Statistika ir skaudra – 2022. gada pirmajos četros mēnešos psihiskās veselības stāvokļa dēļ slimnīcā bija jāievieto divas reizes vairāk pusaudžu nekā 2021. gadā visa gada laikā, informē Pusaudžu resursu centrs. Neskatoties uz to, aizvien valda dažādi mīti par mentālo veselību un sliktas emocionālās pašsajūtas minimizēšana – "visiem taču ir grūti!", "nu, nav jau tik traki, kā tu saki!" "tu pārspīlē!" u.c. Lai tos kliedētu, 5. janvārī iespējams sekot līdzi diskusijai "Kā palīdzēt draugam, kuram ir gruzīgi?".

Puse no visiem mentālās veselības problēmu cēloņiem pieaugušā vecumā ir meklējami pusaudžu gados vai bērnībā.

Diskusijā piedalīsies jauniešu lietu speciāliste Gunita Strazdiņa un divi jaunieši, kuri viens otru atbalstījuši grūtā brīdī. Sarunu moderēs Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Elīna Rotbaha Zaremba. Bieži dzirdam jautājumus no pusaudžiem, vecākiem, skolotājiem: "Kā palīdzēt kādam, kurš nonācis grūtībās?" Mentālā veselība ietekmē to, kā cilvēks jūtas fiziski, psiholoģiski, kā arī uzvedība var mainīties. Viena no biežāk sastopamām uzvedībām var būt tieši izvairīšanās no sociāliem kontaktiem, līdz ar to arī draugs bieži var saskarties ar atteikumiem. Vai tieši otrādi – draugs sācis lietot atkarību izraisošas vielas un palicis pārmērīgi aktīvs.

Diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas pazīmes var norādīt uz mentālās veselības grūtībām, kādi var būt signāli pašnāvības riskiem, ko iesākt līdzcilvēkiem? Būs iespēja dzirdēt arī pašu jauniešu skatījumu. Vai pazīmes, ka jaunietis jūtas emocionāli ļoti slikti, ir tikai acīmredzamās – izolēšanās, runāšana par dzīves bezjēdzību u.c.? Kādas ir jaunieša vajadzības no vecākiem, skolotājiem, speciālistiem brīžos, kad ir grūti? Kas palīdzējis, meklējot un sniedzot atbalstu, un kas nē? Kā to redz paši jaunieši un kāda ir pieredze strādājot ar jauniešiem?

Tiešraides sākums – pulksten 18.

Laicīgi neievērojot un nepalīdzot pusaudžiem ar psihiskās veselības problēmām, var rasties nozīmīgas sekas, kas ietekmē jaunieša fizisko un psihisko veselību un kas saglabājas līdz pat pieaugušā vecumam. Tas savukārt ierobežo pieaugušā spēju dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!