Tagad nav īstais brīdis? Kas mūs kavē pilnveidoties un kļūt produktīvākiem
Foto: Shutterstock

Vēlies kļūt produktīvāks? Lai tā notiktu, visticamāk, nebūs pietiekami vien ar to, ka iemācīsies labāk strādāt, svarīgi ir iemācīties arī efektīvi dzīvot. Pirmkārt, jau – ēst veselīgi, būt fiziski aktīvam, atbalstīt veselīgu un sabalansētu dzīvesveidu. Skan vilinoši? Bet kas tad tev traucē patlaban, lai tā arī viss notiktu?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visiem šiem attaisnojumiem ir viens nosaukums – tie daļēji noņem no mums atbildību par mūsu pašu personīgo dzīvi. Kad mēs to apzināmies, mums parādās iespēja no tiem atbrīvoties un atklāt visas patiesās mūsu iespējas.

"Viegli teikt, ka mēs vēlamies uzlabot savu dzīvi. Bet, kad viss aiziet līdz darīšanai, izrādās, ka vēl vieglāk ir neko nemainīt. Mēs sākam izdomāt sev bezgalīgus attaisnojumus, kāpēc mēs nevaram, kāpēc mums tas nav jādara vai kāpēc mēs nevēlamies darīt to, kas mums nāktu par labu un būtu ļoti svarīgi, portālā "Psychology Today" skaidro personīgās izaugsmes treneris no Bostonas – Džefrijs Sigels. Lūk, turpinājumā iepazīsties ar trīs tipiskiem attaisnojumiem, kuri sastopami īpaši bieži!

"Nezinu, kā..."


Mēs visi vēlētos iet pa drošu, uzticamu dzīves ceļu. Diemžēl, kad mēs noslēdzam izglītošanās posmu, tālāk mums priekšā nesagaidīs kārtējā mācību programma. Nebūs, kurš pasaka priekšā, kas tieši būtu jāzina. Nebūs vairs skolotāju un pasniedzēju, kuri vienmēr ir gatavi atbildēt uz jautājumiem un norādīt, kur virzīties tālāk.

Mums nāksies pašiem sev izveidot "mācību kursu", mācīties un "kārtot eksāmenus". Tas ir grūts darbs, un ne vienmēr mēs ar to tiksim galā. Ir ļoti viegli iekrist attaisnojumu lamatās "Ja vien...", kas ļauj mums izvairīties no atbildības.

  • Ja vien es zinātu, kā uzlabot savu diētu, es ēstu veselīgāk;
  • Ja kāds sagatavotu man treniņu plānu, es daudz biežāk nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm;
  • Ja es zinātu, kas mani patiešām interesē, es varētu atrast labāku darbu;
  • Ja es zinātu, kā paplašināt savu biznesu, tad būtu daudz veiksmīgāks.


Patiesībā tās visas galvenokārt ir tehniska rakstura problēmas. Atbildes uz tām var atrast patstāvīgi vai izmantot maksas pakalpojumus. Ja informācija, kas tev ir nepieciešama, neattiecas uz kādu galēji retu vai mazzināmu tēmu, pat parakņāšanās internetā var daudz palīdzēt.

  • Vēlies iemācīties meditēt? Internetā atradīsi daudz video instrukciju par to.
  • Vēlies iemācīties gatavot ēdienu no ekoloģiski tīriem produktiem? Pameklē kulinārijas blogus vai pieseko kādam veselīgas ēšanas entuziastam "Instagram".
  • Vēlies savest sevi formā? Pameklē bezmaksas jogas nodarbības vai pamēģini jaunu treniņprogrammu tuvākajā fitnesa studijā.


Jautājums jau ir ne par to, vai ir iespējams atrast informāciju par iespējām tieši tev. Informācijas meklēšana pati par sevi var pārvērsties sava veida atkarībā. Jautājums ir par to, vai tu esi gatavs pielikt pūliņus sevis pilnveidošanai. Meklēšana "Google" mūs neizmainīs. Lai tas notiktu, mums nāksies pa īstam "iejūgties" jaunajā nodarbē, saka Sigels.

Tagad nav īstais brīdis? Kas mūs kavē pilnveidoties un kļūt produktīvākiem
Foto: Shutterstock

Mums ir stingri jānolemj, par ko vēlamies kļūt, un jāiemācās sev uzticēties. Attaisnojoties: "Es nezinu, kā", mēs patiesībā sakām: "Es neticu, ka varēšu tikt galā". Tieši tāpēc ir tik svarīgs apkārtējo atbalsts. Personīgās izaugsmes treneris, mentors, skolotājs var sniegt daudz praktisku padomu, kuri var palīdzēt noticēt sev un justies gatavībā spert nākamos soļus. Labi mentori prot visu ejamo ceļu problēmu risināšanai sadalīt atsevišķos, mazāko solīšos, ko secīgi varēsi spert vienu aiz otra. Vēl svarīgāk, ka mentors palīdz mums izlemt, ka jāsāk rīkoties, lai gan mēs precīzi nezinām, kas mūs šajā ceļā sagaida. Nenoteiktībai nevajadzētu traucēt mums.

Lai pārstātu attaisnot mūsu bezdarbību ar to, ka "mēs nezinām, kā", ir jāielūkojas sevī un jāsaprot, ko mēs patiesībā zinām. Sāc ar to. Meklē atbalstu pie apkārtējiem un notici, ka atbildes uz taviem jautājumiem tu atradīsi, esot jau ceļā.

"Tagad nav piemērotākais brīdis"


"Man bija klients, kurš tajā laikā šķīrās no sievas, nesen bija zaudējis vienu no vecākiem un vēl papildu – viņa bizness bija uz bankrota robežas. Viņam bija neticami grūts un haotisks periods dzīvē. Es viņu brīdināju, ka tagad nav labākais laiks kardinālām pārmaiņām. Bet viņš pierādīja manis sacītā nepatiesību: "Ja ne tagad, tad kad? Manā dzīvē jau tāpat notiek kardinālas pārmaiņas. Nu un, ja to būs nedaudz vairāk?" – viņš sacīja. Vīrietis izmainīja visu savu dzīves kārtību un sāka vairāk rūpēties par sevi. Sāka pats gatavot ēst, skriet no rītiem un rakstīt dienasgrāmatu," stāsta Džefrijs Sigels.

Šī pieredze labi demonstrē, ka mūsu dzīvē jebkurā brīdī var būt gana daudz problēmu. Mums vienmēr nāksies piedomāt pie savas veselības, darba, ģimenes, attiecībām un visa pārējā. To visu nedrīkst "nolikt uz pauzes", kad mums mums vajadzīgs atelpas brīdis, lai darītu vēl kaut ko citu. Mūsu kopīgā "aizņemtība" laika gaitā dabiski mainās.

Kad "iekrīt" mierīgais periods, izmanto to un pieliec visus pūliņus, lai atrisinātu svarīgākās problēmas. Vienlaikus nekad nevajadzētu kaut ko atlikt uz "pēc tam", cerot, ka pienāks kaut kāds maģisks brīdis, kad tu tam būsi "gatavs". Ja tu gaidīsi, kamēr iestājas ideālie nosacījumi, tā tu varēsi gaidīt visu mūžu, brīdina Sigels.


Patiesībā jautājums ir nevis par to, vai šis brīdis ir piemērots. Jautājums ir par to, vai esi gatavs izturēt pašreizējās dzīves situāciju. Ja nē, tad kādēļ gaidīt, kādēļ gan to nesākt mainīt tieši tagad? Ja šodien nav piemērots brīdis, kas liecina, ka rīt būs piemērots?

Īstais iemesls var būt tāds, ka tu vēl neesi gatavs atteikties no sava iepriekšējā dzīvesveida. Tas it kā tevi apmierina, katrā ziņā tas ir pazīstams un ierasts, bet diemžēl, atstājot visu, kā ir, mēs nesasniegsim to, ko patiešām vēlamies.

"Zinu, ka jāizdara, bet nedaru"


Šo problēmu droši var nosaukt par "pašsabotāžas karali" vai "novilcināšanās princi". Tu saproti, ko var izdarīt situācijas uzlabošanai, bet tu vienkārši to nedari vai dari galēji neregulāri.

"Man bijuši klienti, kuri atkal un atkal centās savu dzīvesveidu padarīt veselīgāku un katru reizi atmeta šos centienus. Viņiem nepietika zināšanu. Viņiem nepietika konsekvences un apņēmības," stāsta Sigels.

Minētā problēma var izpausties dažādi. Lūk, tipiskākie varianti:

  • Nepacietīgie. Tevi ātri viss sāk garlaikot un nemitīgi gribas kaut ko jaunu. Tāpēc nekādi neizdodas sekot izvēlētajam kursam pietiekami ilgi, lai redzētu rezultātu. Pēc pāris nedēļām tu visu pamet un meklē kaut kādu jaunu daudzsološu programmu, kādu laiku tai seko, bet, visticamāk, tev apniks arī tā. Pastāvīgas vilšanās cikls turpinās.
  • Cerību zaudējušie. Tu esi mēģinājis nomest svaru, regulāri nodarboties ar sportu, kontrolēt vētrainas emocijas, labāk rūpēties par sevi. Bet pēc daudzskaitlīgiem mēģinājumiem tev nav kļuvis labāk, bet, iespējams, pat sliktāk. Tevi nomoka kauna sajūta, un tu nolaid rokas. Vēl viens neveiksmīgs mēģinājums. Tas ir pārāk grūti. Tu labāk atstāj visu, kā ir, nekā mēģini vēlreiz, lai atkal piedzīvotu sakāvi.
  • Nezinīši jeb tie kuri nezina, ko vēlas. Tev šķiet, ka vēlies daudz: paplašināt savu biznesu, uzlabot attiecības ar draugiem, savest kārtībā savu ķermeni. Bet patiesībā tu nemaz nezini, ko vēlies. Svarīgi ir nevis tavu muskuļu kalni vai bankas konta apmērs. Svarīgi ir justies pārliecinātam pašam savā ādā. Svarīgi ir būt pārliecinātam par nākamo dienu, par to, ka vari nodrošināt ģimeni. Problēma ir tāda, ka tu līdz šim precīzi neesi noformulējis, ko tu patiesībā vēlies saņemt.
  • Mūžīgi neapmierinātie ciniķi. Tev šķiet, ka visa pasaule ir nostājusies pret tevi. Visi burtiski būtu sazvērējušies, lai neļautu tev sasniegt vēlamos mērķus. Tā vietā, lai kaut ko mainītu, tu bezgalīgi žēlojies par pastāvošo netaisnību. Tu apkārt sev neredzi neko labu. Ja tu nebūtu tik liels ciniķis un neuzticības pilns pret citiem, droši vien atrastos arī tie, kuri patiesi vēlētos tev palīdzēt. Lai sasniegtu vēlamo, tev nāksies atbrīvoties no nicinošās attieksmes pret citiem cilvēkiem un iemācīties līdzvērtīgi sadarboties.
  • Tie, kuri sevi uzskata par "nekā vērtiem". Tu zini, ko vēlies, bet netici, ka esi to pelnījis. "Kas es esmu, lai par to sapņotu?!" – čukst tava iekšējā balss. Zema pašapziņa atņem jebkādu motivāciju. Šaubas par sevi tevi paralizē. Tu gaidīsi "atļauju" no citiem, jo tev pašam nav tik daudz pašcieņas, lai vienkārši dotos iepretim savam mērķim.


Kā norāda Sigels, varētu nosaukt vēl virkni dažādu iemeslu, kas traucē mums darboties un tuvināties mērķiem. Daudzi no tiem ir saistīti ar neatrisinātiem emocionāliem "blokiem" un ierobežotiem uzskatiem. Ir svarīgi ne tikai precīzi saprast, ko vēlies, bet arī ticēt, ka tu patiešām vari tos sasniegt, ka esi to pelnījis.


Kad tavs prāts saka "tu nevarēsi", bet sirds burtiski čukst "varēsi!", lai atrisinātu šo pretrunu, būs nepieciešama pārliecība par sevi, tuvinieku atbalsts un nedaudz ticības. Tikai tas palīdzēs tev beidzot pārtraukt meklēt attaisnojumus un sākt virzīties iepretim mērķiem. Bet, strādājot pie produktivitātes, mēs paralēli augam arī kā personības, saka eksperts.

Kā rīkoties, ja mums traucē citi


Ja mums neizdodas kļūt produktīvākiem, problēma ne vienmēr ir mūsos pašos. Dažreiz mūsu ceļā nostājas absolūti reāli ārējie šķēršļi. Protams, vieniem dzīvē ir paveicies vairāk, bet citiem – mazāk. Kādam ir ievērojami resursi un draugu, un kolēģu atbalsts, kādam tas ir liegts.

Darba devēja politika vai ģimenes problēmas var traucēt mums izrauties uz priekšu, neraugoties uz visiem mūsu pūliņiem. Un tomēr, pirms aizdomāties par ārējiem šķēršļiem, ir svarīgi tikt skaidrībā ar iekšējiem kavēkļiem. Būt produktīvam – tas nozīmē prast pareizi dzīvot. Nav vērts domāt, ka paaugstināta produktivitāte ir vajadzīga tikai mūsu darba devējam.

Runa ir par to, lai iemācītos labi spēlēt spēlē, ko saucam par dzīvi. "Produktivitāte skar visus mūsu dzīves aspektus, sākot no attiecībām, līdz pat darbam. Daudzējādā ziņā tā ir atkarīga no mūsu attieksmes pašam pret sevi. Ja mēs dzīvojam pareizu dzīvesveidu, tad jau automātiski kļūstam produktīvāki. Galvenais – strādāt ar sevi, augt un attīstīties," saka Sigels.

Lai sasniegtu nospraustos mērķus, ir svarīgi "nolīdzināt sava rakstura asos stūrus", apzināties savas iekšējās pretrunas un kļūt saimniekam pār savu dzīvi. Neviens to neizdarīs tavā vietā!

Tags

Izaugsme Attiecības ģimenē Karjera Psiholoģija
0
attiecības pārdomas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form