Foto: Shutterstock
Mūsu zemapziņa ir ļoti jūtīga un uzmanīga pret to, ko runā apkārt. Droši vien, tu ne reizi vien esi pamanījis, ka ar cilvēku atgadās tas, no kā viņš visvairāk ir baidījies. Kāds teiks – liktenis, bet, lūk, psihologi vairāk gan to saista ar negatīvu uzstādījumu sekām.

Mēs pie tiem esam tā pieraduši, ka praktiski nepamanām, kā sevi un savus tuvos cilvēkus ieprogrammējam neveiksmēm, slimībām, zaudējumiem. Varētu šķist, ka tie ir tikai vārdi, mēs, visticamāk, tā nedomājam vai nevēlamies tādu rezultātu, ar kuru biedējam sevi vai citus.

Un tomēr mūsu vārdiem patiešām piemīt milzu spēks. Un mums jāiemācās tos izmantot sevis labā, nevis iluzoru mērķu labad vai tādēļ, lai it kā pasargātos no nepatikšanām.

Īpaši gribētos, lai mēs nelietotu tādus negatīvus uzstādījumus attiecībā pret bērniem. Jo viņiem taču ar tiem nākas saskarties gandrīz katru dienu, un pēcāk dzīvot ar to sekām. Psiholoģe Jekaterina Kesa piedāvā vecākiem pavisam vienkāršus padomus, kas palīdzēs savas atvases neieprogrammēt negatīvajam un neveiksmēm. Speciālistes ieteikumus atklāj "Ihappymama".

Citu psihologu ieteikumus, kādas frāzes bērnus padara neaizsargātus un kādus burvju vārdus vajadzētu lietot biežāk, lai mazie neslimotu, atradīsi šeit.

Negatīvi izteikumi, kuri traucē bērniem

Paklausies no malas, cik daudz mēs saviem bērniem izsakām dažādus negatīvus izteikumus. Tādā veidā mēs, pašiem negribot, ieprogrammējam viņus neveiksmēm, radām negatīvu priekšstatu par dzīvi un sevi (un šos vārdus mēs sakām katru dienu!), atzīmē psiholoģe.

  • "Saaukstēsies un saslimsi";
  • "Redzēsi, nokritīsi. Tad sāpēs…";
  • "Kļūdīsies, tad raudāsi!";
  • "Nelien tur – nokritīsi!";
  • "Neviens ar tevi – tādu – nespēlēsies!";
  • "Nepaēdīsi – sāpēs vēders";
  • "Lūk, saslimsi un nokļūsi slimnīcā";
  • "Pazaudēsi mantiņu, tad gan raudāsi".

Kā uzsver psiholoģe Kesa, bērni šos izteikumus burtiski "uzsūc" un staigā kopā ar tiem pa dzīvi. "Mums vajadzētu mācīties noformulēt savas domas citādāk, lai tajās neizskanētu negatīvs "spriedums"," norāda Kesa.

  • "Ejot ārā, jāģērbjas silti, tev pašam būs patīkamāk un ērtāk staigāt";
  • "Turies stingri ar rociņām, es pienākšu klāt un būšu netālu";
  • "Uzmanīgi skaties sev zem kājām!";
  • "Labāk tur nelīst, taču, ja ļoti vēlies, es pastāvēšu tev blakus un palīdzēšu";
  • "Obligāti ir jāēd, puncītis būs uz tevi apvainojies, ja tajā nekā nebūs";
  • "Tu zini, slimot ir tik nepatīkami, sarunāsim tā – darīsim visu, lai tu būtu vesels";
  • "Mantiņu labāk nenest ārā no mājām, lai ar viņu nekas neatgadītos".

Izvēloties, ko bērnam teikt, neieprogrammē viņu uz slikto! Bērniem piemīt tik daudz drosmes, prieka, dzīvesspara un zinātkāres! Mums tikai jācenšas to visu saglabāt, nevis gremdēt. Un pat mācīties no viņiem, mudina psiholoģe.

Neizskaidrojamas slimības, nemotivēta agresija, slikti panākumi, kuriem nav pamatota iemesla, – tas viss var būt kā sekas satraukumā un dusmās "izmestiem" vārdiem, kuri, šķiet, jau sen kā piemirsušies.

Roberts un Merī Guldingi, psihologi no ASV, ir identificējuši 12 vecāku direktīvu pamattiesības. "Wiolife" ielūkojies dažās no psihologu direktīvām, akcentējot tās, kuras mēs, vecāki, visbiežāk izmantojam komunikācijā ar bērniem un kuras visspēcīgāk ietekmē augošās personības dzīves scenārijus. Pamattiesības atradīsi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!