Veselīgs dzīvesveids ir nonācis sabiedrības interešu priekšplānā, to aizrautīgi reklamē zvaigznes un sociālo tīklu influenceri: eko, bio, vegānisks, bez rauga, bez laktozes, bez glutēna... Tas viss rada sajūtu, ka parastam cilvēkam veselīgs uzturs nav pa kabatai, tomēr ēst veselīgi var gan ļoti lēti, gan ļoti dārgi. Jebkurā gadījumā, ēdot veselīgāk, iespējams aiztaupīt sev ārstu apmeklējumus un līdz ar to arī papildu izmaksas.

Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova ir pārliecināta, ka veselīgs uzturs var būt arī gana ekonomisks. To pašu rāda arī izmaksu aprēķins nedēļas uzturam tipiskai Latvijas ģimenei (divi pieaugušie, divi bērni), ko veica portāls "Delfi".

Vispirms mēs aprunājāmies ar Kseniju Andrijanovu par to, kādam ir jābūt veselīgam uzturam: kā to dažādot un ar ko labāk neaizrauties. Pēc tam paņēmām nedēļas ēdienkarti, kādu iesaka Latvijas Veselības ministrija, un aprēķinājām, kādu summu tipiskai ģimenei tā prasīs ar nosacījumu, ka pārtikas produktus pirksiet nevis bioloģiskās pārtikas veikalos, bet populārajos tirdzniecības tīklos un tirgos.

Klasiskā uztura piramīdā ogļhidrātiem jāveido mazliet vairāk nekā puse no uzturvielām. "Tas nav obligāti," precizē Ksenija. "Ja cilvēks nodarbojas ar sportu, vēlas palielināt muskuļu masu vai viņam ir mazkustīgs dzīvesveids, proporcijas var samazināt."

Galvenie ogļhidrātu avoti ir pilngraudu produkti: putras (auzu, griķu, rīsu, prosas un citas), piedevas (viss, ar ko mēs ēdam kotletes vai karbonādi: rīsi, griķi, pilngraudu makaroni, kartupeļi), maize (rupjmaize, baltmaize, saldskābmaize). Ogļhidrātu kategorijā iekļaujas arī visi saldumi un konditorejas izstrādājumi.

Ogļhidrātus iedala vienkāršajos un sarežģītajos. Jo mazāk produkts ir apstrādāts, jo vairāk tajā paliek noderīgu ogļhidrātu, kas sniedz enerģiju uz ilgu laiku. Piemēram, neapstrādāti rīsi apvalkā ir organismam noderīgāki nekā balti rīsi bez dīgļiem un apvalka. Tas pats ar maizi: rupjmaizē vai pilngraudu maizē ir vairāk sarežģīto ogļhidrātu. Uzsvars ir jāliek tieši uz tiem un maksimāli jāatsakās no vienkāršo ogļhidrātu avotiem. Vienkāršības labad varam uzskatīt šādi: jo rupjāks un tumšāks produkts, jo tas ir veselīgāks. Jo rupjāks ir malums, jo vairāk graudu čaumalu paliek pāri, jo labāk.

Uztura speciāliste kartupeļos neko sliktu nesaskata: "Cilvēki pieņemas svarā nevis no kartupeļiem, bet no tā, kā tos pagatavo. Vārīti kartupeļi ir labs produkts, bet "mundierī" – lielisks, jo mizā ir visvairāk noderīgo vielu. Jā, kartupeļos ir daudz cietes (ogļhidrātu), bet tas ir nieks salīdzinājumā ar tonnām smalkmaizīšu un konfekšu, ko mēs ēdam katru dienu. Ja ēdīsiet pareizi, tad ar vārītiem vai krāsnī ceptiem kartupeļiem nebūs problēmu, bet, ja cepat ar sviestu uz pannas, būs bumba ar taukiem," saka Ksenija.

Ogļhidrātu diēta ģimenei 2+2 vienai nedēļai

Latvijas Veselības ministrijas norma – vidēji 550 g (4–6 porcijas) pilngraudu produktu un kartupeļu vienam cilvēkam. Nedēļai 4 cilvēku ģimenei ir nepieciešami 16 kg (140 porcijas) šādu produktu. Lūk, šāda komplekta piemērs. Balstīsimies uz to, ka gatavā veidā putras svars divkāršojas.

Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.

Пожалуйста, подождите!

Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...

Loading...

Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !