Foto: Vida Press

Pašaizliedzīgas, bezgalīgi mīlošas un, pašsaprotami, arī nogurušas ir viņas – mammas. Sākot no izdomātiem un beidzot ar daļēji vai simtprocentīgi patiesiem stāstiem, filmas, kur "mammas loma" nav eidžisma nodeva vai otrā plāna vēstījums. Ar popkornu un mammu blakus, arī tā var nosvinēt Mātes nedēļas nogali!

Aktrises, noteiktu vecumu sasniedzot, tiek ieliktas "mammu lomu" kategorijā, kur atpakaļceļa vairs nav. Te viņu pienākums ir vien pamācīt un audzināt, un apzīmējums "mamma" kļūst par norādi uz otrā plāna lomu, eidžismu un kārtējo sievietes kategorizāciju. "Patiešām, mammas kino nesaņem atzinību. Filmās dominē seksualizācija un minimāla uzmanība tiek pievērsta personībai, un sieviete ekrānā, visticamāk, būs padauza un nevis mamma," apstiprina kinorežisore Džūlija Koena, 2021. gada dokumentālās filmas "RBG" autore. Labāko, niansētāko, ekscentriskāko, pārdomas raisošāko un sirsnīgāko filmu izlase par mammām, kur šī loma ir traktēta kā esības stāvoklis un nevis kā karikatūra vai pašaizliedzīgs kalps citiem, par to, ko nozīmē būt mammai, meitai, sievietei dažkārt tik sarežģītajā pasaulē.

"Away We Go" (komēdija/drāma/piedzīvojumi, 2009. gads)

Foto: Vida Press
Topošajiem vecākiem Veronai un Bērtam ir trīs mēneši laika, lai izlemtu, kur izmitināt savu jauno, pieaugošo ģimeni. Braucot no Fīniksas uz Tūsonu, no Monreālas uz Maiami, viņi atjauno saiknes ar draugiem, radiem, kolēģiem un vienlaikus cenšas samierināties ar pāreju no trīsdesmitgadnieku nenoteiktības uz atbildīgo pieaugušo statusu. Silta, smeldzīga, mazliet skumja meditācija par gaidāmo vecāku stāvokli un visām ar to saistītajām bailēm, vilšanos un laimi.

"Bērniem viss kārtībā" ("The Kids Are All Right", komēdija/drāma/romantika, 2010. gads)

Foto: Vida Press
Režisores Lizas Čolodenko burvīgajā ģimenes drāmā divas mammas ir labākas par vienu. Aktrises Džuliana Mūra un Anete Beninga atveido Džūlu un Niku, pāri, kura dzīve sagriežas kājām gaisā, kad abu bērni atrod savu bioloģisko tēvu – spermas donoru, kurš negaidīti ir gatavs iesaistīties savu jau pieaugušo bērnu dzīvē. Neveiklas vakariņas, absurdi strīdi, pusmūža krīze, atsvaidzinoši mūsdienīgs laulības dzīves un mammas statusa portretējums.

"Puikas gadi" ("Boyhood", drāma, 2014. gads)

Foto: Vida Press
Aktrisei Patrīcijai Ārketei vientuļās mātes loma filmā, kas uzņemta 12 gadu garumā (filmas dēlam pat sasniedzot pilngadību), nodrošināja "Oskara", "Zelta globusa" apbalvojumus. Viņas varone Olīvija, neraugoties uz grūtībām, viena audzina dēlu Meisonu un meitu Samantu. Balansējot starp izglītošanos, finansiālām grūtībām un aizskarošām attiecībām, viņa neizliekas, ka zina atbildes uz visiem jautājumiem, bet, neraugoties uz neko, nepiekāpīgi turpina ceļu un cīņu.

"Laiks lidot" ("Lady Bird", komēdija/drāma, 2017. gads)

Foto: Vida Press
Režisore un scenārija autore Grēta Gervinga savu personīgo pusaudzes gadu pieredzi iekļāvusi brīnišķīgā kino gabalā – rūgti saldā apcerējumā par nepaklausīgu pusaudzi un viņas nogurušo māti, kura uzcītīgi strādā pie tā, lai atgūtu zaudēto savstarpējo sapratni. Sieviešu, Kristīnas, kura sevi sauc par lēdiju Bērdu, un viņas mātes Marionas, attiecības ir saspringtas un sarežģītas, taču mīlošas un apbrīnā saistītas. Filma seko Bērdas vidusskolas pēdējam gadam un ir izraibināta ar mātes–meitas aktivitātēm: raudāšanu, klausoties audiogrāmatas, saulaino Sakramento māju "pirkšanu" (ko nekad nevarēs atļauties). Steigties ātrāk izaugt, doties maksimāli tālu prom no mājām, neatkarība ir tas, ko Bērda grib, bet mamma dara visu iespējamo, lai meitu paturētu savas sirds un māju tuvumā.

"Miss Juneteenth" (drāma, 2020. gads)

Foto: Capital Pictures/Scanpix/LETA

Filmas varone Tirkīza, neapšaubāmi, vēlas savai meitai Kai sniegt labāko. Tiktāl, ka vientuļā mamma liek meitai piedalīties tajā pašā skaistumkonkursā (ar cerību uz koledžas stipendiju), kurā pati pirms gadiem uzvarējusi. Spiediens, ar ko Tirkīza kā mamma saskaras, ir daudz intensīvāks, nekā meita spēj nojaust. Tas ir aizkustinošs stāsts par divu sieviešu mijiedarbību un sadarbību, par viņu neīstenotajiem sapņiem un cerībām.

"Talija" ("Tully", komēdija/drāma/mistika, 2018. gads)


Foto: Vida Press
Bezmiega naktis, vientuļas dienas un pēcdzemdību psihoze ir trīs bērnu mātes Marlo norma līdz mirklim, kad viņa iepazīstas ar Taliju – auklīti, kura izmaina visu dzīvi. Tā vietā, lai mammu darbu "izskaistinātu", skarbā drāma rāda, ka ir OK atzīties grūtībās, to, kā ir pretoties sabiedrības gaidām un galu galā tās pārvarēt.

"The Farewell" (komēdija/drāma, 2019. gads)


Foto: Vida Press
"The Farewell" ir rūgtena komēdija par krīzē nonākušu ģimeni. Billi ir rakstniece, kura dodas uz Ķīnu, lai satiktu vecmāmiņu, kurai ir diagnosticēts neārstējams vēzis. Šī medicīniskā informācija no pašas vecmāmiņas tiek turēta noslēpumā, un tā vietā tiek organizētas improvizētas kāzas kā attaisnojums, lai pirms "aiziešanas" vienkopus savāktu visu ģimeni. Asprātīgi novērojumi un risinājumi, sekos garantēta vēlme piezvanīt savai mammai un vecmāmiņai.

"Paralēlās mātes" ("Parallel Mothers", drāma, 2021. gads)


Foto: Vida Press
Pedro Almodovara filma "Paralēlās mātes" stāsta par divām sievietēm ļoti atšķirīgos apstākļos. Viņas saista tas, ka abas dzemdē vienlaikus un vienā slimnīcā. Stāsta turpinājums ir nākamais gads un tas, kā viņu dzīves savijas kopā, kā katra cenšas saprast, ko vēlas no ģimenes, bērnu audzināšanas un romantikas.

"Zudusī meita" ("The Lost Daughter", drāma, 2021. gads)


Foto: Vida Press
Aktrises Megijas Džilenholas debija režijā ar filmu "Zudusī meita" dziļi aizskar mātišķuma tumšo un drūmo pusi. Elenas Ferrantes grāmatas ar tādu pašu nosaukumu adaptācija izgaismo pretrunīgu attieksmi pret mammām drūmā veidā. Tomēr filma spējusi notvert to, ko daudzas sievietes var just, bet reti paust, – ka mātes statuss ir grūts. Pats stāsts ir par Ledu, profesori pusmūžā, kura atvaļinājuma laikā kļūst apsēsta ar citas sievietes un viņas meitas attiecībām, tā aicinot pašu atgriezties pagātnē un izvērtēt savas attiecības ar māti.

"Mīļvārdiņi" ("Terms of Endearment", komēdija/drāma, 1983. gads)


Foto: Vida Press
Piecus "Oskara" apbalvojumus saņēmusī filma iedziļinās cīņā, problēmās, ko nozīmē audzināt vairākus bērnus kopā ar neatbalstošu partneri, un ģimenes dinamikas apgrūtinājums ir arī māte, kura uzskata, ka šis vīrietis nekad nebūs gana labs viņas meitiņai. "Mīļvārdiņi" parādīs – lai gan sievietes vienmēr cenšas perfekti izdarīt visu iespējamo un neiespējamo, ir dienas, kad neizdodas būt ne mammām, ne vecmāmiņām, un visi esam vienā rūpju un problēmu laivā.

"The Joy Luck Club" (drāma, 1993. gads)


Foto: Vida Press
"Es gribu saprast savu māti, es tiešām cenšos. Tik daudzos veidos viņa man ir bijusi sveša. Es domāju, ka viņa tāda vienmēr būs," skan citāts no filmas par divām sieviešu paaudzēm no atšķirīgām kultūrām – mūsdienu un tradicionālās, par to, kā apvienot veco un jauno tradīciju pretrunas. Par ķīniešu izcelsmes mātes lielajām cerībām uz meitu panākumiem imigrācijā ASV un tajā pašā laikā – skumjām – zaudēt daļu no sava Ķīnas kultūras mantojuma.

"Spāņu-angļu" ("Spanglish", komēdija/drāma/romantika, 2004. gads)


Foto: Vida Press
Filmā uzdotais jautājums ir par to, vai bērnam ir jābūt kā mātes spogulim, vai tomēr viņš drīkst būt atšķirīgs indivīds. Par dažādu vecāku dažādajiem audzināšanas stiliem, kas visi ir ar vienu, identisku mērķi – sniegt visu labāko. Ceļā uz labāko ir vecāku ambīcijas, kas aizēno pašu bērnu vajadzības, sapņi, kas atšķiras, un grāvji, kas šķir paaudzes.

"Dzīve, kāda tā ir" ("Life As We Know It", komēdija/drāma/romantika 2010. gads)


Foto: Vida Press
Hollija ir jauna un veiksmīga sieviete ar savu restorānu, bet Ēriks – tipisks vecpuisis, kuram tīk gadījuma rakstura attiecības. Pēc labāko draugu ierosinājuma abi dodas uz aklo randiņu. Tas ir neveiksmīgs, attiecības šķiet neiespējamas, bet naids – nepārvarams. Taču kādā zīmīgā dienā Hollija un Ēriks kļūst par mazās Sofijas audžuvecākiem, un šīs nesamierināmās pretrunas nākas palikt zem viena jumta un būt ģimenei. Strīdiem un rūpēm pa vidu nāk arī apjēga, kāda īsti ir ģimenes un mīlestības nozīme, kā audzināt bērnu, kad pats tam vēl emocionāli neesi gatavs.

"Veltījums Samai" ("For Sama", dokumentāla/biogrāfija/karš, 2019. gads)


Foto: Vida Press
Piecu gadu garumā žurnāliste Vāda al Kateaba ir filmējusi to, ko katru dienu redzējusi savā dzimtajā pilsētā Alepo, Sīrijā. No pirmajām cerību pilnajām Sīrijas pilsoņu kara dienām līdz neaptveramām sprādzienu, sadragātu un asiņainu ķermeņu šausmām, dokumentāliste fiksē it visu. Filma kā jaunas mātes mīlestības vēstule ir veltīta viņas nesen dzimušajai meitai Samai, kuras dēļ mammai ir neziņa, vai būtu pareizi palikt un cīnīties par iespējamo brīvību. Satricinoši, brutāli un šausmīgi, taču arī ar humoru un cerību postažas pašā viducī.

"RBG" ("RBG", dokumentāla/biogrāfija, 2018. gads)


Foto: Vida Press
Kamēr viņa cīnījās par vienlīdzīgām tiesībām ASV Augstākajā tiesā (kam galu galā arī pievienojās), Ruta Bādere Ginsburga audzināja arī divus bērnus. Tas nozīmēja, ka dažkārt miegs bija vien divas stundas, bet vīram Mārtinam vajadzēja sievai darbaholiķei atgādināt paēst pusdienas. Filmā redzami arī viņas bērni Džeina un Džeimss, kuru karjeru ir iedvesmojusi pašu revolucionārā māte (kura mīlēja operu tikpat ļoti kā tiesību zinātni). Meita ir studējusi Hārvarda Juridiskajā skolā jurisprudenci un ir autortiesību eksperte, Kolumbijas Juridiskās skolas profesore (arī viņas meita Klāra ir absolvējusi Hārvarda Juridisko skolu). Džeimss ir gājis otrās mātes mīlestības pēdās, viņš nodibinājis klasiskās mūzikas ierakstu kompāniju "Cedille Records", un izdevums "Chicago Tribune" viņu 2009. gadā nosaucis par Gada Čikāgas iedzīvotāju.

"Roma" ("Roma", drāma, 2018. gads)


Foto: Vida Press
Daļēji autobiogrāfisks un dramatisma pilns stāsts par kādas vidusšķiras ģimenes un tās kalpones Kleo dzīvi Meksikā 1970. gados. Bez citām, piemēram, rasisma, tēmām skarts arī jautājums par sieviešu lomu ģimenē un sabiedrībā kopumā. Sofija, pie kuras Kleo strādā, saskaras ar līdzīgiem pārdzīvojumiem – abas tikušas pamestas, abas mēģinājušas sazināties ar saviem vīriešiem, taču palikušas neuzklausītas, un bērni bijuši tie, kas devuši spēku ģimeni saturēt kopā. Par attiecībām, par mīlestību un cilvēkiem blakus.

"Pastkartes no kraujas" ("Postcards from the Edge", komēdija/drāma, 1990. gads)


Foto: Vida Press
Stāsts par Suzannu, jaunu aktrisi, kura kļuvusi daudz slavenāka par pašas māti. Filma sākas ar to, ka Suzanna pamostas gultā ar kārtējo vīrieti, par kuru pat neatceras, kā satikās. Viņas dzīve ir pieblīvēta ar atmiņas zudumiem, kļūdām un neveiksmēm, un, lai to visu kopā salīmētu, tiek izmantots kokaīns. Atkarību vajātā cenšas raudzīties uz dzīvi no pozitīvās puses pat tad, kad ir spiesta atgriezties dzīvot mājās pie mammas (vēsa baltvīna cienītājas, kura tādēļ, ka alkohols ir sociāli vairāk pieņemams nekā narkotikas, nenogurstoši noliedz savas problēmas un lasa "lekcijas" meitai). Lielisks un tumšs stāsts par sarežģītajām mātes un meitas attiecībām.

"Dzimusi Ķīnā" ("One Child Nation", dokumentāla/vēsture, 2019. gads)


Foto: Vida Press
Viena bērna politikas vietā (kopš 1979. gada) Ķīnas jaunā propagandas ideja ir divu bērnu plāns (2016. gads). Režisore Ņafu Vaņa pēta šo baiso propagandu, to, kas aiz tās paslēpts, kāda ir pilsoņu dzīve, kādos apstākļos uzaugušas šīs paaudzes. Un, protams, viena bērna politikas bieži sāpīgo ietekmi tieši uz mātēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit