Foto: Publicitātes foto

Kad 21 gadu vecais Martins Hanemans no Hēvelhofas sāka meklēt sev universitātes pilsētu, kurā gribētu dzīvot, Rīga – jo īpaši ziemas fotogrāfijas – viņam īpaši iekritusi acīs. Sacīts – darīts! Nu "Erasmus+" apmaiņas programmas students Martins jau mēnesi dzīvo Latvijā, studējot biznesa augstskolā "Turība", un viņam radušies pirmie secinājumi par latviešu mentalitāti, skaistajiem parkiem un arī kartupeļu biezeni.

Latvieši ir pieklājīgi

"Dodoties uz Latviju, man nebija nekādu ekspektāciju. Es priecājos, ka viss, kas saistīts ar apmaiņas programmu, izdevās un ka beidzot varēju atkal ceļot. Viena lieta, ko es lasīju, ka dažreiz latvieši var būt diezgan auksti, piemēram, jūs viņiem smaidītu lielveikalā vai restorānā, viņi jums uzgriezīs muguru. Patiesībā tas nemaz nav tā. Restorānos viņi vienmēr ir ļoti pieklājīgi un šķiet laimīgi, ka esat tur. Un latvieši, kurus es iepazinu tuvāk, atvērās ļoti ātri, un kopā lieliski pavadījām laiku dažādās aktivitātēs.

Brīnišķīgi parki

Lai gan Latvijas klimats ir ļoti līdzīgs Vācijas klimatam, šeit, šķiet, ir mazliet vēsāks, taču man patīk auksts laiks.

Man patīk arī Rīgas vēsturiskā daļa, kā arī visi pieejamie parki. Ja dodies pastaigā, vienmēr ir kaut kas jauns, ko izpētīt – skaista, vecā ēka ar interesantu vēsturi tepat aiz stūra vai vienkārši mājīgs restorāns.

Viena no atšķirībām, kuru starp Vāciju un Latviju pamanīju uzreiz – Vācijā svētdienās gandrīz visi veikali, izņemot maiznīcas un restorānus, ir slēgti. Ir jauki, ka svētdien var iepirkties pārtikas preču veikalā. Vēl viena atšķirība, iepērkoties pārtikas preču veikalos, ir pašapkalpošanās kases – Vācijā tās ir reti sastopamas, vismaz tajā vietā, kur dzīvoju. Ir interesanti pašam skenēt savus pārtikas produktus, un man tas patīk vairāk nekā stāvēt rindā un steigā mest somā visus produktus, jo kasiere strādā ļoti ātri.

Biezenis Latvijā un Vācijā

Nākot no Vācijas lauku rajoniem, es neesmu pieradis pie daudzām vēsturiskām ēkām pilsētas centrā, un patiesībā es pirmo reizi dzīvoju vecākā ēkā. Es dzīvoju dzīvoklī kopā ar diviem vācu istabas biedriem 20 minūšu attālumā no vecpilsētas, un māja no ārpuses izskatās ļoti veca, bet ir atjaunota no iekšpuses.

Ir interesanti redzēt dažas līdzības ar krievu un vācu kultūru. Visvairāk to jutu, degustējot ēdienu. Viena no manām pirmajām pieredzēm restorānā Latvijā bija "Lido", un man uz šķīvja bija kartupeļu biezenis ar skābētiem kāpostiem un šašliku – pirmie divi ir ļoti izplatīti Vācijā, savukārt šašliks ir diezgan izplatīts arī Krievijā, vismaz kā man teikts.

Lai iepazītu Latvijas kultūru vēl vairāk, jāapmeklē vēl daudzi muzeji un pasākumi, kurus jau nevaru sagaidīt.

Nekad nenovērtējiet par zemu jauniešus

Manuprāt, ir svarīgi saprast, kā digitālā komunikācija un sociālie mediji mijiedarbojas ar pusaudžiem kā nākotnē, tā šodien. Jums jāspēj pieņemt kritika un jābūt atvērtam jaunām idejām, pat ja cilvēkam ir tikai 14 gadu. Ja es savā sešu gadu pieredzē, strādājot ar bērniem un pusaudžiem, esmu iemācījies kaut ko, tad tas ir, ka nekad nevajadzētu jauniešus novērtēt par zemu. Viņiem ir daudz ideju, un sliktākais, ko vecāki vai kāds cits var darīt, ir ignorēt viņu idejas un vajadzības.

Latvijā ir elastīgāka augstskola

Martins, kurš Vācijā studējis biznesa informātiku "FHDW", Latvijā paliks līdz Ziemassvētkiem. "Biznesa informātika ir biznesa vadības un informācijas tehnoloģiju kombinācija. Es mācos duālā sistēmā, tāpēc trīs mēnešus apmeklēju universitāti un pēc tam trīs mēnešus strādāju savā partnerfirmā "Benteler". Savukārt "Turībā" studēju Biznesa vadību. Man ir mazāk kursu, kas dod vairāk laika, lai izzinātu un izpētītu Latviju un Rīgu.

FHDW un "Turība" dažos aspektos ir līdzīgas, piemēram, abos gadījumos grupas ir diezgan mazas. Tāpēc studentiem var būt interaktīvāka mācīšanās pieredze, un ikvienam ir iespēja piedalīties nodarbībās. Savukārt viena no atšķirībām ir tā, ka mācību process "Turībā" tiek nodrošināts hibrīdā formā. Ja jūtos slikti vai nevaru apmeklēt universitāti kāda iemesla dēļ, varu vienkārši pieteikties un piedalīties nodarbībā tiešsaistē."

Atbildīgi panākumi

IT uzņēmums, kurā strādā Martins, nodarbojas ar automašīnu detaļu ražošanu, un tam ir rūpnīcas visā pasaulē. "Tā kā es joprojām mācos, man bija iespēja apmeklēt vairākas nodaļas, lai atrastu to, kas man patīk visvairāk. Visiespaidīgākā bija "Uzņēmumu arhitektūras pārvaldība", kur pamatā tika analizēts, kādi rīki tiek izmantoti uzņēmumā, cik tie maksā, kurš šos rīkus izmanto un kādas citas lietojumprogrammas, procesi un pakalpojumi tiktu ietekmēti, ja mēs mēģinātu šos rīkus aizstāt. Citā nodaļā man bija jāprogrammē dažas saskarnes SAP ietvaros. Bet tad pavisam nesen strādāju projektu vadībā, un domāju, ka atradu sev ideālo nodaļu. Tā bija pārsteidzoša pieredze, plānojot, kā projekts izdosies, sazinoties ar projektā iesaistītajiem cilvēkiem visā pasaulē un pārkārtot lietas, ja kaut kas noiet greizi. Bija patīkami uzņemties atbildību par projektu un redzēt, ka tas galu galā izdodas.

Pats galvenais – uzticēties

Es domāju, ka nākotne tiks digitalizēta vēl vairāk un ka lielākajai daļai cilvēku būs atļauts strādāt no mājām. Lielākā daļa elektroenerģijas tiks iegūta no atjaunojamiem avotiem, piemēram, saules vai vēja. Cilvēki jutīsies atbildīgi par savu rīcību un būs piesardzīgi attiecībā uz to, kā viņu izvēle attiecībā uz produktiem var ietekmēt citas dzīves jomas, piemēram, klimatu vai izturēšanos pret dzīvniekiem.

Runājot par nākotni, esmu vairāk optimists, tikai ceru, ka ar visu digitalizāciju mēs kā cilvēki neaizmirsīsim tādas cilvēku mijiedarbības prasmes kā empātija, pacietība un pats galvenais – uzticēšanās."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!