Foto: Shutterstock
Teju visi jeb 99 procenti vecāku piekrīt, ka uzturam ir nozīmīga loma bērna vispārējās veselības nodrošināšanā, liecina Bērnu slimnīcas veselīga uztura kustības "Ēstprieks" īstenošanas gaitā veiktais pētījums*, tomēr saldumus un pusfabrikātus bērni bauda pārāk bieži.

Lai arī aptaujas dati parāda, ka 72 procenti uzskata, ka viņu bērns ikdienā uzņem sabalansētu un veselīgu uzturu, datu analīze liecina, ka bērni visbiežāk – līdz sešām reizēm nedēļā – uzņem tādus pārtikas produktus kā saldumus (65 procenti), pusfabrikātus (64 procenti), saldinātas brokastu pārslas vai musli (43 procenti), mērces, piemēram, kečupu un majonēzi (41 procents), kā arī saldinātos dzērienus (29 procenti) un ātrās uzkodas, kā picas, kartupeļus frī, vistas nagetus (23 procenti).

Savukārt tādas vērtīgās un veselīgās produktu grupas bieži vien tiek uzņemtas retāk. Piemēram, olas bērni visbiežāk ēd vienu līdz trīs reizes nedēļā (67 procenti), rīsi, griķi un citi putraimi tiek uzņemti visbiežāk divas trīs reizes nedēļā (47 procenti), riekstus bērni visbiežāk patērē retāk nekā vienu reizi nedēļā (41 procents). Pozitīvā iezīme ir tāda, ka vecāki atzīmē, ka augļus un dārzeņus bērni patērē katru dienu, tā atbildējuši 41 procents no aptaujātajiem vecākiem, savukārt zivis bērni visbiežāk ēd vienu reizi nedēļā, tā norādījis 41 procents respondentu.

"Lai veicinātu veselīgus ēšanas paradumus bērnu ikdienā, vislabākais ceļš ir sākt ar sevi. Bērni mācās no vecākiem, tāpēc gan mammai, gan tētim ir jārāda piemērs, kā ēst veselīgi. Vajadzētu izvairīties no situācijām, kad vecāki paši, piemēram, vakarā sēž pie televizora un pasūta ēdienu no ātrās ēdināšanas restorāniem, un tajā pašā laikā saka bērnam, lai viņš ēd brokoļus vai burkānus. Ja ģimenē ēd daudz dārzeņu un augļu, un bērns jau no agra vecuma pie tādiem ēšanas paradumiem pierod, tad bērnam pēc aktīva treniņa vai rotaļām, kad vēl nav pienācis pusdienu laiks, nav problēma uzēst šķēli rupjmaizes vai kādu ābolu," atklāj ­Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihoterapeite un veselīga uztura kustības "Ēstprieks" konsultante Dr. Ilze Mežraupe.

Psihoterapeite atklāj, ka neveselīgos našķus visbiežāk bērni izvēlas tad, ja tie ir viegli pieejami. "Esmu novērojusi, ka daudziem vecākiem bieži vien ir vieglāk iedot naudu, lai bērns pats nopērk, ko vēlas, nekā mainīt dzīves ritmu un savus paradumus. Tādējādi bērns, protams, arī izvēlēsies ērtāko un viņa izpratnē garšīgāko ceļu, kas bieži vien ir neveselīgās uzkodas un saldumi," stāsta eksperte.

Tādēļ ir būtiski jau pēc iespējas agrākā vecumā bērnam piedāvāt dažādas veselīgus produktus, iepazīstinot bērnu ar alternatīvām, piemēram, dažādiem augļiem, dārzeņiem un riekstiem, mācot sezonālo un lokālo dārzeņu nozīmību un pienesumu mūsu veselībā.

Nepieciešama sabiedrības iesaiste kustības "'Ēstprieks" atbalstam

Lai nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgākas maltītes visiem Bērnu slimnīcas pacientiem, nepieciešama sabiedrības iesaiste. Iesaistīties var ikviens – kustības atbalstītāji un uzņēmumi. Ziedot kustības "Ēstprieks" attīstībai var visos "Maxima" veikalos, pērkot uzņēmumu – "Dobeles dzirnavnieks", "Smiltenes piens", "Alpro", "Baltijas dārzeņi" un putnu fabrikas "Ķekava" produktus. Ziedot iespējams, arī zvanot pa tālruni 90006681 un ziedojot 1,42 eiro. Uzņēmumiem par iespēju ziedot vai nodrošināt savu produkciju lūgums sazināties ar projekta koordinatori – austra.straume@bkus.lv.

Vairāk noderīgas informācijas un veselīgas receptes meklē vietnē "Estprieks.com".

*Lai noskaidrotu Latvijas bērnu uztura paradumus un identificētu galvenos izaicinājumus, ar ko saskaras vecāki, veselīga uztura kustības "Ēstprieks" ietvaros tika veikts tiešsaistes pētījums sadarbībā ar "Norstat". Pētījums tika veikts laika posmā no pagājušā gada 8. līdz 13. oktobrim. Pētījumā piedalījās 720 respondenti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!