Viņi ir tāda ģimene, kādu valsts un demogrāfi mudina veidot — liela un labestīga. Ir tētis un mamma, četri bērni, četri kaķi un divi suņi. Un maza mājiņa ar dārzu mazpilsētā. Un lauki ar lauku māju. Tētis – virsseržants Sandis Kārkliņš. Mamma – kapteine Mārīte Kārkliņa.
Ģimenē aug trīs jaunkundzes – Ieva (10 gadi), Santa (7 gadi) un Katrīna (5 gadi). Un viens puika — Ainārs (9 gadi). Vienīgā svešām acīm nemanāmā nianse, kas viņus atšķir no ierastas ģimenes – šie četri bērni ir dzimuši citiem cilvēkiem. Savu īsto mammu un tēti mazie bija gaidījuši ilgi, lai saņemtu no dzīves, no Sanda un Mārītes gandrīz neticamo – otru iespēju. Par to, kā karavīru pāris kļuva par daudzbērnu ģimeni, stāsta žurnāls "Tēvijas Sargs" un tā autore Džoanna Eglīte, un ar pašas ģimenes piekrišanu ļaujot ar stāstu iepazīties arī portāla "Cālis" lasītājiem.
Pirms četriem gadiem Sandis un Mārīte bērnus satika "Līkumu" bērnunamā. Savā starpā visi mazie bija brālis un māsas. Pa šo laiku sešu cilvēku pasaulē mainījies ļoti daudz. "Es brīžiem skatos uz bērniem un domāju, kā iepriekš esmu dzīvojusi bez viņiem?!" atzīstas Mārīte.
Toreiz, pirms savu bērnu satikšanas Sandis un Mārīte prātoja par vienu, varbūt divām atvasēm. Paši viņi nāk no kuplām ģimenēm, Mārīte no trīs bērnu, bet Sandis no piecu bērnu ģimenes.
Pirms savas četrotnes satikšanas viņi 12 gadus bija precējušies, auklējuši brāļu un māsu bērnus un ļoti gaidīja savējos. Izvēloties adopcijas ceļu, viņi zināja, ka nav gatavi zīdainītim un neuzņemsies rūpes par mazu cilvēku ar garīgām vai fiziskām atpalicībām.
Pusgadu abi pacietīgi kārtoja dažādas valsts noteiktas formalitātes un pārbaudes, lai drīkstētu pieteikties kāda bērnunamā atstāta bērna adopcijai. Pirms vairākiem gadiem viņi jau reiz bija sākuši dokumentu kārtošanu, bet pusceļā atmetuši ar roku, jo process bija ļoti garš un birokrātisks. Turklāt par katru darbību bija arī vēl jāmaksā. Šoreiz viņi bija pacietīgi to visu paveikuši.
Viņus brīdināja, ka bērnunama bērns ļoti atšķiras no parastas – rūpēs un mīlestībā augošas – radu atvases. Bērnunama bērni ir piedzīvojuši dziļus zaudējumus un pāridarījumus. Tie cilvēka psihē atstāj pēdas. Bet Sandis un Mārīte abi kopā bija izlēmuši, ka ir tam gatavi.
Satikšanās
Saskaņā ar valsts noteikto kārtību potenciālajiem adoptētājiem jāpiedāvā visu Latvijas bērnunamu bērni, kuri atbilst vēlamajam vecuma posmam. Sandim un Mārītei Labklājības ministrija nosūtīja bērnu fotogrāfijas un nelielus aprakstus. Viņu uzmanību piesaistīja divas mazas meitenes. Izrādījās, ka viņām ir vēl brālis un māsa, kuri ir mazliet vecāki. Visi – it kā veseli. Šie četri bērni no vecākiem bija šķirti jau divus gadus. Neviens, ieskaitot bioloģiskos vecākus, par viņiem nebija interesējies, nebija ciemojies vai zvanījis.
Bioloģiskie vecāki pat nebija papūlējušies apstrīdēt tiesas lēmumu par vecāku tiesību atņemšanu.
Vēl pat īsti neapjaušot, kā turpmāk izvērtīsies satikšanās, Sandis un Mārīte devās uz "Līkumiem" iepazīties.
Mūžīgās jaunības meli un patiesības 
