Foto: Shutterstock
Kristellera paņēmiens dzemdībās Latvijā ir atļauts, taču tā pielietošana tiek vērtēta pretrunīgi, vēsta portāls "Lsm.lv". Mammas, kurām nācies piedzīvot šo paņēmienu, to atceras kā šausminošu, ko var uzskatīt pat par vardarbīgu pieredzi. Tomēr mediķu vidū viedokļi ir dažādi.

Literatūrā to apraksta šādi: dzemdību laikā ar plaukstas pamatni vai apakšdelmu uzspiež uz vēdera daļas paribē, un tā palīdz bērnam piedzimt.

Vai tiešām to vajadzēja, vai arī bez tā būtu bijis vēl sliktāk – šādi jautājumi parādās pēc sliktas pieredzes stāstiem medijos, uzsver portāls.

Kad jaundzimušo ieģipsē...

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Laura Dzērve tikusies ar jaunajiem vecākiem, kuriem bijusi šāda pieredze dzemdībās. Pāris, kurš pirms diviem mēnešiem sagaidījis savu pirmdzimto, stāsta, ka mazulis divas nedēļas bijis "ieslēgts ģipsī". Pēc minētās metodes pielietošanas mazajam puisēnam bijis ieģipsēts vēders līdz pusei un abas kājas. To, ka kaut kas nav kārtībā ar dēla kāju, jaunie vecāki pamanījuši dienā pēc dzemdībām.

"Vīrs pamanīja vakarā, ka viņš tā jocīgi tur to kājiņu – viena kājiņa vienkārši tā kā uz augšu bija, otra vairāk karājas lejā, un vīrs man jautāja, kāpēc viņš tā jocīgi to tur," stāstījusi bērna mamma.

Kā tas varējis atgadīties, vecākiem slimnīcā nav izdevies noskaidrot, tāpēc paši sākuši pārdomāt 40 minūšu garo dzemdību norisi. Mammai sāpes jau sākušās mājās, bet naktī viņa ieradusies slimnīcā, un jau pēc pusstundas esot parādījusies mazuļa galviņa. Un tad bērnu māsiņa, ko vecāki uzzinājuši tikai pēc tam, uzreiz sākusi spiest uz vēdera. "Tā bērna māsa ar visu svaru leca virsū, asi spiežot, sitot. Es nezināju, vai tā drīkst darīt, vai tas ir normāli. Tagad, patinot kadru atpakaļ, tas bija tiešām pārāk spēcīgi, kā viņa to darīja," tēta stāstīto apraksta portāls "Lsm.lv".

Un vēl kāda nianse – kad tētis bija iemūžinājis vienu fotogrāfiju, kā mazulis nāk pasaulē, uz viņu personāls sācis bļaut, ka nekādas filmēšanas nenotikšot. "Tieši tā arī teica: pēc tam visiem rādīsiet, kā mēs vardarbīgi izturamies dzemdībās," raksta portāls.

Pirms šādu darbību veikšanas sievieti neviens par to nav brīdinājis, un arī nekādi sarežģījumi dzemdībās it kā nebija…

Pēc tam, kad mazulis bija piedzimis, bērnu māsa nosvērusi, nomērījusi, nomazgājusi un atstājusi mazo tēva rokās uz aptuveni divām ar pusi stundām. Uz palātu pavadījis māsas palīgs, kas mazo nolika uz sāniņa, un tajā dienā vairs neviens pie mazulīša neesot nācis.

Kad nule kā dzimušā puisēna tētis pamanījis, ka dēlēns tā jocīgi tur kājiņu, dežūrējošā māsa atteikusi, ka svētdienā neviena, kas varētu to apskatīt, nav.

Kā stāstījuši bērna vecāki, mazulīša kāja bijusi sapampusi un sāpīga, ja tai pieskārās. Bērnu ārsts no rīta nozīmējis rentgenu, kurā atklājies lūzums.

Jaunā māmiņa raudājusi bez apstājas, mazo veda uz Bērnu slimnīcu, lai narkozē ieģipsēstu kājas, no uztraukumiem mammai pazudis piens. Tā arī sievietei nav izdevies atjaunot laktāciju.

Pēc ģipša noņemšanas, kājiņas mazajam bijušas atrofējušās, arī pietūkums saglabājies vēl ilgu laiku. Tagad mazajam tiek veiktas masāžas.

Jaunie vecāki ir satraukti par to, ka neviens nepamanīja lūzumu savlaicīgi. Atbildes no mediķiem viņiem nav izdevies sagaidīt, ārsti pat pieļāvuši, ka mazā kājiņu traumējusi mamma pēcdzemdību laikā vai grūtniecības laikā bijusi jau kāda trauma, ko jaunie vecāki noliedz.

Portāls vēsta, ka beigās izskanējusi versija, ka dzemdībās vispār esot bijuši sarežģījumi, taču kādi – arī īsti nepaskaidroja. Arī medicīnas dokumentācijā ne par kādiem sarežģījumiem nav minēts.

Pasaulē neviennozīmīgi vērtē

"Pasaules medicīnas praksē šis paņēmiens tiek vērtēts neviennozīmīgi," zvērināta advokāta Ronalda Rožkalna teikto pauž "Lsm.lv". Advokāts arī norādījis, ka trūkst pierādījumu par tā dēvētā Kristellera paņēmiena efektivitāti.

Arī Stradiņa slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja Maira Jansone norādījusi, ka pasaulē Kristellera paņēmiens vairs nav aktuāls, to vairs neizmanto, jo šis paņēmiens radās vēl pirms citu paņēmienu ieviešanas, kas pasaulē nāca to vietā.

"Šī metode rada diskomfortu un varētu būt nepatīkama pacientei. Salīdzinot pierādīts, ka vairāk ir starpenes plīsumi, jo, ja straujāk uzspiežam, bērns pats to ceļu neveic. Bet citu sarežģījumu iespējamība vai kaut kādas komplikācijas jaundzimušajam, nav pierādījumu, ka tas veicinātu. Bet šī metode, pirmkārt, ir nepatīkama. Otrkārt, mēs nekad nezinām, ko mēs ar to saprotam. Tāpēc principā speciālisti nerekomendē to lietot," portālam atzinusi Jansone. Stradiņa slimnīcā šo paņēmienu nepielietojot un arī studentiem nemācot.

Par paņēmienu sūdzības Veselības inspekcijai

Par Kristellera paņēmiena izmantošanu ik pa laikam tiek saņemtas sūdzības, apliecinājusi Veselības inspekcijas pārstāve Valentīna Berga.

"Redziet, es negribētu runāt ne par vienu metodi konkrēti, bet Kristellera metode ir atļauta, pielietojama. Bet sūdzībās parasti raksta, ka man izspieda, man ar spēku fiziski izspieda. Reti ir tā, ka notiek manuāla izspiešana, kad vecmāte no vienas puses, ārsts no otras puses ar delnu, ar plaukstu, uzliekot uz dzemdes dibena, palīdz pavirzīties auglim uz priekšu, bet tā nav nekāda fiziska spiešana. Iespējams, ka kādā retā gadījumā arī tas ir, bet to nevar pierādīt ekspertīzē, jo neviens nerakstīs dokumentācijā, kā nu mēs spiedām, kā nu mēs gūlāmies," portālam sacījusi Berga.

Tomēr Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Rezeberga norādījusi – pētījumi liecina, ka Kristellera paņēmiena pielietošana nerada augstāku traumatismu.
Viņa atzīst, ka šis ir vecmodīgs paņēmiens un mūsdienu dzemdniecībā īsti vietas tam nebūtu, bet tad esot jāapzinās, ka alternatīva ir vakuuma ekstrakcija.

Topošo vecāku piekrišana par jebkuru manipulāciju

Dzemdību dokumentācijā šī paņēmiena pielietošana bieži vien nemaz neparādās, kam piekrīt arī Rezeberga, kura norāda, ka, pirmkārt, mēdz būt tā, ka kontrakciju laikā sieviete nemaz vairs nespēj adekvāti izvērtēt situāciju, bet, otrkārt, "kad bērna galva ir starp kājām un tūlīt dzims, ir ļoti grūti rast tos vārdus un komunikāciju nodrošināt".

Advokāts gan norāda, ka ir svarīgi, lai mamma saņemtu visas ziņas par savu veselības stāvokli, komplikācijām un alternatīvām. Tomēr Rožkalns portālam stāstījis, ka bieži ir dzirdējis sievietes sūdzamies par to, ka dzemdību laikā viņu viedokli vispār neuzklausa un neņem vērā. Viņš norādījis, ka šāda pieeja ir nepareiza no Pacientu tiesību likuma viedokļa. .

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!