Septiņus gadus vecajam Hugo ir divas māsas, viena no viņām ir puikas dvīņu māsa – Dārta, bet mazajai māsai Ancei ir četri gadi. Hugo dzīvo Olainē un ir pavisam parasts skolas puika, tikai viņš no citiem bērniem atšķiras ar to, ka Hugo nēsā mazu aparātiņu. Brīnumdaris, kopš tā lietošanas, ir izdarījis patiešām neticamas lietas, apliecina Hugo mamma Gunta.

To, ka ar Hugo nav kaut kas īsti kārtībā, vecāki sāka pamanīt, kad Hugo bija aptuveni trīs gadus vecs. Lai gan runāt zēns sācis gandrīz vienlaicīgi ar māsu, tomēr arvien biežāk viņš nedzirdēja to, ko viņam saka. Vecāki vienubrīd pieļāva iespēju, ka puika vienkārši mēdz ignorēt mammas teikto, bet tad, kad par šo lietu sāka teikt arī bērnudārza audzinātājas, vecāki nolēma, ka mazais jāved uz pārbaudēm.

Tika apmeklēti dažādi ārsti, veiktas pārbaudes, pat izoperēti adenoīdi, domājot, ka, iespējams, tie pie vainas, tomēr arī pēc operācijas dzirde neuzlabojās. Hugo tika noteikta diagnoze – vājdzirdība. Kā stāsta zēna mamma, viņš nedzird zemās skaņas – s, f, g, h u.t.t. tas, savukārt, nozīmēja vien to, ka Hugo bija grūtības mācīties lasīt, rakstīt. Sevišķi grūti gāja diktātos, kur tika pieļautas daudzas kļūdas, un tas viss tikai tāpēc, ka viņš nedzird teikto.

Sākotnēji Hugo lietoja divkanālu dzirdes aparātu, ko apmaksāja no valsts budžeta līdzekļiem, bet ārsti ieteica vērsties "ABLV Charitable Foundation", jo fonds katru gadu par ziedotāju līdzekļiem vairākiem bērniem palīdz tikt pie digitālā dzirdes aparāta.

Hugo mamma atminas, ka tas bija pērn, kad abi dvīņi gāja bērnudārzā sagatavošanas grupiņā. Puika nedaudz burtoja, bet māsa jau labi lasīja, taču tad, kad Hugo tika piešķirts digitālais dzirdes aparāts, zēns burtiski pāris nedēļu laikā lasīja jau tekoši. "Tagad viņš ir viens no labākajiem lasītājiem klasē, un lasa labāk par savu māsu," stāsta Gunta.

Šis mazais aparātiņš maksā divus trīs tūkstošus eiro, un daudzbērnu ģimenei šādu naudu sakrāt būtu visai grūti, tādēļ fonda palīdzība bijusi neatsverama, turklāt nemaz nerunājot par to, kā uzlabojās Hugo dzīve, cik viņš viegli spēja iekļauties skolā. Abi dvīņi šogad sāka mācīties Olaines 1. vidusskolas 1. klasē, un arī Hugo nebija nepieciešamības iet kādā speciālā skolā.

Iemeslus, kādēļ Hugo ir vājdzirdīgs, ārsti nevar konkrēti nosaukt. Gunta min, ka dvīņi dzima priekšlaikus – 32.-33. grūtniecības nedēļā. Tagad Hugo dzirdes aparātu lieto katru dienu un nemaz nelūdz to izņemt, ik rītu pats prasa, lai mamma palīdz to ielikt.

Hugo ir ļoti, ļoti aktīvs puika. Viņš, tāpat kā dvīņu māsa, spēlē futbolu. Tur viņš aizvests, lai palīdzētu izlādēt zēna neizsīkstošo enerģiju. Pavisam nesen Hugo arī apstiprināja diagnozi – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Gunta uzsver, ka pašvaldība arī noteikti esot jāpaslavē, jo tā daudzus speciālistus, piemēram, psihologa konsultācijas, nodrošina bez maksas. "Hugo var izspēlēties futbolu, piecas minūtes pasēdēt un pēc tam kopā ar mani nomīties ar riteni 25 kilometrus, 10 minūtes pasēdēt un atkal skriet," par enerģijas spridzekli Hugo stāsta mamma, vienlaikus norādot, kā var mainīties dzīve tikai viena aparātiņa dēļ. Turklāt šis aparāts ir visam mūžam, tas ir vienreizīgs ieguldījums, paverot tik daudz iespēju.

• 1. Hugo – futbolists un labākais lasītājs
• 2. Maksims – stāstnieku ķēniņš no Nirzas
• 3. Gada beigas – labdarības laiks