Nesekmība vidusskolai nav izdevīga: vai skolas pašas sākušas cīņu par izglītības kvalitāti?
Foto: DELFI

"Latvijā ir jauns likums, kas paredz – ja vidusskolā skolēnam ir kaut viena nesekmīga atzīme kaut vienā semestrī, tad skolēnu "izmet" no skolas, neļaujot izlabot nesekmīgo atzīmi, un viņu nedrīkst uzņemt vairāk nevienā citā vidusskolā visā Latvijā – jāiet vai nu uz vakarskolu, tālmācību vai arodskolu," aptuveni ar šādiem vārdiem skolotāji kādā prestižā Rīgas skolā vērsušies pie bērniem, mudinot viņus mācīties cītīgi.

Portālā "Delfi" ar jautājumu, vai patiešām šāds likums pastāv un jābūt īpaši modram, vērsās vienas no Rīgas prestižāko skolu vidusskolēniem, lūdzot palikt anonīmam. Atbildes meklējām gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), gan aptaujājot vairāku skolu vadību. Lai gan tieši neviena skola neapstiprina, ka bērni tiktu nepamatoti biedēti, jo patiesībā likums nav nekāds jaunais un arī tagad tas paredz, ka vidusskolā uz nākamo klasi nepārceļ ar nesekmīgām atzīmēm, tomēr aplinkus var nojaust, ka skolas ir gan sākušas cīņu par izglītības kvalitātes latiņas pacelšanu, lai saglabātu valsts finansējumu. Tiesa, atklāti tas netiek atzīts, un prestižo skolu direktori pieļauj, ka tēma varētu būt aktuāla tām skolām, kuras cīnās par skolēnu skaitu, īpaši neraizējoties par to, cik spējīgi bērni mācīsies viņu mācību iestādē. Bet jautājums – "Vai skolām būs "izdevīgi" tikai visgudrākie?" – ir aktuāls.

Skolās ar labākiem mācību rezultātiem – labāk apmaksāti pedagogi

Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, no 2020. gada 1. septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji – to paredz IZM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas 2018. gada 11. septembrī tika apstiprināts valdībā.

Atalgojuma palielināšana pedagogiem esot ministrijas prioritāte, kam jāiet kopsolī ar augstas izglītības kvalitātes nodrošināšanu ikvienā skolā. IZM uzsver, ka vidusskolai ir jāspēj jauniešiem sniegt tādas zināšanas, kas absolventiem nodrošina visplašākās studiju iespējas Latvijā un Eiropā. Tāpēc valsts finansējumam pedagogu algām jābūt tieši proporcionālam skolā sniegtajai izglītības kvalitātei.

Lai vidusskola varētu pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, IZM rosina noteikt kvalitātes kritērijus, kurus izpildot, vidusskola turpinās saņemt finansējumu nemainīgā apmērā arī tad, ja skolēnu skaits klasē vai klašu grupā būs mazāks par normatīvos noteikto.

Galvenais instruments izglītības kvalitātes mērīšanai Latvijā ir akreditācijas process, kurā 20 izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji sadalīti septiņās jomās. Jaunajos noteikumos kā būtiskākie izvirzīti pieci no kritērijiem – mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide un vides pieejamība. Šajās jomās vērtējums nevarēs būt zemāks par III kvalitātes vērtējuma līmeni.

Ļoti būtisks skolas kvalitāti apliecinošs kritērijs būs obligāto centralizēto eksāmenu indekss, kuram laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031. gada 1. janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Jāņem vērā, ka līdz 2023. gada 31. jūlijam indekss tiks aprēķināts kā vidējais lielums no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu (matemātikas, latviešu valodas, svešvalodas) vidējiem rezultātiem, bet no 2023. gada 1. augusta – kā minimālais no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu vidējiem rezultātiem.

Ministrija līdz kārtējā gada 15. augustam izvērtēs vispārējās izglītības iestādi un informēs skolu un pašvaldību par neatbilstību kvalitātes kritērijiem. Plašāku informāciju atradīsi, izlasot noteikumus. Tos pilnā apmērā neatspoguļosim, taču ieskicējām būtiskāko, lai varētu saprast, kādēļ jautājums par "gudro" un "mazāk gudro vai slīmestu" bērnu izglītošanas izdevīgumu skolās, ir aktuāls.

Source

Cālis.lv

Tags

Centrs Dardedze Eksāmenu ķibeles Izglītība Izglītības kvalitātes valsts dienests Izglītības un zinātnes ministrija Karjera Lasāmgabali Skola Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form