Gada nogale tradicionāli ir laiks, kad Latvijā norit vairākas labdarības akcijas, kuru laikā tiek vākti līdzekļi dažādiem mērķiem. Nereti šie mērķi saistīti ar veselības, dzīvības vai cieņpilnas dzīves nodrošināšanu. Lai saprastu, kāda ir šo akciju nozīmē plašākā kontekstā, akcijas "Stiprini stipros" laikā "Delfi" uz diskusiju aicināja ''Ziedot.lv'' vadītāju Rūtu Dimantu un Finanšu ministrijas (FM) parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cik lielā mērā ziedotāji veic valsts funkcijas? Vai ziedojumi palīdz saprast, kuri jautājumi ir akūti risināmi valstiskā līmenī? Vai tas ietekmē valsts motivāciju nodrošināt dažādus pakalpojumus? Vai situācija pēdējo gadu laikā ir mainījusies?

Dimanta uzsver, ka labdarībai ir milzu nozīme ikvienā sabiedrībā, un tā tam ir jābūt. Tomēr viņa norāda, ka cilvēki jau dalās ar saviem ienākumiem ar valsti, un tas notiek caur nodokļu maksājumiem. "Sagaidām, ka valsts pretī sniegs noteiktus pakalpojumus. Tas ir kā savstarpējs līgums, par ko mēs esam vienojušies. Tātad medicīnas nodrošināšana, izglītība, sociālā palīdzība..." Kad sabiedrība grib dzīvot labāk, nekā nodrošina nodokļi, rodas vieta labdarībai.

Arī Zakatistovs uzskata, ka labdarība sabiedrībai ir ļoti nozīmīga, jo tā palīdz apmierināt tās vajadzības, kam valsts budžetā līdzekļu nepietiek. Dimantas viedoklis ir citāds – ziedotājiem nav jāapmaksā valsts funkciju nodrošināšana: "Labdarība nedrīkst būt budžeta caurumu lāpīšana." Viņa uzsver, ka daļa lietu, ko apmaksā par saziedotajiem līdzekļiem, ir iekļautas tiesiskajā regulējumā kā lietas, ko vajadzētu apmaksāt valstij. "Mēs ar labdarību mēģinām izpildīt likumu, un tas ir absolūti nepareizi. Labdarībai ir jābūt tad, kad mēs gribam dzīvot labāk, nekā mēs ar valsti esam vienojušies." Dimanta uzskata, ka nebūtu pieļaujamam situācija, kas pašlaik vērojama Latvijā, – uz labdarības pleciem ir cilvēku veselība un dzīvība.

Zakatistovs gan vairākkārt uzsver, ka budžeta līdzekļi valstij ir ierobežoti. Viņš ir pārliecināts, ka esošā situācija ir attiecīgās nozares ministrijas atbildība. Piemēram, par veselības aprūpi un tai piešķirtā finansējuma izlietojumu atbild Veselības ministrija. Tai ir jānosaka prioritātes un efektīvāk jāizlieto esošie līdzekļi, nevis tikai jāprasa vairāk naudas. Turklāt Veselības ministrijas prioritātēm pēdējos gados piešķirtais finansējums ir ievērojami pieaudzis, atgādina FM parlamentārais sekretārs.

Dimanta norāda, ka neatkarīgi no tā, kurai ministrijai par to ir jāatbild – Finanšu vai attiecīgās nozares, rezultāts nemainās un pakalpojums nav pieejams. Viņa arī skaidro, ka daļu pakalpojumu, kas Latvijā pieejami tikai ar ziedotāju atbalstu, Lietuvā un Igaunijā nodrošina valsts. Viņa ir pārliecināta – ziedojumiem nav jāuztur dzīvība, tomēr gadījumos, kad parādījušies inovatīvi medikamenti un tehnoloģijas, sākotnēji to pieejamību var nodrošināt ar ziedotāju atbalstu. Labdarībai ir vieta tad, kad mēs gribam dzīvot labāk, nevis izdzīvot, uzskata Dimanta.

Diskusijas laikā eksperti ne vien apsprieda ziedojumu lomu dažādu pakalpojumu nodrošināšanai, bet arī skaidroja, kā top valsts budžets, kas lemj par finansējuma izlietojumu katrā nozarē un kā tiek noteiktas prioritātes dažādos periodos.

Tags

Stiprini stipros Atis Zakatistovs Finanšu ministrija Ziedot.lv
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form