Pētījums: ceturtā daļa jauniešu Latvijā jūtas vientuļi un nomākti
Foto: Shutterstock

Izsmiešana skolā, aizskaršana internetā, nepietiekams emocionālais atbalsts ir tikai daļa no faktoriem, kas uzrāda satraucošu situāciju par jauniešu psihoemocionālo veselību Latvijā. Vismaz ceturtā daļa jauniešu jūtas vientuļi un netiek galā ar nopietnām problēmām dzīvē, secināts pētījumā par jauniešu dzīves kvalitāti. Būtisks faktors ir arī materiālā situācija - katrs piektais jaunietis Latvijā ir pakļauts nabadzības riskam.

"Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu pašnāvību rādītājiem Eiropā, tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, kas ir galvenie iemesli jauniešu emocionālajām problēmām un kā palīdzēt ar tām tikt galā. No pētījuma var secināt, ka skolas vecuma jauniešos būtisku spriedzi rada mācību sasniegumi un skolas vide, attiecības ar vienaudžiem un ģimeni, kā arī grūtības izvēlēties sev atbilstošu nākotnes profesiju. Pilngadīgie jaunieši vairāk saskaras ar materiāla rakstura problēmām, kā arī izteiktāk izjūt vientulību, sapratnes un atbalsta trūkumu," skaidro projekta vadītāja, "Latvijas Bērnu labklājības tīkla" koordinatore Daiga Eiduka.

Aptaujas dati liecina, ka 1/3 jauniešu Latvijā nav iespējas saņemt ģimenes vai draugu atbalstu problemātiskās situācijās. Zīmīgi, ka jauniešu pašnāvību skaita kāpums vērojams tieši vecuma grupā pēc 18 gadiem, kas varētu būt saistīts ar vientulību un atbalsta trūkumu, kā arī materiālā rakstura problēmām. Eiduka uzsver, ka būtiski ir radināt jauniešus un kopumā sabiedrību atklāti runāt par savām emocionāla rakstura grūtībām. Tas palielinātu iespējas laicīgi saņemt atbalstu no savas ģimenes, draugiem un apkārtējiem, kā arī meklēt un saņemt profesionālu psiholoģisko atbalstu.

Izsmiešana, vientulība, nomāktība

Pētījums atklāj, ka vismaz ceturtā daļa jauniešu Latvijā jūtas vientuļi, bez emocionālā atbalsta un īsti nav gatavi patstāvīgai dzīvei, bet 11 procenti regulāri jūtas nomākti un nospiesti. Eiropā šādi jūtas tikai pieci procenti jauniešu. Tāpat Latvijā ir visaugstākie rādītāji Eiropā pārinodarījumu – izsmiešana, draudēšana, fiziski pārinodarījumi u.c. izplatībā skolās. 18 procenti piecpadsmitgadīgo tikuši izsmieti. Latvijā ir izteikti augsts arī to jauniešu īpatsvars, kuri ir pieredzējuši aizskaršanu internetā.

Aptuveni katrs ceturtais jaunietis Latvijā apgalvo, ka viņam ir grūti tikt galā ar nopietnām problēmām savā dzīvē, vērtējot psiholoģisko un emocionālo atbalstu savā ikdienā kā nepietiekamu. Neveiksmju gadījumā viņiem paiet ilgs laiks, līdz dzīve atgriežas normālās sliedēs. To, ka iespējas saņemt palīdzību sarežģītās, problemātiskās situācijās nav pietiekamas, uzskata 36 procenti jauniešu Latvijā.

  • Ja esi savā bērnā novērojis depresijas pazīmes vai citus simptomus, kas var liecināt par to, ka viņam ir vajadzīga palīdzība, izlasi šo rakstu, kurā vari iepazīties garīgās veselības problēmām, kas var piemeklēt pusaudzi, un to, kur vērsties pēc palīdzības.

Lai gan kopumā absolūtais vairākums Baltijas valstu jauniešu savu veselības stāvokli novērtē kā labu, tomēr aptuveni katrs trešais jaunietis Latvijā uzskata, ka viņiem ir ilgstošas veselības problēmas. Arī veselīga dzīvesveida praktizēšana jauniešu vidū ir problemātiska. Ķermeņa masas indekss rāda, ka Latvijā 19 procenti jauniešu ir palielināts svars, katrs ceturtais jaunietis smēķē, savukārt alkoholu lieto 44 procenti jauniešu, un marihuānu ir pamēģinājuši 17 procenti.

Pētījums: ceturtā daļa jauniešu Latvijā jūtas vientuļi un nomākti
Foto: Shutterstock

Katrs desmitais nevar "savilkt galus kopā"

Apkopotie dati liecina, ka iekļaujoša un vienlīdzīga sabiedrība joprojām ir liels izaicinājums visām Baltijas valstīm. Katrs piektais jaunietis Latvijā ir pakļauts nabadzības riskam, bet katru ceturto jaunieti raksturo materiālās vai sociālās nodrošinātības problēmas – nepietiekami ienākumi, nespēja iegādāties ilgstošas lietošanas preces, slikti sadzīves apstākļi.

Aptuveni katrs desmitais jaunietis Baltijas valstīs saskaras ar problēmām mājsaimniecībā "savilkt kopā galus" un nav varējis laikus samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus vai ir bijis parādos, kas saistīti ar neoficiāliem aizņēmumiem no draugiem vai radiem (izteikti augstāki šie rādītāji ir Latvijā). Katrs ceturtais jaunietis taupījis uz veselības rēķina – tā vietā, lai apmeklētu ārstu, līdzekļi veltīti citām pamatvajadzībām.

Puse nevar atrast darbu, kas patīk

Lai arī tikai aptuveni katrs piektais jaunietis Latvijā ir bezdarbnieks, jauniešu sniegtie pašnovērtējumi liecina, ka ne vienmēr arī nodarbinātie jaunieši ir apmierināti ar savām iespējām profesionālajā dzīvē. Lai gan divas trešdaļas Latvijas jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespēja brīvi izvēlēties interesējošu profesiju un nodarbošanos, tomēr puse uzskata, ka nav iespēju atrast darbu, kas patīk. 41 procents Latvijas jauniešu ir pārliecināti, ka viņiem nav iespēju vai ir nelielas iespējas dzīvē gūt materiālos, finansiālos panākumus.

Iespējas ir, bet neizmanto

Būtisks rādītājs ir jauniešu iesaiste sabiedriskās un nevalstiskās aktivitātēs – tajās piedalās aptuveni 30 procenti jauniešu Igaunijā un Lietuvā, bet tikai 17 procenti Latvijā. Jauniešu vērtējums par iespēju pieejamību visu aktivitāšu gadījumā ir augstāks nekā pašu personīgā iesaiste. Piemēram, Latvijā 37 procenti jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespējas piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā, bet tikai 17 procentu tajās piedalās; 49 procentu novērtē, ka ir iespējas iesaistīties jaunatnes organizācijās, bet tikai 22 procenti to dara; 57 procenti novērtē, ka ir iespējas iesaistīties jauniešu projektos un aktivitātēs, bet tikai 24 procentu to ir darījuši; 68 procentiem jauniešu ir iespējas veikt brīvprātīgo darbu, bet tikai 34 procenti to ir darījuši.

Pētījumu par Baltijas jauniešu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos starptautiskā salīdzinājumā veikusi biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" sadarbībā ar projekta partneriem Lietuvā un Igaunijā. Jauniešu dzīves kvalitāte pētīta un analizēta septiņās tematiskajās grupās: izglītība un apmācības, ģimene un vienaudži, materiālā un sociālā labklājība, mājoklis un vide, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, līdzdalība, veselība un riska uzvedība. Pētījuma laikā tika pataujāti 1005 jaunieši vecuma grupā no 15-25 no Latvijas, 485 no Igaunijas un 887 no Lietuvas.

Source

Calis.lv

Tags

Jaunietis Skolēna emocionālā attīstība un mācības
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form