Pat cukura paciņa nebija – trīs stāsti par priekšlaikus dzimušiem mazuļiem
Foto: Shutterstock

Novembris ir īpašs mēnesis priekšlaikus dzimušu bērniņu ģimenēm, jo arī Latvijā nu jau par tradīciju kļuvusī Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena ir gaidīti satikšanās svētki. Smiekli un prieka asaras, laimīgu bērnu čalas, kūkas, dāvanas un ziedu klēpji ārstiem un māsiņām svētkus padara īpašus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Katru gadu Latvijā aptuveni 1000 bērnu piedzimst pirms noteiktā laika. Lai uzmundrinātu ģimenes, kuru atvases pasteigušās ierasties pasaulē agrāk, kā paredzēts, trīs mammas piekrita dalīties savā pieredzē par grūto posmu, kad neziņa, izmisums un lūgšana bija viņu ikdiena.

Ievas stāsts: "Dēli ir pirmie dvīņi dzimtā."

Dvīņu puikām Edvardam un Robertam ir gads un divi mēneši. Kā saka Ieva, puikas ir pirmie dvīņi dzimtā. "Vienīgā sakritība ir tā, ka abi ar vīru pēc horoskopa esam Dvīņi," viņa smej un piebilst, ka bijis liels pārsteigums, uzzinot, ka puncī mājvietu raduši divi bērniņi.

Kā jau brašiem puikām pienākas, bērni auga strauji un šaurības dēļ nolēma nākt pasaulē jau 30. grūtniecības nedēļā. Dvīņi bija 42 centimetrus gari, Edvards svēra 1600, bet Roberts – 1400 gramus. Tagad gan brāļi svara ziņā ir mainītās lomās, lai gan abi ēdot vienlīdz dūšīgi. Arī izskata un rakstura ziņā puiši ir atšķirīgi, taču abi veseli un attīstīti bērni. Tomēr sākums bijis grūts.

Viņi viens otru spundē skapī, kož astē kaķim... Tagad ir ļoti grūti izskraidīt līdzi abiem, bet priecājos, ka Dievs mūs nosargāja. Ieva

Izmisums, daudz baiļu un neziņas – tās ir izjūtas, ar kādām Ieva raksturo pirmo laiku pēc bērniņu piedzimšanas. "Tāpēc gribu pateikt lielu paldies gan Rīgas Dzemdību nama kolektīvam, gan Bērnu slimnīcas Neonatoloģijas nodaļas personālam Vienības gatvē, kur bijām divus mēnešus. Man šie ir pirmie bērni, turklāt priekšlaicīgas dzemdības – biju apjukusi, un pat elementāras, it kā zināmas lietas šķita kā Morzes ābece," saka Ieva. Tādās reizēs palīdzējušas laipnās medmāsiņas, kuras ierādījušas, kas un kā darāms. Palīdzējusi draudzība arī ar citām māmiņām nodaļā. "Katrai jau ir savs stāsts, bet kopā būšana ļoti palīdz," piebilst žiperīgo dvīņu mamma.

Viņa atceras, ka uz bērnu slimnīcu Vienības gatvē ar abiem puikām pārvesta dienā, kad ārā bijuši 30 grādi plusā, taču mājās ģimene devusies oktobra beigās, kad ārā bijis skaists, krāsains rudens. "Arī aizbraucot mājās, ne par ko vairs nebaidījos, jo personāls ļoti sagatavo vecākus ikdienai," atklāj Ieva un piebilst, ka, lai arī nedaudz lēnāk nekā vienaudži un tamdēļ ar puikām vairāk jāpadarbojas, tomēr dēli izauguši braši un arī blēņas pazīst: "Viņi viens otru spundē skapī, kož astē kaķim... Tagad ir ļoti grūti izskraidīt līdzi abiem, bet priecājos, ka Dievs mūs nosargāja."

Tags

Priekšlaikus dzimis bērns Sarakstu karuselis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form