipiem, iedomātām lomām un uzvedības modeļiem.

Situāciju sarežģī tas, ka jaunie vecāki nav runājuši, kāds es būšu kā tētis, kāda es būšu kā mamma, ko es gribētu un ko es negribētu, kā es iztēlojos mūsu ikdienu. Ja viņi to nav pārrunājuši, realitāte var sagraut ilūzijas. Daktere Barengo iesaka šīs lietas pārrunāt, izrunāties, apspriest savas bailes, gaidas un vēlmes. Iespējams, abiem dramatiski atšķiras viedokļi. To zinot iepriekš, situācijas varētu izvērsties mazāk saasinātas. Sieva, neuzzinot, kāds patiesībā ir viņas vīrietis, automātiski iztēlojas – noteikti mans vīrs būs tāds pats kā viņa draugi, noteikti būs izcils tēvs, ļoti gādīgs, nebaidīsies mazuli uzreiz paņemt rokās un apģērbt vai nomazgāt, noteikti piedalīsies dzemdībās, kā to apraksta žurnāli un stāsta draudzenes. Bet varbūt vīrietis tāds nemaz nav? Iespējams, viņas vīrs baidās būt klāt dzemdībās, šī iemesla dēļ jūtas slikti, bet, kad viņu par to kaunina, jūtas atstumts un noslēdzas. Speciāliste uzsver, ka attiecībās ir svarīga cieņa vienam pret otru, nekas nevienam nav jāuzspiež.

Vīrietim arī noteikti netrūkst priekšstatu par to, kā viņa sieva pārvērtīsies, piedzimstot bērnam. Tie var būt gan pozitīvi, gan negatīvi – atkarībā no personības, iepriekšējās pieredzes ar vecākiem, no bērnības, draugu un radinieku stāstītā. Iespējams, viņš sagaida, ka viņa bērna mamma būs pārlaimīga, sēžot mājās, un negribēs, piemēram, "patusēt" ar draudzenēm, būs priecīga un laimīga par to vien, ka viņa ir mamma. Bet, ja realitāte neatbilst iedomātajai idealizētajai mammas lomai, viss kāršu namiņš ir sabrucis. Ir reizes, kad vīrietis var gaidīt kaut ko negatīvu no jaunās lomas un atbildības. Vīrietis jau partneres grūtniecības laikā var iztēloties, ka noteikti būs smagi un sieva būs pārgurusi un dusmīga.

• Par tipiskākajiem stereotipiem, kas tiek sagaidīts no sievietes kā mātes un vīrieša kā tēva, ko mēs fantazējam par mazuli, un kāda patiesībā var būt realitāte, šajā rakstā skaidro Dr. Ilze Sestule, ārste – psihoterapeite.

• 1. Tēva neiesaistīšanās bērna aprūpē – viens no attiecību atsaluma iemesliem
• 2. 'Gana labas' mammas izaudzina 'gana labus' cilvēkus
• 3. Depresija – viens no partnerattiecību krīzes faktoriem
• 4. Drošas vai nedrošas piesaistes veidošanos ar pasauli veido vecāki un viņu attiecības
• 5. Par attiecību mākslu – izaicinājumiem un problēmām
• 6. Vientuļo sieviešu dzimtas sērga
• 7. Attiecību uzlabotājs un sildītājs – sports