"Labdien! Viens vecāks bērna dzīvē nozīmīgus lēmumus (kā, piemēram, skolas izvēle, ģimenes ārsts, dzīvesvietas maiņa, pulciņi utt.) pieņem vienpersoniski, klaji ignorējot otra vecāka tiesības. Bērnam ir deviņi gadi. Lēmumi tiek pieņemti haotiski un netiek paziņoti otram vecākam, tādēļ viņam pēc tam jāmeklē, kas un kur ir mainīts. Kāda atbildība var iestāties, turpinot šādi rīkoties?" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Inits.
Atbild juriste Ilona Barkovska: "Diemžēl jautājumā nav ietverta informācija, vai vecākiem ir kopīga aizgādība pār bērnu vai ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Ja ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, tā paredz, ka šim vecākam ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi (saskaņā ar Civillikuma 178.1 panta pirmo daļu).
Saskaņā ar Civillikuma 186. panta otrās daļas 3. punktu viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, ja ar vienošanos vai tiesas spriedumu nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu bērnu viņa personiskajās attiecībās pārstāv abi vecāki.
Tas nenozīmē, ka vecāks, vienpersoniski pieņemot lēmumus par bērna dzīvē svarīgiem jautājumiem, būtu tiesīgs nesniegt informāciju par tiem otram vecākam.
Civillikuma 181. panta otrā daļa nosaka, ka tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.
Savukārt, ja otrs vecāks šīs ziņas nesniedz, tad var savstarpēji pārrunāt situāciju un vienoties, ka turpmāk informācija par bērnu tiks savlaicīgi paziņota. Ja neizdodas vienoties, var vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 16. panta 4. punktu bāriņtiesai ir tiesības uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Līdz ar to situāciju varētu noregulēt ar bāriņtiesas starpniecību.
Ja otrs vecāks arī pēc iepriekš minētajiem pasākumiem turpina nesniegt ziņas par bērnu, tad saskaņā ar Civillikuma 178.1 panta otro daļu vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.
Tātad bērna vecāks ir tiesīgs vērsties tiesā un risināt strīdu civiltiesiskā kārtībā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
