Ārvalstu students: ir jāmācās tās valsts valoda, kurā attiecīgajā brīdī dzīvo
Foto: Publicitātes foto

Tāpat kā daudzi jaunieši no Latvijas dodas uz ārzemēm, lai gūtu jaunas zināšanas, arī pie mums ik gadu ierodas ārvalstu studenti no visas pasaules. Kā tas ir – jaunietim no citas valsts iejusties Latvijas sabiedrībā, aprast ar tradīcijām un mentalitāti, atklāj Biznesa augstskolas "Turība" students Gļebs Satanevskis, kurš ieradies no Krievijas.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2017. gadā Latvijas augstskolās un koledžās kopumā studēja 8806 ārvalstu studenti.

No Čeļabinskas uz Rīgu

"Ja man dotu eiro katru reizi, kad dzirdu jautājumu, kāpēc izvēlējos studēt tieši Latvijā, man šķiet, es jau būtu bagāts. Esmu no Čeļabinskas Krievijā. Piedzimu Jekaterinburgā, bet 10 gadu vecumā pārvācos uz Čeļabinsku – tas ir aptuveni piectūkstoš kilometru attālumā no Rīgas. Tā noteikti nav pati labākā vieta, kur studēt biznesu, tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc meklēju alternatīvas Eiropā. Sākumā skatījos Baltijas valstu un Čehijas piedāvājumu, izvēlējos Latviju, jo jau iepriekš šeit biju viesojies. Man tiešām patīk šī vieta. Es meklēju starptautisku un mūsdienīgu vidi un jutu, ka šeit ir īstā vieta. Zināmā mērā saskatu arī dažādas kopīgas kultūras iezīmes ar vietu, no kuras es nāku.

Neticēt visiem stereotipiem

Dažkārt cilvēki ar mani cenšas runāt krievu valodā, uzzinot, ka esmu no Krievijas, taču es dodu priekšroku komunikācijai angļu valodā. Augstskolā pārsvarā runāju tikai angļu valodā gan ar ārvalstu, gan latviešu studentiem, un nekādu īpašu attieksmi tāpēc, ka esmu no Krievijas, neizjūtu. Sākotnēji, kad ierados šeit, man nebija izteikta viedokļa par latviešiem. Es neesmu cilvēks, kas dzīvo stereotipu varā. Nekad nespriežu par cilvēkiem pēc citu izveidotiem aprakstiem, manuprāt, tas nav pareizi. Savu viedokli veidoju ilgākā laika periodā, iepazīstot vidi un cilvēkus. Vairāki draugi no Krievijas man teica, ka Latvija nebūs labākā vieta, kur doties studēt, jo latviešiem nepatīkot iebraucēji no Krievijas, taču intuitīvi jutu, ka tā nav. Dzīvojot šeit, mana pārliecība tikai apstiprinājās – tiku laipni uzņemts un pret mani izturas ļoti draudzīgi. Mūsdienās tik daudz cilvēku tic visam, ko viņi redz ziņās vai dzird no apkārtējiem, tā tiek veidoti ļoti maldīgi priekšstati. Es ieteiktu runāt tikai tad, kad esi pārliecināts par informācijas patiesumu.

Apceļo un iepazīst Latviju

Paralēli studijām cenšos arī apceļot Latviju. Man ļoti patīk Rīga un Jūrmala, tiešām skaistas pilsētas ar dažādām iespējām. Esmu bijis arī Valmierā, Liepājā, Bauskā un citās mazās pilsētās, kuru nosaukumus šobrīd grūti atminēties. Ja jānosauc pilsēta, kura patīk visvairāk, tad teikšu Rīga – pilsēta, kuru šobrīd saucu par savām mājām. Arī Liepājai ir savs skaistums, kas raksturojams ar savdabību, vidi un, protams, jūru.

Ārvalstu students: ir jāmācās tās valsts valoda, kurā attiecīgajā brīdī dzīvo
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Neizdodas iemīlēt latviešu virtuvi

Runājot par vietējo kultūru, jāsaka, ka man patīk latviešu tradicionālā mūzika un dejas. Kvalitatīvi izpildītas dejas izskatās iespaidīgi, šādus koncertus var baudīt un baudīt. Runājot par ēdienu, man jāatzīstas, ka latviešu virtuvei raksturīgos ēdienus neesmu iemīlējis. Aukstā zupa vai pelēkie zirņi ar speķi – tas nav domāts man.

Taču man ļoti patīk, ka praktiski visur varu nopirkt kefīru, bez tā savu ikdienu nevaru iedomāties. Latvijā tas ir pieejams gandrīz katrā vietā, kafejnīcā, restorānā vai veikalā, bet citur Eiropā šādu dzērienu atrast ir daudz sarežģītāk. Vēl viens vērtīgs atklājums man ir biezpiena un marinētas siļķes kombinācija – nekad nebūtu iedomājies, ka man garšo biezpiens apvienojumā ar siļķi, bet, dzīvojot Latvijā, to esmu iecienījis.

Cienot Latviju, apgūt latviešu valodu

Latviešu valoda nav pati vieglākā, bet noteikti arī ne sarežģītākā valoda. Viennozīmīgi, vieglāka par vācu valodu, jo arī vācu valodu esmu centies iemācīties, bet ne pārāk veiksmīgi. Latviski vēl nerunāju īpaši labi, taču saprotu, ko man saka. Protams, lai labi iemācītos valodu, nepieciešami kursi, kurus šobrīd aktīvi apmeklēju. Uzskatu, ka ir jāmācās tās valsts valoda, kurā tu attiecīgajā brīdī dzīvo. Nav nozīmes, vai būsi šeit gadu, divus, trīs vai visu dzīvi. Tādā veidā vari izrādīt cieņu valstij, kur dzīvo un studē. Vēl viens no iemesliem ir tāds, ka vienkārši vēlos saprast to, ko cilvēki man apkārt runā. Ne tikai es, bet arī citi ārvalstu studentu uzskata, ka tas ir vērtīgs ieguldījums un labs veids, kā pavadīt laiku ārpus mācībām. Man ir ļoti svarīgi saprast, ko man saka citi. Tā ir dīvaina sajūta, kad cilvēki tev apkārt runā, bet tev nav ne mazākās nojausmas, par ko viņi runā.

Latvieši – komunikabli, ar labām svešvalodu zināšanām

Katra Krievijas reģiona iedzīvotājiem ir savas īpatnības un atšķirīgas rakstura iezīmes, arī Čeļabinskas. Es vairāk varu spriest tieši par saviem vienaudžiem, jo ar viņiem ikdienā komunicēju visvairāk. Latvieši noteikti ir komunikablāki, iespējams, tas skaidrojams ar valodu zināšanām – jaunieši Latvijā daudz labāk pārvalda svešvalodas. Atšķirības vērojamas arī mentalitātē un laika plānošanā – ja Čeļabinskā paredzēta tikšanās pulksten 15, tad cilvēki ierodas aptuveni 15 minūtes agrāk, Latvijā esmu novērojis, ka cilvēki ierodas tieši laikā vai pat ar 10 līdz 15 minūšu kavēšanos. Varbūt tas ir subjektīvs viedoklis, bet tā esmu ievērojis. Neviens par nelielu kavēšanos nekad nesatraucas. Un, jā, latvieši ir atvērtāki, līdz ar to arī laipnāki. Līdz šim savu Latvijā pavadīto laiku varu raksturot vienā vārdā – lieliski!"

Source

Cālis.lv

Tags

Izglītība Jaunietis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form