Menstruāciju krampji var iet pastaigāties liedagā: pieredzes stāsts par spontāno abortu
Foto: Shutterstock

Daudzas sievietes savās zaudējuma sāpēs ir vienas, turklāt cenšoties saprast, kas īsti ar viņām noticis. Lai gan sabiedrībā arvien vairāk varam manīt čalošanu par un ap spontānajiem (SA) un nenotikušajiem jeb "missed" (MA) abortiem, daudzas sievietes izvēlas klusēt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kāda sieviete izvēlējās neklusēt, piedāvājot savu stāstu arī portāla "Cālis" lasītājiem.

Jānorāda, ka katra sieviete un arī zaudējuma pieredze ir citādāka. Šis pieredzes stāsts ir no sievietes, kura vēlējās palikt anonīma, paslēpjoties vien aiz segvārda Puteklis. "Sieviešu ķermeņi un grūtniecības ir dažādas, taču šeit tiks aprakstīts tikai viens, konkrēts scenārijs," norāda Puteklis. Šo pieredzes stāstu lūdzām komentēt arī Rīgas Dzemdību nama ginekoloģei, Dr. Elizabetei Pumpurei. Ārstes komentāru atradīsiet beigās. Saglabājot autores izveidoto formātu un rakstību, turpinājumā pieredzes stāsts par zaudējumu.

Iestājusies grūtniecība

"Fakts, ka ir iestājusies grūtniecība, bija pārsteigums, jo ginekoloģiskie parametri, pēc ārstu teiktā, šādu stāvokli paredzēja radīt tikai ar stimulācijas palīdzību. Tā nu šis fakts tika uztverts kā likteņa brīnums – Visuma pirksts, ka kopā esam spēcīgāki, nekā mums šķiet. Pēkšņi brīvo – bezbēdīgo putnu dzīve apstājas, tiek iegādātas sulu spiedes, tiek klepsēti vitamīni, lasīti žurnāli par zīdaiņiem – saraksts, visticamāk, ir nebeidzams.

Bez apčurājamajiem testiem, grūtniecības sākumā jau tika veiktas analīzes, lai sekotu līdzi svarīgākajiem rādījumiem – HCG (hormons, kas aug līdz ar grūtniecības attīstību), dzelzs, hemoglobīns utt. Rādījumi bija labi.

Bērniņa augšana apstājusies – tas ir miris

"Ieņemšanas brīdis bija diezgan grūti nosakāms, tādēļ ap 8. nedēļu tiek apmeklēts dakteris un iestāšanās grūtniecības uzskaitē, lai sekotu, kā auglis dzīvojas. Veicot sonogrāfiju, daktere secināja, ka auglis ir ievērojami mazāks par olu, kurā dzīvo, kas savukārt nozīmē, ka ir novirzes. Tika veiktas asins analīzes tanī pašā dienā un atkārtotās pēc divām dienām. Svarīgākais bija HCG rādītājs, kam šajās divās dienās bija strauji jāaug, kas savukārt nozīmētu, ka arī auglis aug. Analīžu rezultāti nebija pozitīvi, HCG skaitlis jau bija sācis samazināties. Konsultējoties ar dakteri, tika secināts, ka auglis ir miris un jāgaida, kad organisms to iztīrīs no ķermeņa, jebšu sāksies spontānais aborts.

Lai cik pati sev un citiem liktos spēcīga, lai kā garīgi pilnveidojusies vai pragmatiski domājoša, šis ir tas brīdis, kad asaras izplūst ar pavadošām skaņām kā meksikāņu seriālos, kur aktierspēle – precīzāk PĀRspīle, sagādā viebumu sejā un roka sniedzas pārslēgt kanālu uz ko realitātei piesaistītāku. Te nu sākās neciešams gaidīšanas laiks. Neziņa kad sāksies asiņošana, cik spēcīga tā būs, kā pārplānot savas ikdienas aktivitātes, visu somu kabatās sakrāmētas higiēnas preces, katrs mazākais krampītis šķiet ir pirmā pazīme tam, ka brīdis ir pienācis, lai arī tas patiesībā ir tikai kefīra burbulis, kas ir apmetis kūleni ap kuņģa skābi.

Gaidīšanas laiks ieilga uz divām nedēļām, kurās topošais tēvs vēl cerēja, ka analīzes ir kļūdainas un vispār medicīna var ievērties atvilktnē, ko viņi vispār saprot. Savukārt es jau jutu, kā vēdera lejasdaļa atgūst lokanību un bikšu josta mazāk sāk spiest.

Ikdienas rūpes un darbi ļauj nostumt malā šo gaidīšanas faktu, kas ļoti atvieglo neredzamo akmeni, kas piesiets pie dvēseles velkas līdzi. Vienīgais faktors, kas vairākas reizes dienā atgādina ar pārmaiņām ķermenī, ir seja, kuru klāj sāpīgas pumpas, pilnas ar limfu.

Pa dienu parādās nelielas velkošas sajūtas, – šis nav kefīrs. Atkārtota vizīte pie daktera, kur tiek veikta sonogrāfija. Ekrānā redzamais augļa attēls vairs nav pat ne tuvu tam, ko redzēju pirms divām nedēļām, vairs nav galviņas, nav ķermeņa aprises, ir tikai mazs, gaišs, izplūdis pleķis ekrānā – auglis jau ir sācis samazināties. Ķermenis tik ļoti negrib neko atdot, ka nēsā sevī mirušu augli jau divas nedēļas.

Daktera padoms atgādina vecās filmas, kurās atveidoti laiki, kad aborts bija aizliegts un to pagrīdē veica kundzītes, iesēdinot klienti karstā vannā un pasniedzot mājas vīnu. Tiek arī nosprausts datums, līdz kuram, ja nesākās asiņošana, tad ir jāvēršas slimnīcā uz tīrīšanu. Lielā mērā cienu dabas procesus un klusi ceru, ka viss tā arī notiks, un varēs iztikt bez anestēzijas, zālēm un ķirurģisku instrumentu tuvošanās maniem dzimumorgāniem. Saprotams, ka zaudēt jau vairs nav ko, vakarā tiek atvērta vīna pudele cerībā, ka remdēs asaras un iesāks visa šī beigas.

Tags

Aborts Grūtniecība Rīgas Dzemdību nams Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form