No nākamā gada pakāpeniski ieviesīs jauno vidējās izglītības standartu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Valdība otrdien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.

Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas, kas pilnībā stāsies spēkā 2021. gadā skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes. Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai uz kompetenču pieejā balstīto izglītību, ko šogad sāk īstenot pirmsskolās.

Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies trīs. Katru kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu.

IZM skaidroja, ka aptuveni 70% mācību satura apguvei atvēlētā laika skolēni mācīsies obligāti apgūstamā satura daļu, bet aptuveni 30% no mācību satura apguvei atvēlētā laika apgūs savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Šāda mācību darba organizācija došot iespēju skolēniem 10. un 11. klasē nostiprināt, vispārināt un paplašināt pamatizglītībā mācīto visās mācību jomās, bet 11. un 12. klasē mācīties padziļināti šaurāku mācību jomu loku.

Iepriekš Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka skolas ir dažāda izmēra un lieluma, pēc skolēnu skaita, tāpēc ir prasība pēc vismaz diviem izvēļu komplektiem. Desmitajā un vienpadsmitajā klasē tiks padziļināts un vispārināts pamatizglītībā apgūtais, savukārt, vienpadsmitajā un divpadsmitajā klasē mācības būs dziļākas un šaurākā mācību jomu lokā.

Saistībā ar vienu no padziļinātajiem kursiem skolēniem būs jāīsteno un jāaizstāv patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.

Izmaiņas skars arī valsts pārbaudījumus. Kopumā katram skolēnam vidējās izglītības ieguvei būs nepieciešams kārtot piecus eksāmenus – latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā un divos no padziļinātajiem kursiem.

Ministrijā norādīja, ka, piemēram, matemātikā skolēnam būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu divos līmeņos – optimālajā vai augstākajā. Tas ļaus izglītības iestādei piedāvāt skolēna prasmēm un apgūstamo mācību stundu skaitam atbilstošāko valsts pārbaudes darbu kārtošanas līmeni.

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski. Šajā mācību gadā izmaiņas skar pirmsskolu, savukārt nākamgad izmaiņas skars pirmsskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās, un desmitās klases skolēnus. 2021. gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās, astotās, un vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022. gadā izmaiņas būs ieviestas pilnībā. Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis, kuru kārtos devīto un divpadsmito klašu skolēni.

Iepriekš Catlaks sacīja, ka esošajā izglītības modelī ir pārāk liels mācību priekšmetu skaits, kas nedod skolēniem iespēju iedziļināties, kā arī liedz atklāt un attīstīt savas intereses. Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik profesionālo skolu audzēkņiem, vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem ir atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos, lai gan 12. klasē centralizētie eksāmeni ir vienādi.

Izglītības programmu īstenos no 3360 līdz 3780 mācību stundās klātienes formā un no 1890 līdz 2205 mācību stundās neklātienes vai tālmācības formā, norāda ministrija.

Ministrija projektā norāda, ka satura īstenošanas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai personiskās un profesionālās nākotnes veidošanai, kurš rūpējas un ciena sevi un citus.

Tāpat ministrija ar pārmaiņām vēlas, lai skolēni padziļina zināšanas, izpratni, prasmes un turpina nostiprināt vērtības atbilstoši saviem nākotnes mērķiem, atbildīgi darbojas paša, ģimenes un ilgtspējīgas Latvijas valsts un pasaules veidošanā.

Standarts vispārinās un padziļinās pamatizglītībā apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtības un tikumus, kā arī veicinās individualizētu iedziļināšanos un specializēšanos šaurākā mācību jomu lokā, apgūstot tās padziļināti, atbilstoši savām interesēm un nākotnes mērķiem.

Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 12. klasi ir kritiskās domāšanas un problēmrisināšanu prasmju attīstīšana, skolēni interesējas par atklājumiem un inovācijām, regulāri un atbilstoši savām vajadzībām izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, mācību procesā un sabiedriskajā dzīvē apzināti orientējas uz kopējo labumu, kā arī tiek attīstīta viņa pilsoniskā līdzdalība un digitālā pratība.

Ministrija norāda, ka plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un prasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus.

Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās noteikti valodu mācību jomā, sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu mācību jomā, matemātikas mācību jomā, tehnoloģiju mācību jomā un veselības, drošības un fiziskās aktivitātes jomā.

Source

LETA

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form