Vecāki pārdozē rūpēšanos par bērniem, aizmirstot sevi. Saruna ar psiholoģi Vitu Kalniņu
Foto: Kristīne Zavale

Mūsdienās vairums vecāku ir labi informēti un izglītoti bērnu audzināšanas jautājumos, tomēr bieži vien viņi piemirst parūpēties paši par sevi, tādā veidā radot problēmas ģimenē – gan emocionālā, gan fiziskā līmenī. Jaunie vecāki bieži neprot pareizi dozēt savu uzmanību, ko velta bērnam un ko paši sev. Tikai tie vecāki, kuri būs apmierināti paši ar sevi, varēs būt labi vecāki bērnam.

Par tendencēm ģimenes sistēmas modelī, par to, ko nozīmē rūpēties par sevi un par to, kā iepazīt pašam savu iekšējo bērnu, sarunā ar portālu "Cālis" stāsta ģimenes psiholoģijas centra "Līna" radītāja un vadītāja, psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Vita Kalniņa, kura pati ir mamma četriem bērniem – 20, 17 un deviņus gadus vecām meitām un sešus gadus vecam dēlam.

"Līna" jau 15 gadus ir vieta, kur psiholoģisku atbalstu saņem jaunas ģimenes ar maziem bērniem, un tieši par godu centra dzimšanas dienai tiek organizēta starptautiska konference "Labi vecāki šodien", kas notiks 6. oktobrī RISEBA arhitektūras un mediju centrā "H2O". Tajā galvenais akcents tiks likts uz atbalstu vecākiem, nevis kārtējo reizi pamācīt, kā audzināt paklausīgus bērnus. Par to arī mūsu sarunā ar Vitu, bet plašāku informāciju par konferenci atradīsi šeit.

– "Līna" svin 15, dzimšanas dienu. Tāds pusaudža vecums… Kādi ir šodienas vecāki, kuri lūdz psiholoģisko palīdzību, salīdzinot ar tiem, kādi viņi bija pirms 15 gadiem?

– Jā, "Līnai" paliek 15 gadi un visus šos gadus esmu tikusies ar dažādiem vecākiem. Vispār grūti jau izvērtēt, jo arī pati esmu mainījusies. Arī mani bērni – vieni ir izauguši, citi – piedzimuši pa šo laiku. Cik objektīvi to varu vērtēt, bet, manuprāt, viena tāda nozīmīga atšķirība ir, ka pirms 15 gadiem bija tikai tādi pirmsākumi, ka vecāki interesējās par to, kā būtu labāk bērnus audzināt un ko tas viņiem dos, kā viņus netraumēt. Tas bija pats, pats sākums, ka vecāki ārkārtīgi centās iedot to labāko – audzināšanā, attieksmē, notika arī pirmās vecāku mācību grupas "Bērna emocionālā audzināšana". Tas kurss šobrīd šķiet pilnīgi pašsaprotams un sabiedrībā iegājies, bet tolaik tas bija tikai sākums, un daudziem tās bija tādas pārsteidzošas lietas, aspekti, kas tur tiek runāts. Skaidrs, ka arī šobrīd atnāk vecāki, kuri ir pārsteigti par daudzām lietām, bet procentuāli tomēr arvien vairāk ir tie informētie, izglītotie vecāki, kas grib bērniem iespējami vairāk iedot.

Un te ir arī klupšanas akmens, jo tendence pārāk aiziet bērnu virzienā. Protams, par bērniem ir jārūpējas, bet satieku vecākus, kuri iedzīvojas nopietnās problēmās – partnerattiecību, piemēram, jo viņi nemāk sadozēt rūpes par sevi, par savu partneri un rūpes par bērnu. Ir ļoti daudz ģimeņu, kurās bērns ir nonācis tādā pilnīgā centrā, kur ap viņu ir visa koncentrēšanās, visa uzmanība, visi resursi aiziet tikai viņam. Vecāki it kā sevi velk tam visam pakaļ. Un tas ir neveselīgs virziens. Skaidrs, ka ilgtermiņā šādi vecāki nevarēs funkcionēt – sāks slimot vai partnerattiecības juks un bruks. Jo cik gan ilgi partneris gaidīs, kad atkal viņam beidzot pievērsīsies, jo viss ir tikai bērnam. Visos laikos jau ir bijis visādi, bet šo kaut kā es arvien vairāk redzu.

Vecāki ir pilnīgi pārņemti līdz detaļai izdarīt visu pareizi priekš bērna, bet rūpes par sevi ir svešākas. Kas tas tāds ir un pasakiet, ko tieši man darīt? Viņi gaida tādas tiešas instrukcijas un padomus, kā izdarīt, lai jau laikus būtu pret daudz ko nodrošinājušies. Pirms 15 gadiem tas bija stipri retāk un vairāk nāca risināt jau samilzušākas problēmas. Tomēr, lai arī ir vairāk informēto vecāku, joprojām ir vecāki, kas par audzināšanas jautājumiem neinteresējas maz un vēlas vienkārši ērtu un klausīgu bērnu.

Source

Cālis.lv

Tags

Attiecības ģimenē Bērna audzināšana Ģimene Lasāmgabali Mamma Psiholoģe Tēvs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form