Anna Jurkovska
Foto: Privātais arhīvs

"Cik forši, Raimonds atnācis!" tā pirms 20 gadiem priecīgi sauca Bērnu slimnīcas Gaiļezera novietnes mazie pacienti, kad darbā uz kārtējo maiņu ieradās Raimonds Jirgensons. Viņa amats bija "jaunākā medmāsa", bet tipiskais sieviešu kolektīvs Raimondam piedēvēja statusu "medmāsiņš". Tagad Raimonds ir uzņēmējs kokmateriālu eksporta biznesā, trīs bērnu tētis un dakteris Klauns.

Dažas dienas pirms Tēva dienas tiekos ar Raimondu viņa birojā, netālu no Rīgas centra. Raimonds uzreiz piedāvā pagatavot kafiju viņa gaumē un konfekti saldumam. Ļoti smaidīgs, atklāts, pat dažubrīd sarunas gaitā tik ļoti, ka kļūst neērti, ka lienu cilvēka dzīvē pārāk dziļi. Raimonds sarunas gaitā sasmīdina, liek aizdomāties par dzīves vērtībām, liek apbrīnot viņa ģimenes teju mistisko spēku tikt pāri daudzām grūtībām. Varu apgalvot pilnīgi droši, Raimonds ir ļoti spilgta personība, kas aizrauj gan pieaugušos, gan bērnus. (Titulbildē - Raimonds dakteru Klaunu apmācībās, tēlojot rūpnīcas direktoru. Foto autore - Anna Jurkovska).

Jirgensonu ģimenes sākums

10. septembrī Raimonds un Tatjana svinēs savu 22. kāzu dienu. Pēc trim gadiem būs pāra sudrabkāzas, tad esot doma sarīkot īpašu svinēšanu, uzaicinot gan tos, kuri bija kāzās pirms 22 gadiem, gan šo gadu laikā iegūtos draugus. Pulciņš varētu būt liels, jo abu kāzās jau toreiz bija 60 viesu. "Vēl nezinām, ko un kā, bet esam jau runājuši, ka jārīko atkal lielas kāzas," stāsta Raimonds.

"Ar sievu apprecējāmies 19 gadu vecumā. Jauni bijām. Iepazināmies Rīgas 5. medicīnas skolā, es biju pirmajā, bet sieva – otrajā kursā. Viņa jau toreiz strādāja Onkoloģijas dispanserā, un iekārtoja arī mani tur darbā. Biju medbrālis, bet man tur kaut kā īsti nepatika un sāku strādāt Gaiļezerā pie bērniem. Vispār mēs kursā bijām pieci medbrālīši, netipiski daudz, un galvenais, visi tādi riktīgi čaļi," atmiņās gremdējas Raimonds.

"Jau tad, kad strādāju pie bērniem, kaut kā zemapziņā sāku pielietot visādas fīčas, lai atvieglotu mazajiem ārstēšanās procesu. Izdomāju un bērniem stāstīju, ka organismā sēž tādi nejauki radījumi, bet špricē es ielieku mazus kareivjus, kuri tagad jāievada organismā, un tikai tā viņi varēs cīnīties ar tiek nejaukajiem radījumiem. Un no rītiem, kad ierados darbā, bērni priecīgi sagaidīja, saukdami: "Raimonds ir atnācis uz darbu!"" stāsta uzņēmējs.

Medmāsiņš, tētis, uzņēmējs un klauns vienā personā – Raimonds Jirgensons
Foto: Privātais arhīvs

"Neilgi kā apprecējāmies sieva palika stāvoklī. Stipendija bija 7,50 lati, mana alga – ap 30 latiem, bet sievas – 40 lati. Nu kā tad to bērnu uzturēt? Tolaik bija prestiži strādāt apsardzē. Mani pa blatu iekārtoja Latvijas Nacionālās operas drošības dienestā, kur alga bija trīs reizes lielāka. Tā es medmāsas darbu pametu, bet sieva visus šos gadus strādā par medicīnas māsu, tagad Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ir virsmāsa. Man bija jādomā, kā uzturēt ģimeni. Piedzima pirmais dēls – Andrejs, kuram tagad ir 20 gadu. Vēlāk – otrais dēls – Artūrs, viņam tagad 16. Apsardzē nostrādāju 12 gadus, dažādās vietās un amatos, arī nakts klubos. Man tas viss bija apnicis, es zināju svešvalodas un sāku domāt par citām iespējām, un arī apsardzē darbs vairs neskaitījās nekas prestižs," tā atzīst Raimonds.

"Pavērās iespēja iesaistīties kokmateriālu eksporta biznesā, ar ko nodarbojos kopš 2007. gada. Man ir savs uzņēmums, sievai – mikrouzņēmums, kas, savukārt, nodarbojas ar mana uzņēmuma reklamēšanu un mārketinga lietām. Bet tagad paralēli mani uzaicināja arī strādāt lielā franču koncernā, kurā patlaban izstrādā struktūru, kā veikt vienotus kokmateriālu iepirkumus un eksportus visās trijās Baltijas valstīs. Tagad sēžu arī birojā, lai gan pirms tam visus šos gadus biznesu organizēju no mājām," stāsta Raimonds.

Medmāsiņš, tētis, uzņēmējs un klauns vienā personā – Raimonds Jirgensons
Foto: Privātais arhīvs

Uzņēmējs atklāj, ka viņa trumpis ir labās franču valodas zināšanas. "Es pārvaldu angļu, franču, nedaudz vācu, saprotams – krievu un saprotu arī latgaliešu valodu. Franču valodu mācījos Franču licejā, bet kopš skolas laikiem viss bija piemirsies. Kad radās nepieciešamība, nācās zināšanas atjaunot. Tagad trīs reizes dienā runāju un rakstu franciski. Bet latgaliešu dialektu zinu, jo strādāju ar uzņēmumiem, kuru vadītāji jau kļuvuši par draugiem, Latgalē," atklāj Raimonds.

Tags

Cilvēkstāsti Dakteris Klauns Lasāmgabali Sarakstu karuselis Tēvs

Comment Form