34% skolēnu pirmo reizi alkoholu pamēģinājuši pirms 13 gadu sasniegšanas, liecina pašmāju pētījums
Foto: Shutterstock

43 procenti 13 gadus vecie skolēni jau ir pamēģinājuši nogaršot alkoholu vismaz vienu reizi, bet 34 procentiem skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk nekā 13 gadu vecumā, liecina pētījuma "Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā" pirmais posms, ko trīs gadu garumā veiks biedrība "Go Beyond" sadarbībā ar sociologiem un antropologiem programmas "Runājot par alkoholu" īstenošanas gaitā.

2015. gadā tika uzsākts trīs gadus ilgs pētījums "Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā". Pētījuma pirmais posms ieskicē, ka 13 gadu vecumā jaunietis, kurš lieto alkoholu, ir ar sliktāku pašsajūtas pašnovērtējumu, vēlmi eksperimentēt ar dažādām atkarību izraisošām vielām, vieglāk pakļaujas vienaudžu ietekmei un uzskata, ka viņa attiecības ar vecākiem ir sliktākas.

Pērnā gada rudenī pētījumā piedalījās 50 Latvijas skolas. Pirmajā pētījuma posmā aptaujā piedalījās 1753 septīto klašu skolēni, lielākoties (78,3 procenti) 13 gadus veci jaunieši. Papildus aptaujai tiek realizēts arī padziļināts kvalitatīvais pētījums, kura dalībnieki ir skolotāji, vecāki, 7. klases skolēni un viņu vecākie brāļi un māsas.

Kā portālam Cālis.lv uzsvēra pētījuma autori, pirmais posms ieskicējis vairākas nozīmīgas lietas un paradumus, kas atšķir jauniešus, kuri lieto alkoholu, ir mēģinājuši, kā arī tos, kuri nelieto.

• Vairāk alkoholu lieto zēni. Alkoholu 13 gadu vecu jauniešu vidū biežāk lieto zēni (55,2 procenti no alkohola lietotājiem pētījumā).

• Pirmo reizi pagaršo mājās, lai uzzinātu, kā tas ir. Visbiežāk alkohols pirmo reizi pamēģināts mājās – vecāku vai citu ģimenes locekļu klātbūtnē. Līdz ar to vairumā gadījumu – 76 procenti to bērnu, kuri ir mēģinājuši lietot alkoholu, vecāki ir informēti par pirmo alkohola pamēģināšanas reizi. Pusē gadījumu vecāki paši ir piedāvājuši bērniem pamēģināt alkoholiskos dzērienus. Jauniešus pirmo reizi pagaršot alkoholu visbiežāk pamudina ziņkāre – vēlme uzzināt, kā tas garšo.

Nozīmīgi ir tas, ka arī pieaugušie nespēj novilkt skaidru robežu starp pārmērīgi biežu vai pārāk lielos apjomos lietotu alkoholu. Elīna Ozoliņa, pētniece

• Ar sliktāku pašsajūtas pašnovērtējumu. Jaunieši, kuri ir lietojuši alkoholu biežāk saskārās ar fizisku diskomfortu – galvassāpēm, muguras un vēdersāpēm, ir neizgulējušies un ir grūtības iemigt.

• Daudz brīva, nesaplānota laika. Alkoholu lietojušajiem jauniešiem biežāk brīvo laiku aizņem "iepriekš neplānotas" izklaides, to starp daudz vairāk laika tiek pavadīts sociālajos tīklos, salīdzinot ar tiem, kas alkoholu nelieto.

• Ar pozitīvu attieksmi pret alkoholu. Alkoholu lietojošie jaunieši alkoholu uztver, kā pozitīvu notikumu elementu pretstatā jauniešiem, kas alkoholu nav lietojuši un saskata alkohola postošo ietekmi. Lai gan daļēja pārliecība par alkohola kaitīgumu ir, tomēr alkoholu lietojošo jauniešu vidū ir vairāk tādu jauniešu, kas nepiekrīt tam, ka alkohols varētu izraisīt, piemēram, neadekvātu uzvedību, vai cilvēks varētu slikti justies pēc alkohola lietošanas.

Jaunieši, kuri lieto alkoholu 13 gadu vecumā, izteikti vairāk lieto enerģijas dzērienus, ir mēģinājuši smēķēt vai smēķē neregulāri. Pētījuma rezultāti.

• Šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību, vai arī ir jātrenējas alkohola lietošanā, piedzeršanās nevienam nekaitē utt. Šie jaunieši arī biežāk ir nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22 procenti ir braukuši automašīnā ar iereibušu vadītāju.

• Ar interesi par dažādām atkarību izraisošām vielām. Jaunieši, kuri lieto alkoholu 13 gadu vecumā, izteikti vairāk lieto enerģijas dzērienus, ir mēģinājuši smēķēt vai smēķē neregulāri. Tie jaunieši, kuri ir mēģinājuši alkoholu, izteikti vairāk ir eksperimentējuši arī ar narkotikām un cigaretēm.

• Ar lielu iespaidu no draugiem, vieglāk ietekmējami. Būtiska ir draugu loma alkohola lietošanā – jaunieši, kas lieto alkoholu, atzīst, ka biežāk tā ir kompānijas ietekme un nav tik pārliecināti par savām spējām atteikt, ja alkohols tiek piedāvāts (55 procenti lietojošo, 73 procenti nelietojošo). Šie jaunieši kopā ar draugiem biežāk dara lietas, kuras paši nedarītu un uzskata par riskantām (35 procenti lietojošo, 22 procenti nelietojošo). Viņu draugiem ir lielāka pieredze alkohola lietošanā (42 procenti lietojošo, 25 procenti nelietojošo). Tāpat informācijas avoti šai jauniešu grupai biežāk ir draugi, brāļi, māsas, retāk – skola, vecāki.

Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu, raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Pētījuma rezultāti.

• Vēsākas attiecības ar vecākiem. Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu, raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Šie jaunieši arī retāk jūtas laimīgi mājās un skolā. Vecākiem šajā grupā biežāk ir bijušas alkohola atkarības, kā arī šo jauniešu ģimenēs alkohols biežāk tiek lietots bērnu klātbūtnē. Retāk vecāki zina par to, ko bērni dara ārpus mājas.

"Kā iespējamā problēma iezīmējas tas, ka jaunieši pārmērīgu alkohola lietošanu pārsvarā saista ar marginalizētām grupām, tādām, kā bezpajumtnieki, ubagi, alkoholisma dēļ degradētas personas un pastāvīgā reibuma stāvoklī esošas personas. No vienas puses šādi alkohola lietošanas seku vizuāli piemēri attur no alkohola lietošanas uzsākšanas, no otras puses tie rada situācijas, kad pārmērīga alkohola lietošana netiek pamanīta "normālu", "parastu" cilvēku ikdienā un netiek saistīta ar saviem un ģimenes ieradumiem alkohola lietošanas jomā, kas rada nostāju, ka alkohola izraisītās problēmas mūs neskar. Nozīmīgi ir tas, ka arī pieaugušie nespēj novilkt skaidru robežu starp pārmērīgi biežu vai pārāk lielos apjomos lietotu alkoholu," stāsta pētniece Elīna Ozoliņa.

Tags

Alkohols Biedrība "Go Beyond" Pusaudzis

Comment Form